Šajā gadā gan nebanku aizdevēji, gan savstarpējo aizdevumu platformas orientēja darbību uz ārvalstu tirgiem

Alternatīvais finansējums

Tirgus dalībnieku skaits būtiski nemainījās, taču nebanku sektorā turpināja mainīties tirgus struktūra, ko ietekmēja iepriekšējā gadā ieviestie normatīvo aktu grozījumi saistībā ar pakalpojuma cenas noteikšanas ierobežojumiem.

Jaunas valstis

Šogad savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas turpināja nostiprināt savas pozīcijas Eiropas tirgū, aizvadīto gadu raksturo Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Dati liecina, ka šajā gadā palielinājās gan finansēto kredītu apjoms, gan arī investoru bāze, un, saskaņā ar asociācijas apkopoto informāciju, šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas platformām finansēti kredīti jau aptuveni 330 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar šo posmu gadu iepriekš, kad investīciju apjoms šajā periodā bija aptuveni 114 miljoni eiro, finansēto kredītu apjoms ir gandrīz trīskāršojies.

Starptautiskie pētījumi rāda, ka Eiropā šobrīd indikatīvi ir aptuveni 80 savstarpējo aizdevumu platformas, kas darbojas 19 dažādās valstīs, un kopējās investīcijas, kas veiktas starp tām, pārsniedz 16,9 miljardus eiro. Pēc G. Āboltiņa teiktā, ļoti īsā laika posmā Latvija ir spējusi iegūt ceturto vietu pēc vēsturiski veikto kopējo investīciju apjoma, konkurējot ar trim populārākajām valstīm – Lielbritāniju, Vāciju un Franciju. Savukārt, vērtējot datus starp trim Baltijas valstīm, Latvijā darbojošās platformas ir ar nozīmīgu atrāvienu priekšā. Caur Latvijas platformām veiktās investīcijas līdz šim sasniedz vairāk nekā 540 miljonus eiro, bet Igaunijā un Lietuvā kopā šis skaitlis ir tikai ap 310 miljoniem eiro. Caur Latvijas platformām tiek finansēti dažāda veida kredīti – gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām. Latvijas platformās izvietoti kredīti no vairāk nekā 10 dažādām valstīm, tai skaitā Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Spānijas, Ķīnas.

Likums nāk par labu

Pēc savstarpējo aizdevumu platformu pārstāvju teiktā, pozitīvu signālu starptautiskajā arēnā ir devis Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojekts. «Tas ne vien veicinās jaunu un inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos Latvijā, bet potenciāli varētu piesaistīt arī citās valstīs strādājošās savstarpējo aizdevumu platformas. Būtiskākais ir tas, ka izstrādātais likumprojekts aptvers visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās. Pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām ļoti daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav uzsākts,» uzskata G. Āboltiņš. Viņam piekrīt arī SIA Twino Investīciju platformas vadītājs Jevgeņijs Kazaņins, kurš uzskata, ka pašreiz piedāvātais likumprojekts ļaus ne tikai turpināt attīstīt Latvijā jau veiksmīgi strādājošo nozari, bet būs arī papildus stimuls jauniem, inovatīviem finanšu tehnoloģiju risinājumiem. Uzņēmums nākotnē paredz turpināt attīstīt diversificētu produktu portfeli investīcijām ar augstu atdevi un ieguldījuma atpirkšanās garantiju. Tādējādi tas turpinās iesākto ekspansiju tā saucamajos attīstības tirgos, kur alternatīvajam finanšu segmentam tuvākajos gados sagaidāms augsts izaugsmes potenciāls. Paralēli šim attīstības virzienam Twino iecerējis turpināt stiprināt pozīcijas arī attīstītajos tirgos (Polijā, Latvijā u.c.) jeb tajos, kur alternatīvo finanšu nozare jau iekarojusi stabilas pozīcijas.

DB jau rakstīja: ir paredzams, ka Kopfinansējuma pakalpojumu likumu, kas patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Juristi un tirgus dalībnieki tajā iekļautās prasības un nosacījumus vērtē kā progresīvus un visaptverošus, tajā pašā laikā uzsverot, ka normatīvi nav pārlieku ierobežojoši, taču pamanījuši arī trūkumus, kurus vajadzētu labot, lai veicinātu šīs nozares attīstību.

Investēja un auga

Līdzīgi kā savstarpējo aizdevumu platformas, arī nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi 2017. gadā galveno fokusu lika uz ārvalstu tirgu apgūšanu, norāda nebanku aizdevēju kompāniju pārstāvji. G. Āboltiņš uzsver, ka veiktas nozīmīgas investīcijas tehnoloģiju risinājumos, lai stiprinātu klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras gan lokāli, gan ārvalstu tirgos. Salīdzinājumam: pirms grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāšanās spēkā 2015.gada 1.pusgadā aizdevumi tika atteikti 52% jauno klientu, bet šis rādītājs 2017.gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 69%. Joprojām tirgū vērojamas sarunas par mazāko tirgus dalībnieku kredītportfeļu pārdošanu lielākajiem uzņēmumiem, kas saistīts ar valsts noteikto ierobežojumu pakalpojuma cenai. Lielai daļai mazo tirgus dalībnieku vienīgā iespēja strādāt rentabli ir jaunu produktu izstrāde un ieviešana tirgū, piebilst G. Āboltiņš.

Ārpusbanku kreditēšana ir daļa no straujāk augošās biznesa nozares pasaulē un pašlaik atrodas augsta brieduma pakāpē, tirgu raksturo AS 4finance Latvia vadītājs Gvido Endlers. «Ņemot vērā ilgtermiņā grūti prognozējamu likumdošanas vidi, kādā pašlaik strādā Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu nozares pārstāvji, ir sarežģīti paredzēt, ar kādiem izaicinājumiem nāksies saskarties nākamgad. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, varam teikt, ka uzlabojumi notiks lēnāk, bet uzņemtais virziens kvalitātes uzlabošanā vēl vairākus gadus turpināsies,» viņš paredz.

Asociācijas ieskatā, 2018. gadā nopietns darbs būtu jāveic saistībā ar datu atspoguļojumu pilnveidošanu, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sagatavotie pārskati šobrīd nerāda patieso situāciju, jo kredītu īsā termiņa dēļ netiek ņemti vērā tie aizdevumi, kas jau atmaksāti, kā arī datos tiek atspoguļoti vēsturiski ilgstoši kavētie aizdevumi, kā rezultātā bruto kredītportfeļa kvalitāte ir zemāka nekā citiem aizdevumu segmentiem. Vēl, asociācijas ieskatā, būtisks darbs būs veicams saistībā ar MK noteikumiem par klientu identifikāciju.