Gada griezumā 2017. gads veselības aprūpē ir bijis gana trauksmains – streikojuši ģimenes ārsti, skaļi savas prasības par finansējuma paaugstināšanu ir paudusi arodbiedrība, vētrainas diskusijas izsaucis jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums

Šogad veselības aprūpes budžets ir par 64 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gadā un veido 797,7 miljonus eiro jeb 9,6% no valsts budžeta, jeb 3,07% no IKP. Jāatgādina, ka Latvijā ir vieni no mazākajiem izdevumiem veselības aprūpei, vidēji Eiropas Savienības valstīs šai nozarei tiek atvēlēti 7% no IKP.

2017. gadā Eiropas Komisija (EK) atļāva Latvijai par 0,1% no IKP jeb 35 miljoniem eiro novirzīties no vidējā termiņa budžeta mērķa, lai īstenotu strukturālās reformas veselības aprūpē. 2018. gadā šī atkāpe varēs būs 0,4% no IKP un 2019. gadā 0,5% no IKP ar nosacījumu, ka īstenotās reformas ir strukturālas. EK rekomendācijas Latvijai veselības aprūpes jomā ir: palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti, samazināt tiešos pacientu maksājumus un ilgo gaidīšanas laiku rindās pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

Arī šogad, tāpat kā visos pēdējos gados, galvenā veselības aprūpes problēma ir nepietiekams finansējums, kas gan iet roku rokā ar sociālo partneru un arī politiķu aizvien uzstājīgāk pieprasītām reformām šajā nozarē, kuras pieteikusi arī veselības ministre Anda Čakša. Līdztekus finansējuma nepietiekamībai ārstu sabiedrību, īpaši ģimenes ārstus, satraukusi gaidāmā e-veselības ieviešana no 2018. gada 1. janvāra, kas bija viens no būtiskākajiem streika iemesliem. Situācija gan valstij ir atrisinājusies pozitīvi, jo, saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, 83% ģimenes ārstu prakšu ir noslēgušas līgumu par e-veselības sistēmas lietošanu. Interesanti, ka vismazākā aktivitāte ir Rīgā – līgumi noslēgti 73% prakšu.

Konflikts ar ģimenes ārstiem

Šā gada 3. jūlijā Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) sāka streiku, izvirzot savas prasības Veselības ministrijai, no kurām galvenās – palielināt kapitācijas naudu par 30% un atlikt obligātu e-veselības lietošanu no 2018. gada 1. janvāra. 12. jūlijā Ministru prezidents Māris Kučinskis un veselības ministre Anda Čakša parakstīja sadarbības vienošanos ar LLĢĀA, kurā apņēmās nodrošināt, ka Saeimā tiek iesniegts pieprasījums par kopējā finansējuma pieaugumu veselības nozarei 2018. gadā 200 miljonu eiro apmērā, kā arī normatīvi nostiprināt nosacījumu, ka, pieaugot finansējumam veselības nozarei, proporcionāli pieaug arī primārās veselības aprūpes finansējums.

Taču šai vienošanai nepiekrita LĢĀA un to neparakstīja, turpinot ierobežotu streiku līdz 1. oktobrim. Tam sekoja «lēnais» streiks, kas turpinājās līdz 1. decembrim, kad LĢĀA biedru sapulcē tika nolemts to pārtraukt.

Galvenais pagarinātā streika iemesls bija ministrijas prasība par kapitācijas naudas palielināšanu tikai tad, ja tiek izpildīti kvalitātes kritēriji un e-veselības lietošana. LĢĀA biedru sapulce nolēma pieprasīt, lai Nacionālais veselības dienests saskaņo ar asociāciju e-veselības līguma nosacījumus. Tāpat nolemts sākt e-veselības sistēmas lietošanu ar e-darbnespējas lapas daļu. Savukārt e-receptes mediķi lietos ar nosacījumu, ja katras receptes izrakstīšana neaizņem ilgāk kā 60 sekundes janvārī, ilgāk kā 30 sekundes februārī, bet pārējās e-receptes izrakstīs tad, ja tas netraucēs pacientu ārstēšanas darbam. Sapulcē tika nolemts, ka streiks 2018. gadā tiks atsākts, ja valdība nepildīs streika prasības.

Jānorāda, ka streikotāju prasības ir vismaz diskutablas, piemēram, nevēlēšanās saistīt kapitācijas naudas palielināšanu ar kvalitātes kritēriju izpildi.

Satraukumi ap e-veselību

No 2018. gada tiek ieviesta obligāta e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz e-darbanespējas lapu un e-recepšu izrakstīšanu. Lai gan sistēmai veltīts gana daudz pārmetumu, tomēr 83% ģimenes ārstu prakšu, 60% ambulatoru iestāžu, 100% stacionāru iestāžu un 99% aptieku ir noslēgušas līgumus par e-veselības sistēmas lietošanu. Līdz šā gada 1. decembrim, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, jau bija izrakstīti vairāk nekā 209 tūkst. e-recepšu, atvērts vairāk nekā 64 tūkst. e-darbanespējas lapu. Kopumā e-veselības portālā reģistrēti 3,9 miljoni autorizēšanās gadījumu.

Tajā pašā laikā sistēma nav pati draudzīgākā lietotājam, proti, ārstam. DB jau rakstīja, ka sistēmas izstrādātāja, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka atzina, – pasūtītāja (Veselības ministrijas) galvenais dotais uzdevums bija nodrošināt sistēmas savietojamību ar citiem reģistriem un sistēmām, nevis lietotāja ērtības. Arī informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns vairākos medijos ir norādījis, ka ārstu neapmierinātība ar e-veselību ir pamatota un sistēma ir pārāk lēna un neefektīva. Teju nevienu darbību e-veselības sistēmā nav iespējams izdarīt ātrāk par četrām sekundēm.

Strīdīgais likums

14. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – minimālo un maksimālo. Pēdējais pienāksies tikai sociālo iemaksu veicējiem un personām, kuras no tām ir atbrīvotas, pārējiem – tikai minimālais grozs, ja vien netiks veikts veselības apdrošināšanas maksājums, kas 2018. gadā būs 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas, 2019. gadā – 3%, bet 2020. gadā – 5% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas. Pašlaik tiek lēsts, ka ir ap 300 tūkst. strādājošo, kas neveic sociālās iemaksas un nav no tām atbrīvoti. Tie ir gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, gan pašnodarbinātie, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādnieki. Protams, tie ir arī cilvēki, kuri strādā bez darba līguma, cilvēki, kuri nodarbināti savā piemājas saimniecībā, kā arī, piemēram, mājsaimnieces.

Jānorāda, ka pret šādu dalījumu iebilst vairums sabiedrības veselības ekspertu. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis uzsver, ka tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips un vairota nevienlīdzība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā. Turklāt Eiropā vērojamā tendence ir virzīties uz valsts apmaksātu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem, jo dalītais grozs ir daudz dārgāk administrējams. Turklāt ir lielas bažas, ka cilvēki, kam pienākas tikai minimālais pakalpojumu grozs, neveiks veselības apdrošināšanas iemaksas un pie ārsta nevērsīsies. Līdz ar to ir risks, ka pieaugs akūtās saslimšanas un vairāk cilvēku nonāks neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmā, kas valstij izmaksās daudz dārgāk. Eksperti norāda, ka ar ēnu ekonomiku nevar cīnīties, liedzot pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Turklāt šāda cīņa ir mazefektīva, jo ļoti neliels skaits strādājošo ir bez darba līgumiem. Savukārt aplokšņu algu saņēmējus, kas veido lielāko daļu no ēnu ekonomikas, ierobežojumi neskar, jo no minimālās algas sociālās iemaksas tiek veiktas. Jānorāda, ka arī Veselības ministrija ir paudusi, – tā atbalsta valsts apmaksātu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem. Taču par dalītajiem groziem iestājās uzņēmēju organizācijas apmaiņā pret to, ka no 2018. gada 1. janvāra par vienu procentu tiek paaugstināta sociālo iemaksu likme un pieaugums tiek novirzīts mediķu atalgojuma paaugstināšanai.

Neapmierinātību ar likumu ir paudis arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris, kurš aģentūrai LETA norādījis, ka «konkrētu atalgojuma pieauguma garantiju pēc 2019. gada neiekļaušana Veselības aprūpes finansēšana likumā ir «cūcība un nodevība» no deputātu puses.»

Kartējuma pārskatīšana

Veselības ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kurā minēti galvenie reformas virzieni un sasniedzamie mērķi. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir veselības aprūpes pakalpojumu kartējuma pārskatīšana. Pašlaik Latvijā vairāk nekā 32% stacionāro ārstniecības iestāžu ir mazāk nekā 100 gultas, kas tiek uzskatīts par nepietiekamu skaitu, lai uzturētu neatliekamās palīdzības iestādi.

Reformas ietvaros paredzēts visus stacionārās ārstniecības sniedzējus sadalīt četros līmeņos un veidot slimnīcu sadarbības teritorijas, iekļaujot vairākus novadus. Plānotas 18 – 26 akūtās gultas uz 10 000 iedzīvotājiem un 4,4 hronisko pacientu gultas uz 10 000 iedzīvotājiem. Saskaņā ar reformu iecerēts, ka pašreizējais gultu skaits – 7426 – līdz 2020. gadam tiks samazināts līdz 6521. Kā jau to varēja prognozēt, no Slimnīcu biedrību un pašvaldību puses šis priekšlikums netiek viennozīmīgi atbalstīts, jo neviena slimnīca labprātīgi nevēlas atteikties no kādām savām funkcijām un tām līdzi nākošā finansējuma. Tāpat pašvaldības līdz šim nav bijušas aktīvas sadarbības teritoriju veidošanā. Veselības aprūpes sistēmas reforma pievēršas arī stratēģiskajam iepirkumam, proti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase turpmāk notiks, tikai vadoties pēc kvalitātes kritērijiem un cenas, nevis pakalpojumu sniedzēju juridiskās piederības. Tāpat tiek risināti darbaspēka pieejamības jautājumi.

Apgrozījums pieaudzis

Šogad nevienai no DB aptaujātajām ārstniecības iestādēm apgrozījums nav sarucis. Tomēr lielākie izaicinājumi saistīti ar darbaspēka pieejamību un atalgojumu, kā arī pakalpojumu tarifiem.

Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons stāsta, ka uzņēmuma apgrozījums šogad pieaugs par 11% un pārsniegs 12 miljonus eiro. Turklāt pakalpojumu cenas nav paaugstinātas. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja jaunā poliklīnika Jāņa Asara ielā, kas ir viena no modernākajām Baltijā, kā arī jauni pakalpojumi. Viens no lielākajiem šā gada izaicinājumiem, stāsta M. Andersons, bija nepieļaut, lai Veselības aprūpes finansēšanas likumā tiek iestrādāta norma, ka valsts līdzekļi ir piešķirami tikai publiskajiem pakalpojumu sniedzējiem. To arī izdevies panākt. M. Andersons stāsta, ka šā gada īpašais prieks ir par jaunās ARS diagnostikas klīnikas veiksmīgo darbu.

Atver jaunus kabinetus

Apgrozījums šogad pieaudzis arī MFD Veselības grupai, tas ir gana vērienīgs – par 25% un būs vairāk nekā 15 miljoni eiro, stāsta uzņēmuma administratīvā direktore Kristīne Ozoliņa-Kaļetova. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem 2017. gadā bija nodrošināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem. Grūtības radīja diagnostisko tarifu pārskatīšana pretēji nozares speciālistu iebildumiem un privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju priekšlikumiem, kā arī laboratorisko pakalpojumu kvotu ieviešana ģimenes ārstiem, neskatoties uz vispārējo primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījumu,» viņa raksturo situāciju.

Savukārt, runājot par pozitīvo, direktore teic, ka priecājas par 2017. gada maijā atvērto jauno MFD Veselības punktu Rīgā, kas centra iedzīvotājiem nodrošina laboratoriskos un vakcinācijas pakalpojumus, tostarp ārstu konsultācijas. Veikta arī vairāku iekārtu modernizēšana un nomaiņa. Turpinot diagnostikas pakalpojumu modernizāciju un pieejamības nodrošināšanu klientiem, MFD Veselības grupa novembrī atvēra jau trešo magnētiskās rezonanses kabinetu MFD Veselības centrā Iļģuciems.

Atalgojums izaicina

Šogad nemainīgs salīdzinājumā ar pērno gadu ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) apgrozījums – 35,6 miljoni eiro. BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols stāsta, ka lielākie izaicinājumi bija un joprojām ir saistīti ar darba spēka atalgojumu un vakancēm, galvenokārt aprūpē. Ja 2018. gadā paredzētais atalgojuma jautājums tiks risināts ar finanšu pieaugumu veselības nozares budžetā, tad māsu trūkums nozarē īstermiņā nav ātri atrisināms. Bērnu slimnīcā ir ap 70 māsu vakanču. Runājot par šo gadu kopumā, V. Ābols teic: «Ir pieņemta jauna stratēģija, ņemot vērā pacientu, darbinieku intereses, jaunākos zinātnes un medicīnas sasniegumus, kā arī slimnīcu attīstības tendences pasaulē. Tāpat šogad ir sākts arī efektīvs infrastruktūras sakārtošanas projekts, lai nodrošinātu uz pacientu centrētu ārstniecību un aprūpi, īpaši vēršot uzmanību uz multidisciplinārās komandas un medicīnas tehnoloģiju vienlīdzīgu pieejamību pacientiem. Turpinās darbs arī pie pacientu drošības sistēmas ieviešanas, mudinot darbiniekus, pacientus un vecākus informēt par novērotām riskantām situācijām ārstniecības procesā, lai varam tās piefiksēt un novērst vēl pirms iespējamas kļūdas rašanās. Bērnu slimnīcas komanda ir pirmā Latvijā, kas ieviesusi šādu sistēmu. Īpaši nozīmīgs solis ir simulāciju kā apmācību procesa ieviešana, kur iesaistās vairākas nodaļas, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības līdz pat Intensīvās terapijas nodaļai.» Savukārt Vidzemes slimnīcai 2017. gads ir bijis diezgan veiksmīgs: stacionārā ārstēts vairāk pacientu, arī dienas stacionārā veikts vairāk operāciju un par 20% palielinājies ambulatoro konsultāciju skaits. Pakalpojuma apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar papildu valsts finansējumu rindu mazināšanai, stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. Plānots, ka 2017. gadā slimnīcas apgrozījuma pieaugums sasniegs 8%. Lielākais izaicinājums, viņaprāt, ir atrast līdzsvaru starp drošu un modernu ārstniecības vidi un reālajām slimnīcas iespējām, jo vajadzības arvien pieaug – personāla nepietiekamība un atalgojuma līmenis, darbiniekiem un pacientiem droša vide, medikamenti, tehnoloģiju nomaiņa. «Periodiski arī mums ir kadru iztrūkums atsevišķās specialitātēs gan ārstiem, gan māsām. Šobrīd noslēgti darba līgumi ar 25 ārstiem rezidentiem. Šogad sākta līdz šim vērienīgākā ERAF līdzfinansēta projekta realizācija, lai uzlabotu slimnīcas infrastruktūru, veicot telpu pārbūvi un iegādājoties jaunas medicīniskās tehnoloģijas. Pirms Ziemassvētkiem plānojam atklāt pārbūvēto bērnu slimību nodaļu. Īpaši lepojamies, ka šogad Ilgtspējas indeksā ieguvām Sudraba medaļu,» atzīst U. Muskovs.