Gads būvniecībā 2017. gads būvniecībā ir bijis pozitīvu pārmaiņu gads ar atsākušos izaugsmi

Šogad būtisks grūdiens nozarei bija aizkavēto Eiropas Savienības (ES) finansēto projektu sākšana. Pērn ES finansējums būvniecībai bija vien 105,7 miljoni eiro, bet šogad tas pieauga līdz 395,6 miljoniem eiro. Līdz ar to strauji pieauga arī cena, iezīmējās arvien izteiktāks izaicinājums – darbaspēka pieejamība.

Latvijas būvniecības eksporta apjoms šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais nozares sniegums ārējos tirgos. Kopumā pirmajos trīs ceturkšņos būvniecības pakalpojumu eksports sasniedzis 182 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem ārvalstu tirgiem šogad bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

Šis gads Latvijai atnesis arī vairākus vērienīgus būvobjektus, kas nodoti ekspluatācijā, – atjaunota VEF kultūras pils, pabeigta Stradiņa slimnīcas A korpusa 1. kārta, viesnīca Grand Hotel Kempinski Riga. Tajā pašā laikā tieši šajā izaugsmes gadā maksātnespēja pasludināta vienam no nozares lielākajiem spēlētājiem – uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība.

Cīņa pret ēnu ekonomiku

Būvniecībā ir turpinājusies jau 2016. gadā pieteiktā cīņa pret ēnu ekonomiku, un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir pabeigusi darbu pie ģenerālvienošanās nozarē izstrādes. Tajā ir noteikti minimālie algu līmeņi vairākām amatu kategorijām. Paredzēts, ka minimālā alga vienkāršo profesiju strādniekiem būs ne mazāka kā 771,8 eiro bruto mēnesī, bet kvalificētajiem strādniekiem – 969 eiro bruto mēnesī. Šogad ir izdarīti grozījumi Darba likumā, atvieglojot noteikumus, kādos gadījumos ģenerālvienošanās ir attiecināma uz visu nozari. Partnerība uzskata, lai noslēgtu ģenerālvienošanos nozarē, kas būtu saistoša visiem uzņēmumiem, valdībai ir jāizstrādā stimulu pakete uzņēmumiem, kas tai pievienojas. Lai ģenerālvienošanās būtu saistoša visai nozarei, to noslēgušo uzņēmumu pakalpojumu apjomam ir jābūt 50% no nozares kopējā apjoma.

Ekonomikas ministrija jau paziņojusi, ka tiem būvniekiem, kas parakstīs ģenerālvienošanos, pēc tās stāšanās spēkā ikgadējā būvkomersantu nodeva tiks samazināta par 50%. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir rosinājusi, ka minētajiem uzņēmumiem nebūtu saistoša norma par virsstundu apmaksu dubultā apmērā, bet par to varētu vienoties katrs uzņēmums savā iekšienē. Labklājības ministrijas attieksme pret šo priekšlikumu pagaidām ir nogaidoši atturīga.

Elektroniskā darba laika uzskaite

Lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, sākot ar 2017. gada 1. oktobri ir ieviesta elektroniska darba laika uzskaite 3. grupas jaunu būvju (ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, kā arī publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties no 100 cilvēkiem) un tādu būvju būvlaukumos, kur vērtība ir viens miljons eiro vai vairāk. Tas nozīmē, ka nodarbinātai personai, kura veic būvdarbus būvlaukumā, uz kuru attiecas šī norma, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā jāreģistrējas ikreiz, kad tā ierodas būvlaukumā un atstāj to. Tādējādi tiek nodrošināts, ka tiek uzskaitītas visas reāli nostrādātās darba stundas un uzņēmējam nav iespēju fiktīvi darbiniekus noformēt uz pusslodzi pilnas vietā. Šo iniciatīvu atzinīgi vērtē Latvijas Būvniecības partnerība, tajā pašā laikā norādot, ka ir arī viena absurda norma. Proti, sistēmā ir jāreģistrējas arī būvmateriālu piegādātājiem, kas ierodas būvlaukumā, bieži vairākas reizes dienā. Nepieciešamība reģistrēt visas šādas būvmateriālu piegādātāju mašīnas rada zināmu haosu un sastrēgumus. Organizācija uzskata, ka būvmateriālu piegādātājiem nebūtu jāreģistrējas sistēmā, jo tie nav būvlaukumā strādājošie.

Strīds par atbildību

Pašlaik pie Ekonomikas ministrijas ir izstrādāta darba grupa, kas strādā pie Būvniecības likuma grozījumiem, kuros paredzēts noteikt būvniecības procesā iesaistīto atbildību, sākot ar būvvaldēm un beidzot ar pasūtītāju. Pašlaik ir viens klupšanas akmens, par kuru nav panākta vienošanās, – kam jāuzņemas atbildība par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem: pasūtītājam vai ģenerāluzņēmējam. Jāteic, ka šo atbildību nevēlas uzņemties neviens, jo regresa kārtībā kaut ko piedzīt no īstā vainīgā ir teju neiespējami. Būvnieki uzskata, ka atbildība jāuzņemas pasūtītājam, jo viņš ir tas, kurš izvēlas gan projektētāju un arhitektu, gan konstruktoru un būvnieku. Ekonomikas ministrija sliecas piekrist šim risinājumam, tajā pašā laikā uzsverot, ka tam ir jāiet roku rokā ar izstrādātu apdrošināšanas modeli. Pašlaik apdrošināšana ir tikai būvniekiem, bet, piemēram, projektētājiem visbiežāk tās nav. Ja tiks noteikts, ka atbildība par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem ir jāuzņemas pasūtītājam, tad viņam arī būs jāapdrošina sava atbildība.

Palielinājies privāto īpatsvars

Komentējot šo gadu būvniecības nozarē, SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš teic: «2017. gadā būvniecības apjomi ir atgriezušies 2014. un 2015. gada līmenī. Nozarē palielinājās privāto pasūtījumu īpatsvars, piemēram, Merks portfelī tas veido jau aptuveni 85% no kopējā apjoma. Šā gada laikā sākti vairāki lieli projekti, tostarp tirdzniecības centra Akropole būvniecība un tirdzniecības parka Alfa paplašināšana. Būvniecības cenu kāpumu visbūtiskāk šogad ietekmēja darba spēka pieaugošās izmaksas. Nozarē atkal jūtams kvalificētu darba roku trūkums. Kā svarīgs 2017. gada sasniegums noteikti jāmin elektroniskā darba laika uzskaites ieviešana, kas ir viens no pirmajiem soļiem nozares sakārtošanā un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanā.»

Rekordaugsts objektu skaits

Uz būtisku izaugsmi norāda arī RERE grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: «Gada sākums bija sarežģīts – iepriekš paredzētā publiskā finansējuma aizkavēšanās dēļ savlaicīgi netika realizēti vairāki nozīmīgi projekti, kā arī tirgus pats par sevi bija mierīgāks, nekā varētu vēlēties. Tomēr gada otrā puse spēja to kompensēt, līdz ar to kopumā gads ir vērtējams kā veiksmīgs.» G. Āboltiņš-Āboliņš stāsta, ka būvobjektu skaits, kuros uzņēmums strādā, šogad ir rekordaugsts. Vienlaikus to apjoms naudas izteiksmē nav liels – ir daudz nelielu pasūtījumu ar dažiem izņēmumiem. Pakāpeniski aug lielāka apjoma objektu īpatsvars, taču arī rodas aizvien lielāks pieprasījums pēc augstākas kvalitātes un īsākiem realizācijas termiņiem. Savienojumā ar darbaspēka izmaksu kāpumu tas norāda uz augstākām būvniecības izmaksām, kamēr Latvijas uzņēmumi tikai pamazām kāpina būvniecības tempu un apgūst labākas, efektīvākas darba organizācijas metodes. Pozitīvi vērtējama ieviestā elektroniskā darba laika uzskaite lielajos būvobjektos, lai arī paredzam lielu darbu pie tās pilnveidošanas un darbaspēka uzvedības maiņas. Vienlaikus jārisina virsstundu apmaksas aprēķina kārtība saistībā ar ģenerālvienošanās noslēgšanu par minimālajām algām nozarē, kā arī jādomā par efektīvu motivācijas programmu ģenerālvienošanās slēgšanā iesaistītajiem uzņēmumiem.