Apdrošināšana Palielinoties iedzīvotāju ienākumiem un izpratnei par apdrošināšanu, tirgus dalībnieki prognozē apjomu pieaugumu

Apdrošinātāju darbību 2018. gadā ietekmēs jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas ieplūst tautsaimniecībā, tostarp veicinot būvniecības attīstību. Tādējādi ir sagaidāma aktivitāte šajos apdrošināšanas segmentos. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem būs jāpielāgojas jaunajām prasībām.

Nedrīkst atslābt

2017. gadā apdrošināšanas tirgus, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, piedzīvoja izaugsmi. «Valsts ekonomiskā situācija ir cieši saistīta ar iedzīvotāju pirktspēju un arī pieprasījumu pēc apdrošināšanas – palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, pieaug arī kopējais apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā jeb apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoma attiecība pret iekšzemes kopproduktu,» skaidro apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs. Ņemot vērā, ka šobrīd ekonomikas attīstības posmā apdrošināšanas tirgus ir pieaugošs, sagaidāma izaugsme īpašuma apdrošināšanas sektorā, un tas būs, pateicoties augstai būvniecības aktivitātei, ko var novērot jau šobrīd – notiek vairāku tirdzniecības centru būvniecība, aug Eiropas Savienības fondu finansējums infrastruktūras attīstībā, rosīgāka ir daudzdzīvokļu māju būvniecība, uzsver If Apdrošināšana Produktu attīstības un risku parakstīšanas daļas vadītāja Sanita Ķēniņa.

Tiesa gan, neskatoties uz izaugsmi tirgū, apdrošināšanas uzņēmumi atslābt nedrīkst. Arvien lielāks izaicinājums apdrošinātājiem ir rentabla to darbība, ņemot vērā gan sīvo konkurenci, gan izmaiņas normatīvo aktu prasībās, gan arī iedzīvotāju skaita samazināšanos un paradumu maiņu, akcentē Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse. Ī. Kenedijs piebilst, ka 2017. gadā liela uzmanība veltīta arī nozares sakārtošanai, lai sagatavotos Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas ieviešanai šajā gadā, kas rezultēsies ar iekšējām pārmaiņām arī apdrošināšanas uzņēmumos ar mērķi nodrošināt atbilstību jaunajām prasībām. Tirgus izaicinājums noteikti būs atrast veiksmīgu līdzsvaru starp atbilstību prasībām un izcilu klientu pieredzi, viņš spriež.

Arī If Apdrošināšana Juridiskās nodaļas vadītājas Maijas Opmanes skatījumā 2018. gadā apdrošināšanas nozari kopumā un katru apdrošinātāju individuāli būtiski ietekmēs tieši apjomīgās normatīvo aktu izmaiņas, jo procesos ir jāievieš gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, gan jaunās Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas prasības, turklāt šajā gadā ir paredzams, ka tiks pieņemts un stāsies spēkā jauns likums, kas regulē apdrošināšanas līgumu. Attiecīgi apdrošinātāji jau šobrīd veic nozīmīgas izmaiņas gan apdrošināšanas produktos, gan klientu apkalpošanas procesos, gan arī IT sistēmās, lai nodrošinātu atbilstošu personas datu apstrādi, kā arī jauno izplatīšanas prasību ievērošanu, piemēram, jaunas formas informatīva dokumenta izstrādi visiem apdrošināšanas produktiem. Tāpat apdrošinātājiem jāpārstrukturē un jāpilnveido gan apdrošināšanas speciālistu, gan apdrošināšanas aģentu apmācības, lai spētu īsā laikā apmācīt lielu skaitu personu atbilstoši ievērojami stingrākajām Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas prasībām.

I. Ķirse uzsver, ka darbs pie Eiropas Komisijas direktīvas Maksātspēja II (Solvency II) prasību diktētajā jaunajā sistēmā, kas nosaka regulējumu apdrošinātāju darbības un augstākas kapitāla pietiekamības prasības, bija viens no izaicinājumiem aizvadītajā gadā. Jaunais modelis paredz vairākus jauninājumus – gan darbiniekiem, gan vadītājiem ir jāzina krietni vairāk nekā līdz šim. Lai spētu realizēt jaunās prasības, apdrošināšanas sabiedrībām bija jāievieš nebijuši (vai jāuzlabo jau esošie) iekšējie procesi un darbības politika, tostarp risku stratēģija, risku novērtēšanas metodikas. Respektīvi – jaunās prasības nosaka to, ka apdrošinātājiem biznesa pārvaldības jomā ir jākļūst arvien inteliģentākiem, viņa skaidro. Savukārt klientiem tas sniedz lielāku pārliecību par apdrošinātāju spēju pildīt uzņemtās saistības. Ergo valdes locekle atzīmē, ka arī digitalizācija ir mainījusi nosacījumus attiecībā uz apdrošinātāju servisu. Arvien būtiskāks par pakalpojuma klāstu ir formāts, kādā tie tiek piedāvāti. Nopietnākais izaicinājums ir saistīts ar to, ka šiem pakalpojumiem jāatbilst dinamiskam dzīvesstilam, taču vienlaikus jābūt tik vienkāršam kā nekad agrāk – viss ir jāspēj nokārtot ar vienas īsziņas palīdzību vai pāris klikšķiem viedtālruņa aplikācijā. Tas ievieš arī jaunus noteikumus, kā komunicēt ar patērētājiem. Tāpēc arvien vairāk var novērot, ka apdrošinātāji Baltijas valstīs paplašina klientu apkalpošanas kanālus un aktīvāk strādā pie dažādu tiešsaistes risinājumu un aplikāciju izveides. Tas maina arī apdrošinātāju savstarpējās konkurences noteikumus, viņa piebilst.

Dzīvība un veselība

2017. gadā strauji auga dzīvības apdrošināšanas segments, desmit mēnešos palielinoties par 16,7%. I. Ķirse paredz, ka arī 2018. gads radikālas pārmaiņas nenesīs un dzīvības apdrošināšanas segments turpinās stabilu izaugsmi. Tomēr jaunas tendences viesīs izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz, ka pretendēt uz nodokļa pārmaksas atmaksu varēs tikai tad, ja dzīvības apdrošināšanas līgums slēgts uz vismaz 10 gadiem. Tas ietekmēs klientu rīcību, jo iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, slēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumus, ir ļoti būtiska motivācija, skaidro Ergo valdes locekle.

Nozīmīgu vietu kopējā apdrošināšanas portfelī Latvijā nemainīgi saglabā viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem – veselības apdrošināšana. I. Ķirse uzsver, ka šogad stājas spēkā jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ar kura palīdzību mēģinās risināt sasāpējušos veselības aprūpes finansēšanas jautājumus. «Jaunās likuma normas ne tika veicinās taisnīgāku līdzekļu pārdali sistēmas dalībnieku vidū, bet arī veicinās papildus finansējuma piesaisti. Lai arī sākotnēji izmaiņu radītā ietekme būs neliela, tomēr ilgtermiņā tā varētu veicināt turpmāku medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos un cīņu par speciālistu piesaisti starp valsts un privāto sektoru.» viņa uzskata.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins šajā sektorā pieļauj cenu kāpumu: «Apstiprinātais 2018. gada valsts budžets tika nosaukts par veselības aprūpes veicināšanas budžetu, piešķirot šai nozarei papildus vairāk nekā 235 miljonus eiro. Taču, neskatoties uz to, ģimenes ārsti tikai nule kā pārtraukuši streiku, tāpēc maksas medicīnas pakalpojumu skaits kopumā 2017. gadā būs būtiski pieaudzis. Tas savukārt veicinās arī veselības apdrošināšanas atlīdzību apjomu kāpumu, kas ne vien apliecina apdrošinātāju būtisko lomu kopējā veselības aprūpes budžeta veidošanā, bet arī var ietekmēt veselības polišu cenas.»

I. Ķirse paredz, ka izaugsme veselības apdrošināšanas segmentā saglabāsies arī 2018. gadā 10–15% robežās

Daudz zādzību

Lielākie izaicinājumi apdrošināšanas jomā noteikti būs saistīti ar automašīnu un auto rezerves daļu zādzību, kas Latvijā ir augstā līmenī. S. Ķēniņa skaidro – ja salīdzina statistiku Baltijas valstīs, Latvijas situācija ir krietni sliktāka, un viņa uzskata, ka situācijas risināšanā papildu policijas iesaistei nepieciešami arī risinājumi valstiskā līmenī. I. Ķirse prognozē, ka arī šajā gadā parakstīto prēmiju apjoms transportlīdzekļu apdrošināšanā varētu pieaugt 5–7% apmērā.