Bankas Digitālās tendences liks banku sektoram attīstīties straujā tempā

Tajā pašā laikā dažādu prasību ieviešana būs izaicinājums banku izaugsmei. Būtiska uzmanība aizvien tiks pievērsta naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem. Sektora mērķis 2018.gadā ir aktivizēt kreditēšanu.

Būtiska efektivizācija

Ja kredītiestāde spēs pielāgoties ātri mainīgajam tempam tirgū, tā iegūs daudz, bet, ja kavēsies, zaudēs klientu daļu, norāda DB aptaujātie banku pārstāvji. «Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes, un Latvijas banku joma šai straujajai attīstībai ir gatava,» uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa. Pēc viņas domām, 2018. finanšu sektoram noteikti būs digitālās transformācijas gads. Tehnoloģijas aizvien attīstās un paver jaunas iespējas bankām piedāvāt inovatīvus pakalpojumus un risinājumus saviem klientiem. Latvijas banku sektors ir atvērts jauno tehnoloģiju pielietošanai, to atzinuši gan vietējie, gan ārvalstu eksperti, un atsevišķi tirgus dalībnieki turpina testēt tā radītās iespējas, piemēram, blokķēdes izmantošanu, mākslīgo intelektu, robotiku, mašīnmācīšanos (machine learning), virtuālos sarunbiedrus (chatbots) un citas inovācijas, viņa piebilst. Tādēļ, pēc LKA vadītājas teiktā, tuvākajos gados arvien vairāk varēs redzēt banku risinājumus, kas, izmantojot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, padarīs banku iekšējos procesus vēl efektīvākus, piedāvās arvien mūsdienīgākus pakalpojumus klientiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

Augot ekonomikai, arī finanšu sektoram veicas labāk. «Šis gads Latvijas ekonomikai būs ļoti sekmīgs – sagaidāms, ka izaugsme būs ap 4,5%. Vai tas nozīmē arī labu gadu bankām? Ir argumenti par un pret,» prāto Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. No vienas puses, banku nozare ir diezgan procikliska. Labajos gados bankām klājas vēl labāk nekā ekonomikai kopumā, sliktajos gados – sliktāk. Piemēram, 2005.-2007. gadā IKP auga vidēji par 10,9%, bet finanšu pakalpojumi auga vidēji par 26,6%. 2009.-2011. gadā vidējais IKP kritums bija 3,4%, bet finanšu pakalpojumos vidēji 8,4% (2011. gadā ekonomika jau auga, bet finanšu pakalpojumos viss notiek ar lielu inerci). 2017. gadā Latvijā gluži tā nenotika. IKP pieaugums ir paātrinājies, ap 4,7%, bet finanšu pakalpojumos varētu būt kritums par 9%.

Par laimi, tas nav saistīts ar notikumiem Latvijas tirgū. Finanšu pakalpojumu eksports šogad varētu samazināties par 13%, jo, pastiprinoties risku kontroles pasākumiem tirgū, bankas pārskata savas līdzšinējās klientu datu bāzes, atsakoties no sadarbības ar atsevišķiem klientu segmentiem, taču arī iekšējā tirgū situācija nav spoža, vērtē Luminor eksperts.

Svarīgs priekšnoteikums, pēc Swedbank vadītāja Latvijā Reiņa Rubeņa sacītā, būs jauno finanšu tehnoloģiju risinājumi juridiskajam regulējumam un tā salāgošanai ES dalībvalstu līmenī. Pieaug arī konkurence – apvienojas spēlētāji, izveidojot jaunu tirgus dalībnieku, 2018.gadā vēl vairāk pieaugs arī konkurence no nebanku uzņēmumiem, kas piedāvā dažādus finanšu pakalpojumus.

Jaunas prasības.

Šogad stājas spēkā vairāki jauni Eiropas Savienības tiesību akti – Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un Regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai (eIDAS), kas paver finanšu sektora dalībniekiem līdz šim vēl nebijušas iespējas sniegt pakalpojumus vienotajā Eiropas tirgū, kas ir otrs lielākais tirgus pasaulē, akcentē S. Liepiņa, uzsverot, ka jau šobrīd ir redzams, ka bankas sākušas izmantot PSD2 radītās iespējas – Open Banking jeb atvērtās sadarbības platformas banku sadarbībai ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem partneriem jau paver iespēju strādāt ar vairāk nekā 11 miljoniem klientu ES un Ziemeļvalstīs. Open Banking sniedz iespēju bankām un sadarbības partneriem kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei. Šajā gadā tiks padziļināta arī sadarbība ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un noteikti varēs redzēt pirmos augļus no šīm jaunajām sadarbības iespējām.

Otrs svarīgs virziens ir banku nozares dalība datos balstītas valsts pārvaldes (Data Driven Nation) projekta realizācijā Latvijā, turpina S. Liepiņa. Nolūkā apzināt esošās sadarbības efektivitāti LKA ir veikusi situācijas izpēti par nozares izmantotajiem sadarbības modeļiem ar valsts pārvaldībā esošajiem reģistriem. Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem jau gada sākumā tiks izstrādāti priekšlikumi efektīvai datu apmaiņai ar valsti, lai optimizētu visu iesaistīto pušu administratīvos un finanšu resursus, uzlabotu datu apmaiņas pārvaldību un nodrošinātu potenciālo ieguvumu pārnesi uz banku klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Līdzšinējā pieredze, pēc R. Rubeņa teiktā, apliecina, ka klientu datu apstrāde jāuztver ļoti nopietni ne tikai regulas dēļ – caurskatāma un droša datu apstrāde ir tas, ko no bankām sagaida klienti jau šobrīd.

Uzlabos kontroli

Bankas šogad turpinās stiprināt savas iekšējās kontroles sistēmas, apmācīt darbiniekus un ievērot augstākos atbilstības standartus, uzsver S. Liepiņa. Personāla kvalitatīva, uz piemītošo risku reālu pārvaldīšanu orientēta un starptautiskajiem standartiem atbilstoša apmācība arī turpmāk būs viens no svarīgiem virzieniem atbilstības jomā. Saskaņā ar 2017. gada oktobrī LKA padomē apstiprinātajām pašregulācijas vadlīnijām, turpmāk kredītiestādes veiks neatkarīgus ārējos novērtējumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu.

Finanšu noziegumu apkarošanas jomā uzmanība jo īpaši tiks veltīta efektīvu publiskās-privātās un privātās-privātās informācijas apmaiņas kanālu un sadarbības modeļu izveidei un pilnveidei. LKA ir iecerējusi veikt juridisko izpēti un sagatavot priekšlikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādas informācijas apmaiņas modeļu efektīvu funkcionēšanu arī Latvijā. Šādi modeļi jau efektīvi darbojas citos finanšu centros, piemēram, Lielbritānijā. «Runājot par likumu izmaiņām, gribētos cerēt, ka tik liela ietekme kā līdz šim tām vairs nebūs,» uzsver P. Strautiņš, piebilstot, ka pēckrīzes periodā gan Latvijā, gan citur pasaulē ir bijusi saprotama vēlme novērst visus, pat teorētiski iespējamos, riskus ekonomikas stabilitātei, kuru rada finanšu sektora darbība. Latvijā īpaša uzmanība bijusi veltīta riskiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ļoti liels darba apjoms bankām un to klientiem ir bijis saistīts ar datu vākšanu par politiski nozīmīgām personām (PNP). Šobrīd ir grūti izvērtēt banku veiktā PNP apzināšanas procesa efektivitāti un ietekmi uz finanšu tirgu kopumā. Viņš atzīst, ka bankām riska un biznesa interešu sabalansēšana pēdējos gados ir bijis viens no grūtākajiem uzdevumiem. Tādēļ izaicinājums bankām – kā nodrošināt klientiem pieejama finanšu tirgus attīstību, rodot saprātīgu līdzsvaru ar pieaugošajām risku pārvaldības prasībām.

Daļa aug

Daļa pakalpojumu attīstās strauji, piemēram, aug patēriņš, kas palielina pieprasījumu pēc karšu norēķiniem; šo efektu vēl pastiprina arī paradumu maiņa, ekonomikas caurspīdīguma palielināšanās, uzsver P. Strautiņš. Palielinās pensiju 2. līmenī un citos ieguldījumu instrumentos pārvaldāmo līdzekļu apjoms, jo sabiedrība kļūst bagātāka. Taču Latvijas komercbankas ir izteikti orientētas uz procentu ienākumiem – starpību starp aizdotās un aizņemtās naudas cenu jeb procentu likmēm. Eirozonā procentu likmes joprojām ir ļoti zemas, daļēji pat mīnusu zonā, kas nenāk par labu banku pelnītspējai, jo pašsaprotamu iemeslu dēļ tās nevēlas noteikt klientiem negatīvās likmes. «Stagnē kopējais kredītportfelis, tātad – galvenā procentu ieņēmumu bāze. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms 2016.gadā sāka augt, bet 2017. gada vidū to samazināja portfeļa daļas pārcelšana ārpus Latvijas. Ja neskaita šo efektu, portfelis aug, bet lēnāk nekā nominālais IKP jeb ekonomika naudas izteiksmē. Savukārt kopējais mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis gada griezumā turpināja samazināties līdz pat 3. ceturkšņa beigām – tad gan pavisam lēni, par 0,4%. Ienākumus nesošā portfeļa daļa, kuru neietekmē sen zaudētu kredītu norakstīšana, aug kopš 2016. gada vidus, bet ļoti lēnām – 30. septembrī gada pieauguma temps bija 1,6%. No jauna izsniegto kredītu apjoms palielinās, taču daļa klientu izmanto augošos ienākumus, lai atmaksātu iepriekš ņemtos kredītus,» skaidro P. Strautiņš un izsaka cerību, ka šogad kreditēšanas kāpums paātrināsies.

Ir cerības, ka veselīgā investīciju dinamika beidzot izkustinās uzņēmumu kreditēšanu, jo tā ir spējīga reaģēt diezgan strauji. Mājsaimniecību kreditēšana apgriezienus uzņems pakāpeniskāk, taču augs noturīgi. Tā kā mājsaimniecības ir galapatērētājs vairākumam preču un pakalpojumu, tad no to rīcības ir izteikti atkarīga ekonomikas pieprasījuma puse. Mājsaimniecību hipotekārā kreditēšana veido daļu no ļoti svarīgām atgriezeniskajām saitēm tautsaimniecībā. Ņemot kredītu mājokļa pirkšanai vai būvei, ģimene no nākotnes pārceļ tagadnē vairāku gadu ienākumiem atbilstošu summu. Ja šādi rīkojas daudzi, tas pastiprina patēriņa, nodarbinātības, algu kāpumu, kas savukārt palielina to cilvēku loku, kuri paši var aiziet uz banku un paņemt kredītu. Dažkārt šis process aiziet galējībās, kā Latvijā pirms desmit gadiem, taču šobrīd vēl ekonomikas sildīšana caur kreditēšanu būtu drīzāk vēlama, uzsver eksperts.