Alternatīvās finanses Nebanku sektorā strādājošie uzņēmumi šajā gadā uzmanību pievērsīs jauniem tirgiem un jauniem produktiem

Būtisks notikums nebanku spēlētāju jomā būs Kopfinansējumu pakalpojumu likuma pieņemšana, kas sakārtos jautājumus saistībā ar savstarpējo aizdevumu platformu darbību. Nebanku kreditētāju sektorā var gaidīt pārpirkšanas un apvienošanās darījumus.

Lieli plāni

Paredzams, ka finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumi 2018. gadā strādās pie jaunu produktu izveides, spriež Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš. Saskaņā ar asociācijas veiktās aptaujas FinTech pulss datiem, vairāk nekā puse jeb 60% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu 2018. gada laikā plāno attīstīt jaunus produktus. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji straujāko izrāvienu nozarē prognozē pakalpojumiem, kas saistīti ar pūļa finansēšanu un savstarpējo aizdevumu platformām (70%), maksājumu veikšanu (53%), kā arī e-komerciju (47%).

Šīs tendences apstiprina arī SIA Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha, uzsverot, ka šajā gadā uzņēmums vēl vairāk pievērsīsies ilgtermiņa produktu izstrādei, jo klienti pārdomāti pieņem finanšu lēmumus un plāno tos, līdz ar to biežāk izvēlas tādus pakalpojumus kā kredītlīnija un patēriņa kredīts. Tas nozīmē, ka nebanku sektora konkurentu loks paplašināsies arī uz banku rēķina, tādēļ nebanku aizdevējiem jāturpina būt ievērojami ātrākiem un elastīgākiem par tām.

«Aspekts, kam jau šobrīd pievēršam uzmanību, ir klientu datu apstrāde un drošība. Visi mūsu darījumi notiek internetā, un to īpatsvars mobilajā vidē pieaug. Jauni risinājumi klientu identifikācijā, tās ērtumā, ātrumā un drošībā ir galvenie uzdevumi, kas mums ir priekšā, tādēļ jauni tehnoloģiskie risinājumi, tostarp tie, kas ir balstīti uz blokķēdes (blockchain) tehnoloģijām, ir mūsu nozares tuvāko gadu fokusā. Klienti kļūst prasīgāki – visu vajag ātri, nospiežot dažas pogas, bet tajā pašā laikā nepieciešams nodrošināt personīgu pieeju. Runājot par 2018. gadu, jāpiemin arī darbinieku jautājums kā ļoti aktuāls šobrīd,» uzsver L. Treiliha. Kopumā, ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pārliecību par saviem ienākumiem, prognozējams, ka arī 2018. gadā būs vērojams nebanku kreditēšanas apjomu pieaugums.

Platformām potenciāls

Pērn savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas turpināja nostiprināt savas pozīcijas Eiropas tirgū un palielinājās gan finansēto kredītu apjoms, gan arī investoru bāze. Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotajiem datiem, 2017. gada deviņos mēnešos caur Latvijas platformām finansēti kredīti aptuveni 330 miljonu eiro apmērā. Ja salīdzina šos datus ar rādītājiem gadu iepriekš, kad investīciju apjoms šajā periodā bija aptuveni 114 miljoni eiro, finansēto kredītu apjoms ir gandrīz trīskāršojies.

Starptautiskie pētījumi parāda, ka Eiropā šobrīd indikatīvi ir aptuveni 80 savstarpējo aizdevumu platformu, kas darbojas 19 dažādās valstīs. Kopējās investīcijas, kas veiktas starp savstarpējo aizdevumu platformām Eiropā, pārsniedz jau 16,9 miljardus eiro. Ļoti īsā laika posmā Latvija ir spējusi iegūt ceturto vietu pēc vēsturiski veikto kopējo investīciju apjoma, konkurējot ar TOP 3 valstīm – Lielbritāniju, Vāciju un Franciju. Ja salīdzinām datus par trijām Baltijas valstīm, redzams, ka Latvijā darbojošās platformas ir ar nozīmīgu atrāvienu. Caur Latvijas platformām veiktās investīcijas līdz šim sasniedz vairāk nekā 540 miljonus eiro, bet Igaunijā un Lietuvā kopā šis skaitlis ir tikai ap 310 miljoni eiro.

2018.gadā Latvijas savstarpējo aizdevumu platformu nozare varētu sasniegt simbolisko viena miljarda atzīmi, lēš Twino Investīciju platformas vadītājs Jevgeņijs Kazaņins. Arī Twino plāno turpināt kāpināt savstarpējo aizdevumu platformas apjomus, 2018.gadā tos vidēji palielinot par 30 līdz 50% salīdzinājumā ar 2017.gadu.

«Sākotnēji (2015.-2016.gadā) izteikti līderi Latvijas platformās piesaistīto investīciju ziņā bija investori no Lielbritānijas un Vācijas, kur meklējami šīs nozares pirmsākumi, bet šobrīd var novērot arī pieaugumu investīcijām no Latvijas un citām valstīm, kas skaidrojams ar šīs nozares straujo atpazīstamības pieaugumu, labo reputāciju, augsto likviditāti un kopēju sabiedrības konservatīvo uzskatu mazināšanos, lemjot par labu inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai. Šo tendenci apstiprina arī Twino investoru aptaujas rezultāti, kur 65% no pašreizējiem platformas investoriem plāno palielināt savu investīciju apjomu tieši savstarpējo aizdevumu platformu segmentā, kas ir pieaugums par 12 procentpunktiem, salīdzinot ar 2016.gadu,» uzsver J. Kazaņins.

Pielāgosies prasībām

Šajā gadā būtisks notikums būs Kopfinansējuma pakalpojumu likuma pieņemšana, kas viesīs skaidrību savstarpējo aizdevumu sektora regulējuma jomā. G. Āboltiņš uzskata, ka tas ne vien veicinās jaunu un inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos Latvijā, bet potenciāli varētu piesaistīt arī citās valstīs strādājošās savstarpējo aizdevumu platformas. «Būtiskākais ir tas, ka izstrādātais likumprojekts aptvers visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās. Pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām ļoti daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav sākts,» viņš uzskata.

Tomēr izmaiņas gaidāmas arī citās likumdošanas jomās. 2018. gads neapšaubāmi nesīs būtiskas pārmaiņas, kas skars uzņēmumu darbības regulāciju, piebilst VIA SMS Group valdes loceklis un Viainvest vadītājs Eduards Lapkovskis. Lielākais izaicinājums, pēc viņa teiktā, būs uzņēmumu iekšējo procedūru un līdzšinējās darbības pielāgošana jaunajam regulējumam, piemēram, ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kā arī pārmaiņām naudas atmazgāšanas novēršanas (AML jeb anti money laundering) prasībās.

«Lai arī esam pakāpeniski gatavojušies šīm pārmaiņām jau ilgāku laiku, jaunās prasības tomēr paredzēs nopietnu darbu no uzņēmuma iekšējās administrācijas viedokļa. Tāpat esam atvērti iespējām, ko sniegs Maksājumu pakalpojumu direktīva 2 (PSD2). 2018. gadā, visticamāk, būtiski pieaugs arī kriptovalūtu popularitāte, un tas būs vēl viens izaicinājums, ar ko saskarsies alternatīvo finanšu nozares regulatori,» spriež E. Lapkovskis.

Pēc G. Āboltiņa domām, 2018. gadā nopietns darbs būtu jāveic saistībā ar datu atspoguļojumu pilnveidošanu, ko veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs: «Sagatavotie pārskati šobrīd neatspoguļo patieso situāciju, jo kredītu īsā termiņa dēļ netiek ņemti vērā tie aizdevumi, kas jau atmaksāti, kā arī datos tiek atspoguļoti vēsturiski ilgstoši kavētie aizdevumi, kā rezultātā bruto kredītportfeļa kvalitāte ir zemāka nekā citiem aizdevumu segmentiem. Nozares uzņēmumi strādās ar Ekonomikas ministriju, lai izveidotu korektu metodoloģiju datu analīzei. Tā būs viena no nozares prioritātēm 2018. gadā, lai kvalitatīvi varētu izvērtēt nozares attīstību pēc valsts noteikto ierobežojumu pakalpojuma cenai spēkā stāšanās brīža (pēc grozījumu patērētāju tiesību aizsardzības likumā spēkā stāšanās brīža).» Tirgū vērojamas sarunas par mazāko tirgus dalībnieku kredītprotfeļu pārdošanu lielākajiem uzņēmumiem un iziešanu no tirgus, kas saistīts ar valsts noteikto ierobežojumu pakalpojuma cenai un izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar jaunām prasībām, piemēram, naudas atmazgāšanas novēršanas jomā vai izmaksu pieaugumu par informācijas iegūšanu no dažādām valsts datu bāzēm. «2018. gadā šādi darījumi var notikt un kāds no nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem var atstāt tirgu. Lielai daļai mazo tirgus dalībnieku vienīgā iespēja strādāt rentabli ir jaunu produktu izstrāde un ieviešana tirgū,» piebilst G. Āboltiņš.