Šis gads veselības aprūpē iesākas ar lielām cerībām gan pacientiem, gan mediķiem, kas balstītas budžeta finansējuma pieaugumā

Prognozes

194 miljonu eiro pieaugums – tāds ir šā gada veselības nozares ieguvums, un šīs jomas budžets pārsniedz vienu miljardu eiro. Veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka finansējuma pieaugums tiks novirzīts pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai. Proti, vairāk nekā puse jeb 52% no piešķirtajiem 194 miljoniem eiro tiks novirzīti rindu mazināšanai uz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, 32% finansējuma paredzēti kompensējamo zāļu apmaksai. Savukārt darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām tiks novirzīti 48% no papildu piešķirtā finansējuma – 194 miljoniem eiro.

Uzreiz gan jāteic, lai arī teju 200 miljonu eiro pieaugums ir ļoti nozīmīgs, tas nenozīmē, ka rindas izzudīs un valsts visos gadījumos varēs kompensēt jaunākos medikamentus. Līdz ar to arī šogad būs pamats pacientu neapmierinātībai, jo tiem, kam būs uz pakalpojumu jāgaida rindā vairāki mēneši, mazs būs mierinājums, ka principā jau pakalpojumu pieejamība ir uzlabojusies.

300 tūkst. bez pilnā groza

Tajā pašā laikā ir arī viena ļoti skumja ziņa – šis gads ir pēdējais, kad visi iedzīvotāji varēs saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. No nākamā gada tas pienāksies tikai tiem iedzīvotājiem, kas ir sociālo iemaksu veicēji vai kurus ir apdrošinājusi valsts. Pārējiem būs jāiztiek vai nu ar minimālo pakalpojumu grozu, vai brīvprātīgi jāapdrošinās. Tie varētu būt ap 300 tūkst. iedzīvotāju (saskaņā ar LDDK datiem, jo Veselības ministrijai nav tādu datu, cik cilvēkiem tas varētu būs aktuāli). Tas attieksies gan uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan trešās grupas invalīdiem, kas nestrādā un nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki (plānots, ka šo grupu valsts apdrošinās no 2021. gada), tāpat pašiem būs jāapdrošinās arī tiem, kas saimnieko savā piemājas lauku saimniecībā un nestrādā algotu darbu. Tāpat brīvprātīgais veselības apdrošināšanas maksājums attieksies uz tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kas ir pašnodarbinātie, bet kuru ienākumi ir mazāki par 430 eiro un kuri neveic sociālās iemaksas.

Apdrošināšana no 1. septembra

Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica skaidro, ka iedzīvotāji, kas nav sociālo iemaksu veicēji un kurus nav apdrošinājusi valsts, ja tie vēlēsies no nākamā gada saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, no šā gada 1. septembra varēs veikt brīvprātīgu veselības apdrošināšanas maksājumu, kas šogad ir 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās algas un ir vienreizējs maksājums. To varēs veikt līdz gada beigām, kā arī vēl visu nākamo gadu. Taču jārēķinās, ka pilnu pakalpojumu grozu varēs saņemt tikai pēc maksājuma veikšanas. Tā ka, lai to saņemtu no 2019. gada 1. janvāra, maksājums ir jāveic līdz šā gada beigām. To varēs veikt, maksājumu pārskaitot uz kontu Valsts kasē, kas būs pieejams Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapā. A. Jurševica arī teic, ka līdz šā gada jūnijam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks precīzu kārtību, kādā šis maksājums ir veicams.

Taujāta, kas notiek, ja cilvēks šogad veic vienreizējo veselības apdrošināšanas maksājumu, bet, piemēram, nākamā gada sākumā iekārtojas darbā un kļūst par sociālo iemaksu veicēju vai ietilpst kādā no grupām, kuras apdrošina valsts, A. Jurševica skaidro, ka tad šis cilvēks var vērsties NVD ar iesniegumu un viņam veikto brīvprātīgo maksājumu atskaitīs atpakaļ. Proti, ja cilvēks iekārtojas darbā, piemēram, 2019. gada maijā un jūnijā tiek veiktas sociālās iemaksas, tad NVD viņam atmaksās maksājumu par periodu no jūnija līdz gada beigām.

Vēl kāda nianse: ja, piemēram, cilvēks ir veicis sociālās iemaksas un tad kādu iemeslu dēļ pārtraucis to darīt, tad vēl trīs mēnešus pēc tam, kad ir pārtraukta to veikšana, cilvēks var saņemt pilnu pakalpojumu grozu. Tāpat vienreizējais maksājums par gadu ir jāveic tikai par to laiku, kad cilvēks nav veicis sociālās iemaksas. Piemēram, ja cilvēks šogad ir piecus mēnešus bijis reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un tādējādi pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai, bezdarbnieka statusu zaudējis un pats arī sociālās iemaksas vairs neveic, brīvprātīgais veselības apdrošināšanas maksājums būs par 7 mēnešiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja cilvēks no darba ņēmēja kļūst, piemēram, par mikrouzņēmēju. Proti, vienreizējais maksājums tiek veikts tikai par to gada periodu, kad sociālās iemaksas netiek veiktas. A. Jurševica teic, ka detalizētāk visi gadījumi un izņēmumi tiks precizēti topošajos Ministru kabineta noteikumos.

Obligāta e-veselība

Šā gada lielais jaunums nenoliedzami ir e-veselības obligāta lietošana. Tā ietver e-darbanespējas lapas un e-receptes kompensējamiem un daļēji kompensējamiem medikamentiem. A. Jurševica skaidro, ka A darbanespējas lapu saņēmējiem tās nebūs papīra formātā vairs jāiesniedz darba devējam, jo viņam informācija tiks nosūtīta elektroniski. Savukārt B lapu saņēmējiem, lai saņemtu slimības pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, gan būs jāvēršas ar iesniegumu tajā, taču B darbanespējas lapa vairs nebūs jāpievieno.

Runājot par e-receptēm kompensējamiem medikamentiem, A. Jurševica uzsver, ka aptiekām būs jāpieņem arī papīra receptes, un tad sistēmā tās tiks ievadītas jau aptiekā. Pacientiem, kuriem izrakstītas e-receptes, to saņemšanai uz aptieku būs jādodas vai nu ar personu apliecinošu dokumentu, vai nu ar izdrukātu e-receptes identifikācijas kodu. Pēdējais būs obligāti nepieciešams tajos gadījumos, ja medikamentus neizņem receptes īpašnieks.

Jau tagad ir prognozējami, ka e-veselības lietošana vismaz gada pirmajā pusē radīs zināmus sarežģījumus gan ārstiem, gan farmaceitiem, jo ir iespējami gan sistēmas tehniski traucējumi, gan ir arī neatrisināti konceptuāli jautājumi, piemēram, kā ar e-receptēm konkrētajā aptiekā var strādāt farmaceits no citas aptiekas, kurš aizvieto kolēģi. Tāpat jārisina jautājums par to, lai e-receptes varētu izrakstīt arī rezidenti. Jāatgādina, ka arī ģimenes ārsti gada nogalē, pārtraucot streiku, brīdināja: ja netiks sakārtota e-veselības tehniskā lietošana (runa ir par tās ātrumu), nav izslēgtas jaunas protesta akcijas. Saskaņā ar NVD datiem, pašlaik līgumus par e-veselības lietošanu nav noslēguši tikai astoņi ģimenes ārsti.

Privātie sola cenas necelt

Šogad pilotprojekta veidā tiks sākts stratēģiskais veselības aprūpes pakalpojumu iepirkums, kurā varēs piedalīties visi pakalpojuma sniedzēji neatkarīgi no to juridiskās piederības formas, un galvenie kritēriji būs pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte. Lielais mērķis ir ar laiku stratēģisko iepirkumu attiecināt uz visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus valsts nebūs noteikusi par savu monopolu (piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, kardioloģija, stacionārā onkoloģiskā aprūpe). Jāpiebilst, ka privātie pakalpojumu sniedzēji ļoti gaida stratēģisko iepirkumu, lai gan nedaudz bažījas, vai kritēriji nebūs privātos diskriminējoši.

Tāpat šogad turpinās darbs pie slimnīcu sadarbības teritoriju veidošanos. A. Jurševica uzsver, ka administratīvā kārtā neviena ārstniecības iestāde netiks nedz slēgta, nedz reorganizēta. Runa ir tikai par atsevišķu pakalpojumu, piemēram, dzemdniecības, koncentrēšanu. Tas nozīmē, ka kāda ārstniecības iestāde varētu pārtraukt kāda konkrēta pakalpojuma sniegšanu.

DB aptaujātie privātie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ARS un MFD Veselības grupa, prognozē, ka šis gads būs ar apgrozījuma pieaugumu, lai gan pakalpojumu cenas sola nepaaugstināt. ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons stāsta, ka šā gada lielākie plāni ir saistīti ar jaunās ARS diagnostikas klīnikas attīstību, kur koncentrētas Latvijā modernākās tehnoloģijas. Ja runā par publiskā sektora attīstības plāniem, tad vērienīgākais, nenoliedzami, ir Stradiņu Slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas izbūve. Ir plānots izbūvēt teritoriju 37 tūkst. m2 platībā, kur tikts izvietotas tādas struktūrvienības kā Neatliekamās medicīnas centrs, operāciju bloks, dzemdību nodaļa, reanimācija, intensīvā terapija u.c. Šā gada laikā tiks izstrādāts būvprojekts, bet celtniecība tiks pabeigta līdz 2023. gada beigām. Aptuvenās otrās kārtas izbūves izmaksas varētu būt 91 miljons eiro.