Pārvadājumi Pasažieru pārvadājumiem var sekot lielāki kravu pārvadājumu apjomi

Nule kā uzsāktie pasažieru pārvadājumi maršrutā Viļņa‒Daugavpils‒Viļņa nedēļas nogalēs varētu nebūt galvenā Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos geležinkeliai, LTDz) interese, attīstot jauno savienojumu. Drīzāk gan dienvidu kaimiņi testējot mūsu valsts dzelzceļa sistēmu, lai nākotnē varētu paplašināt kravu pārvadājumu biznesu Latvijas teritorijā. Šāds secinājums izriet no nozares spēlētāju teiktā Dienas Biznesam.

Informācijas trūkums

Par to, ka pagājušajā nedēļas nogalē LTDz atklās starpvalstu pasažieru pārvadājumus, savienojot kaimiņvalsts galvaspilsētu ar Daugavpili, latviski lasošie iedzīvotāji uzzināja pagājušajā ceturtdienā no tiem medijiem, kas bija iztulkojuši LTDz mājas lapā atrodamo preses relīzi. Savukārt piektdien par to preses relīzē informēja arī Latvijas kompānija Pasažieru vilciens (PV). Par lietuviešu centieniem uzsākt pārvadājumus un pirmo testa vilcienu 25. oktobrī iepriekš informēja kaimiņvalsts un Daugavpils portāli.

LTDz mājaslapā lietuviešu, krievu, bet ne latviešu vai angļu valodā, kā, piemēram, maršruta Viļņa‒Minska gadījumā, var lasīt, ka divarpus stundu ilgais, divreiz dienā paredzētais ceļojums vienā virzienā maksā deviņus eiro. (Līdzīgs piedāvājums atrodams arī autobusu kompāniju starpā.) Apskates vietu uzskaite abu valstu pilsētās liek domāt, ka LTDz šādi gan vilina tūristus apskatīt savu galvaspilsētu, kā arī citas pilsētas, gan to pašu darīt arī Daugavpilī. Tikmēr PV atzīmēja, ka šāda maršruta izveide var nodrošināt ērtu un drošu vilciena savienojumu starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām ‒ Viļņu, Rīgu un Tallinu, kā arī apsveica kaimiņvalsts kolēģus ar jaunā maršruta atklāšanu tviterī.

Taču jau sestdien nozares eksperti un entuziasti tviterī norādīja, ka Daugavpils stacijā nav nekādas uzskatāmas informācijas par jauno savienojumu. Uz komentāru, ka būtu labi, ja šī vilciena saraksts būtu vismaz infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā, LDz atbildēja: «Tikko Lietuvas dzelzceļš atsūtīs, tā informēsim pasažierus.» Tas lika citam tviterlietotājam pajokot: «LDz, ar kuru šis vilciens ir saskaņots, nezina kustības sarakstu, tāpēc nevar to iekļaut stacijas tablo vai savā mājaslapā.» Vēlāk gan atklājās, ka tablo nemaz nepieder LDz, bet gan PV, kas solīja: «Informācija tiktu/tiks publicēta brīdī, kad no lietuviešu kolēģiem saņemsim šādu atļauju un saskaņojumu.»

Kā DB skaidroja LDz preses sekretārs Māris Ozols, LTDz izvēlējušies veikt pārvadājumus paši, nevis sadarbībā ar PV, kas tiem dotu iespēju iekļaut informāciju kopējā sarakstā un veikt biļešu tirdziecību staciju kasēs. Līdz ar to atbilstoši normatīvajiem aktiem lietuviešiem pašiem jārūpējas par informācijas izplatīšanu un biļešu pārdošanu. Pēc viņa teiktā, LTDz visas saistības pret LDz kā infrastruktūras pārvaldītāju Latvijā ir izpildījis, un uzņēmumam nemaz neesot juridiska pamata kaimiņvalsts kolēģiem šādu sarakstu prasīt. Viņš gan atzīst, ka LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs zina vilcienu kustības laikus, taču ir noteikta procedūra, kā LTDz būtu LDz par to jāinformē, un tas nav izdarīts.

Arī PV preses sekretārs Egons Ālers norāda, ka LTDz nav oficiāli vērsies pie PV ar lūgumu informēt Latvijas pasažierus par jauno maršrutu. Tai pašā laikā viņš atzīmē, ka PV, izmantojot publiski pieejamo LTDz informāciju, savās kasēs ir informējuši cilvēkus, kas par to jautājuši.

Regulējuma līkloči

LTDz Latvijā nevajag saņemt pasažieru pārvadājumu licenci, jo tam jau ir ES valstī izsniegta licence, norāda Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks, atbildot uz jautājumu, kāda ir nozares regulatora loma kaimiņvalsts komersanta darbības uzraudzīšanā. Saskaņā ar jauno regulu LTDz kā ārvalstu pārvadātājam gan būtu vajadzējis informēt regulatoru par saviem plāniem Latvijā, taču uzņēmums to nav izdarījis. Tas tomēr visdrīzāk esot formāls pārkāpums nezināšanas dēļ, un regulators nosūtīs vēstuli LTDz, ka šāda informācija jāsniedz. Komentējot LDz un PV teikto, ka LTDz līdz šim nav sniedzis informāciju par kustības grafiku, regulatora vadītājs uzsver, ka citviet Eiropas Savienībā situācija ir pretēja. Proti, jaunpienācējs tirgū vēlas par sevi informēt, bet vietējie spēlētāji tam liek šķēršļus, kā rezultātā seko tiesvedības. Viņš arī zina teikt, ka tikai nākamā gada beigās pilnībā stāsies spēkā regula par pasažieru tiesību aizsardzību, bet šobrīd spēkā esošie daži punkti neietver prasības par pasažieru informēšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norādīja, ka par to, vai informācija jāsniedz valsts valodā, jājautā Valsts valodas centram, kurā savukārt atbildēja, ka jautājums par to, vai pasažieri vilcienā Daugavpilī jāapkalpo latviski, vēl jāizskata juristiem, jo runa ir par starptautisko satiksmi.

«Pasažieru apkalpošanas kvalitāte nav mūsu lauciņā,» saka Valsts delzceļa tehniskās inspekcijas direktors Andris Dunskis, skaidrojot, ka inspekcija vērtē pārvadātāju no tehniskā viedokļa, proti, vai tam ir derīgs ritošais sastāvs, kas atbilstu Latvijas infrastruktūrai. Jautājumi par jaudas piešķiršanu un kustības organizāciju savukārt ir LatRailNet un tās mātessabiedrības LDz kompetencē.

Vērsim pie ragiem

Tas, ka LTDz šķiet ne īpaši ieinteresēts jaunā pasažieru maršruta reklamēšanā Latvijā, liek nozares spēlētājiem pieļaut (ne visi to dara publiski) iespēju, ka kaimiņvalsts kompānijai Latvijā patiesībā ir citi nolūki, proti, pārbaudīt, kā darbojas dzelzceļa pārvadājumu sistēma, lai nākotnē veiktu kravu pārvadājumus lielākā apjomā, piemēram, apkalpojot baltkrievu kravas Rīgas virzienā. Kā norāda A. Dunskis, LTDz jau šobrīd ir attiecīgs drošības sertifikāts (tas apliecina, ka pārvadātājam ir atbilstoša drošības pārvaldības sistēma, organizatoriskās un tehnoloģiskās spējas), lai veiktu pārvadājumus līdz pierobežas stacijām, proti, līdz Daugavpilij un Jelgavai. Taču līdzīgi dara arī LDz Cargo, iebraucot Lietuvā. Gadījumā, ja LTDz vēlētos veikt pārvadājumus tālāk, piemēram, uz kādu no ostām, tad drošības sertifikāts būtu jāpapildina ar jaunu pakalpojuma veidu. Pēc viņa teiktā, tas ir visai laikietilpīgs process, taču patlaban LTDz nav izteicis vēlmi paplašināt savu darbību Latvijā.

Lietuviešiem iegūt šādu sertifikātu varētu nebūt vienkārši, pieļauj privātā dzelceļa operatora Baltijas Ekspresis vadītājs Māris Bremze. Turklāt kaimiņi nespējot tikt galā paši ar savu kravu apjomu. Savukārt otra privātā dzelzceļa pārvadātāja Baltijas Tranzīta Serviss vadītājs Ivars Sormulis pieļauj, ka jaunais savienojums varētu būt politekonomisks lēmums piesaistīt Lietuvai jaunus tūristus un pircējus. Nav gan izslēgts, ka kaimiņi arī šādā nevainīgā veidā testē sistēmu, sertifikātu iegūšanas detaļas, un Latvijas pusei varbūt vajadzētu iespringt gaidāmā konkurences pieauguma dēļ. Vaicāts par sertifikātu iegūšanas atšķirībām abās valstīs, viņš lēš, ka administratīvie šķēršļi, lai ārvalstu kompānijas veiktu kravu pārvadājumus Lietuvā, ir lielāki nekā Latvijā, kur sistēma ir liberalizētāka.