Farmācija Grindeks apgrozījums desmit gadu laikā ir nozīmīgi audzis – līdz vairāk par 100 miljoniem eiro, un mana iecere ir tuvākajos gados sasniegt pusmiljardu eiro apgrozījumu

To intervijā DB stāsta farmācijas uzņēmuma Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans

Kāds uzņēmumam Grindeks ir bijis pagājušais gads un kādu jūs prognozējat šo gadu?

Jāteic, ka mums katru gadu aug apgrozījums, un 2017. gads nav izņēmums. Pieaug arī produkcijas eksports un paplašinās ārvalstu tirgi. Vidēji gadā Grindeka apgrozījums pieaug par 20% līdz 30%. 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos apgrozījuma pieaugums bija 32%, neraugoties uz to, ka vasaras mēnešos parasti ir kritums. Šogad plānojam apgrozījuma pieaugumu par vismaz 10%.

Vai apgrozījuma pieaugums pārsvarā ir uz eksporta rēķina?

Jā, galvenokārt, jo Latvija ir mazs tirgus. Kad es sāku strādāt Grindekā (pirms vairāk nekā desmit gadiem), mūsu Latvijas apgrozījums bija tikai nedaudz virs viena miljona eiro, pērn tie bija 7 miljoni eiro. Kopējais koncerna apgrozījums pagājušā gada deviņos mēnešos bija 95,9 miljoni eiro. Kā redzams, Latvijas apgrozījuma īpatsvars ir visai neliels. Es gribētu kā labu piemēru darbam farmācijas nozarē minēt kādu Izraēlas kompāniju, kuras apgrozījums ir teju pusmiljards eiro. Tas panākts, aktīvi strādājot pie ģenērisko zāļu izstrādes. Jau labu laiku pirms oriģinālo zāļu patenta darbības termiņa speciālisti sākt strādāt pie ģenēriķu radīšanas, lai pēc patenta termiņa beigām būtu pirmie šajā tirgū.

Vai tas būtu arī Grindeka attīstības ceļš? Vai vairāk koncentrēsieties uz ģenēriķiem vai oriģinālpreparātu radīšanu?

Viss atkarīgs no pieprasījuma, kas ir atšķirīgs katrā reģionā un katrā valstī. Dienvidvalstīs ir lielāks pieprasījums pēc medikamentiem, kas domāti dažādu traumu ārstēšanai, Ziemeļvalstīs tie būs preparāti dažādu vīrusu ārstēšanai. Respektīvi, ir skaidri jāsaprot, ar kādiem medikamentiem iet katrā konkrētajā tirgū. Kopumā runājot, Grindeks orientējas uz ģenērisko zāļu ražošanu. Piemēram, nesen mēs sākām ražot vienu ģenēriķi aknu slimību ārstēšanai. Aktīvās farmaceitiskās vielas ražotnē un gatavās zāļu formas izstrādē mēs ieguldījām ļoti lielus līdzekļus – aptuveni desmit miljonus eiro. Taču, sākot šo darbu, mēs zinājām, ka tikai dažas valstis pasaulē ražo konkrētā medikamenta substanci, mēs esam viena no tām. Pašlaik gatavo formu mēs esam reģistrējuši 22 valstīs, kuru vidū Lielbritānija, Nīderlande, Austrālija, arī Krievija. Rezumējot, uz dažādiem tirgiem mēs ejam ar dažādiem medikamentiem.

Ģenērisko zāļu ražošanā konkurence ir milzīga. Kādi apsvērumi noteic, kurām oriģinālzālēm jūs izvēlaties radīt ģenēriķus?

Tiesa, ka konkurence šajā jomā ir milzīga. Tomēr ļoti svarīgs ir kompānijas, kas ražo konkrētu ģenēriķi, zīmols. Piemēram, Grindeks ir ļoti atpazīstams, ar labu reputāciju, īpaši Krievijā un citās NVS valstīs. Līdz ar to mūsu ražotajiem ģenēriķiem ir augsta uzticamība, tādēļ mūsu zāles labprāt iesaka arī ārsti.

Ja reiz jūs pieminējāt ārstus, tad man jājautā, kā vērtējat praksi, ka farmācijas kompānijas ārstiem apmaksā dažādus seminārus, konferences, tostarp arī visai eksotiskās valstīs? Vai tā nav vērtējama kā ārstu uzpirkšana?

Manuprāt, tā ir normāla un laba prakse, ja zāļu ražotāji palīdz ārstiem viņu profesionālās kvalifikācijas celšanā, atbalstot dažādu konferenču un semināru apmeklēšanu, īpaši zinot, cik salīdzinoši zems atalgojums ir mūsu medicīnas personālam. Es tur nekādu interešu konfliktu neredzu, jo mēs uzskatām, ka iesaistāmies izglītošanas procesā. Jāpiebilst, ka atbalstām ne tikai ārstus, bet arī, piemēram, Latvijas Nacionālo operu.

Taču jūs neprēmējat ārstus, kuri visvairāk izrakstījuši tieši jūsu medikamentus?

Nekad, tā jau būtu korupcija.

Turpinot par ģenēriķiem, kuras valstis ir vislielākie konkurenti?

Vispirms jau pasaules mēroga farmācijas milži. Tomēr arī Grindeks apgrozījums desmit gadu laikā ir nozīmīgi audzis – līdz vairāk par 100 miljoniem eiro, un mana iecere ir tuvākajos gados sasniegt pusmiljardu eiro apgrozījumu. Mēs aktīvi sadarbojamies ne tikai ar mūsu Organiskās sintēzes institūtu, bet arī ar šādiem institūtiem citās valstīs. Piemēram, Baltkrievijas zinātnieki mums jau ir piedāvājuši piecus preparātus, kurus mēs izvērtējam. Tās būs oriģinālzāles, nevis ģenēriķi. Tieši sadarbība ar citu valstu lielajiem zinātniskajiem institūtiem ir perspektīvākais attīstības virziens.

Daudz tiek runāts, ka viena no flagmanēm farmācijas jomā, īpaši attiecībā uz ģenēriķiem, ir Indija. Vai redzat to kā nopietnu konkurentu?

Nē. Jo Indijas, tāpat arī Ķīnas, ražoto zāļu kvalitāte ne vienmēr atbilst visām Eiropas prasībām. Zināmas problēmas ir arī ar Krieviju. Mums bija sarežģīta situācija ar vienu Krievijas kompāniju, kurai mēs iedevām ražot vienu savu preparātu. Kompānija nespēja nodrošināt pienācīgu kvalitāti, un mēs sadarbību pārtraucām.

Kā jūs vērtējat, cik starptautiski konkurētspējīga ir mūsu farmācijas nozare?

Mēs esam pietiekami nopietni konkurenti un esam spējīgi konkurēt. Tiesa, es priecātos, ja mums būtu vēl aktīvāka un ciešāka sadarbība ar Organiskās sintēzes institūtu. Tas noteikti vairotu kopējo farmācijas nozares konkurētspēju.

Vai tas nozīmē, ka viena no nozares vājajām vietām ir industrijas un zinātnieku sadarbība?

Jā, tā varētu teikt.

Ekonomikas ministrija kā vienu no tautsaimniecības attīstību bremzējošām lietām min zemo produktivitāti, kas atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Kā ir ar produktivitāti farmācijas nozarē?

Farmācijas nozares produktivitāte ir gana augsta un īpaši neatpaliek no Eiropas vidējā. Mēs noteikti esam labā līmenī. Mēs varam lepoties ar farmācijas nozari.

Cik liels izaicinājums nozarei ir darbaspēka pieejamība un kā jūs raugāties uz viedo imigrāciju?

Mēs savulaik izveidojām īpašu fondu, ar kura palīdzību atbalstījām studentus, cerot, ka viņi pēc tam pie mums strādās. Diemžēl daudzi no šiem studentiem aizbrauca uz ārzemēm. Vislabākais būtu, ja varētu ar studentiem slēgt līgumus, ka studiju laikā uzņēmums viņus finansiāli atbalsta, bet pēc studiju beigām viņi noteiktu laiku strādā uzņēmumā. Diemžēl pašreizējie likumi šādu modeli nepieļauj. Tajā pašā laikā ļoti daudzi studenti nāk pie mums praksē un paliek strādāt arī pēc studiju beigām. Grindekā ir viena no lielākajām vidējām algām valstī. Tomēr arī mums ir vakances. Piemēram, mums ir viena vakance mārketinga jomā, un no pieciem pretendentiem divi ir ārzemnieki.

Eiropā daudz tiek runāts par medikamentu pieejamību un to, ka zāļu cenas nevar būt pārmērīgi augstas. Viens no risinājumiem būtu pēc iespējas vairāk ražot ģenēriķus. Lai to veicinātu, dalībvalstu veselības ministri pat apspriež ideju saīsināt oriģinālzāļu patentu aizsardzības laiku, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt ražot ģenēriķus. Kā jūs raugāties uz šo ideju?

Tas ir jautājums, vai un kā var samazināt zāļu pašizmaksu. Turklāt dažādos tirgos zāļu cena ir dažāda. Tomēr būtiskākais – vai un par cik iespējams samazināt zāļu pašizmaksu. Mēs cenšamies, lai mūsu ražoto zāļu cena būtu par pēc iespējas zemāku pašizmaksu, jo mums ir jāpelna. Tomēr zāļu cenu aptiekā veido arī vairumtirgotāju un aptieku piecenojums. Valstij jākontrolē, vai šis piecenojums ir atbilstošs noteiktajiem normatīviem. Pašlaik, manuprāt, šāda kontrole ir nepietiekama. Savukārt, ja runājam par patentu aizsardzības laiku, tad ir tikai viens jautājums, proti, tam ir jābūt tik ilgam, lai jauno zāļu izstrādātājs spētu atpelnīt savus ieguldījumus.

Daudz tiek runāts par to, ka ne visas jaunās zāles, kas parādās tirgū, ir inovatīvas. Tiek pat runāts par inovāciju krīzi farmācijā. Vai varat piekrist?

Inovācija farmācijā ir ļoti nepieciešama, taču tie ir milzīgi ieguldījumi. Ir jāveic iepriekšējs izpētes darbs, lai saprastu, vai konkrētā inovācija nenesīs zaudējumus. Taču es pilnībā piekrītu tam, ka inovācija, lai gan tā ir ārkārtīgi svarīga, ir deficīts un nozarē šajā ziņā patiešām ir krīze.

Sarunu noslēdzot, kādi ir Grindeka nākotnes attīstības plāni?

Mēs domājam par jauniem eksporta tirgiem, un dienaskārtībā ir ASV, kur vēlamies ieiet ar ampulu preparātiem. Vēlamies būt mazāk atkarīgi no Krievijas. Perspektīvi ir arī arābu valstu tirgi. Ar Ķīnu gan ir sarežģītāk. Tur mēs esam piesardzīgi. Līdztekus jaunu eksporta tirgu apguvei plānojam investīcijas mūsu ražotnēs.