Ārstniecība Latvijā vairāk nekā 55% no visiem nāves gadījumiem ir tieši nāve no sirds un asinsvadu slimībām.

To liecina Slimību profilakses un kontroles centra statistika. Tas mūs izvirza negatīvos līderos Eiropas Savienībā (ES), kur 2014. gadā vidējais mirstības īpatsvars no minētajām saslimšanām bija 37,1%. Aplūkojot datus, iezīmējas interesanta tendence – Rietumeiropas valstīs mirstības īpatsvars no sirds un asinsvadu slimībām ir būtiski zemāks nekā Austrumeiropas valstīs. Viszemākais tas ir Dānijā – 24,3%, bet visaugstākais Bulgārijā – 66,4%. No Austrumeiropas valstīm viszemākais tas ir Slovēnijā – 41,8%.

Neveselīgi ēd, maz kustas

Jāmin, ka sieviešu mirstības īpatsvars no sirds un asinsvadu slimībām ir būtiski augstāks nekā vīriešu. Vidēji ES tas ir 40% sievietēm un 34,1% vīriešiem, Latvijā attiecīgi tie ir 64% sievietēm un 49,3% vīriešiem. Lūgta skaidrot šo tendenci, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa stāsta, ka tas ir tāpēc, ka vīriešu vidū ir daudz augstāka mirstība no priekšlaicīgas nāves (piemēram, autoavārijas utt.). Sievietes dzīvo garāku mūžu, un lielākā vecumā arī ir izplatītākas sirdskaites. S. Līviņa bilst, ka galvenie iemesli augstajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām ir vairāki, taču biežāk saistīti ar neveselīgu dzīvesveidu – mazkustību, aptaukošanos un smēķēšanu. Mazsvarīgi nav arī tas, kā cilvēki tiek galā ar stresu. S. Līviņa norāda, ka stress pats par sevi nekaitē, svarīgi, kā tas tiek mazināts – vai, piemēram, ar sportiskām aktivitātēm vai kārtējo cigareti, saldumu vai alkoholu.

Pie ārsta vēršas novēloti

Protams, svarīga loma ir arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, kas, saskaņā ar sociālo lietu ekspertes Rutas Zilveres teikto, Latvijā divām trūcīgākajām iedzīvotāju kvintilēm ir divreiz zemāka nekā vidēji ES. Tajā pašā laikā S.Līviņa uzsver, ka līdztekus pieejamībai tikpat svarīgs ir arī veselīgs dzīvesveids, kas nav atkarīgs no pārticības līmeņa, jo regulāra pastaiga vai skrējiens pa mežu, kas nemaksā neko, ir tikpat veselīgs kā dārgāka ūdens aerobika.

Vēl viena Latvijas iedzīvotāju īpatnība ir tā, ka liela daļa pacientu pie ārsta vēršas novēloti, kad slimība jau ir ielaista, līdz ar to ārstēšanas rezultāti ir sliktāki. S.Līviņa, nenoliedzot, ka atsevišķos gadījumos var būt problēmas ar pieejamību, tajā pašā laikā uzsver, ka pati ārstēšanas kvalitāte un ārstu profesionalitāte Latvijā nav zemāka kā citur ES, tā ir vismaz tikpat augsta.

Rindu garums atšķiras

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2017.gada 1.novembrī visgarākās rindas ir uz ehokardiogrāfijas izmeklējumiem. 62% iestāžu, kas sniedz šo pakalpojumu, gaidīšanas laiks ir vairāk nekā 30 dienas. Savukārt 13% iestāžu tas ir līdz desmit dienām. Nākamais garākais gaidīšanas laiks ir pie kardiologa. 44,7% iestāžu, kas piedāvā šo pakalpojumu, rindā jāgaida vairāk nekā 30 dienas, savukārt 26,32% iestāžu tas ir līdz 10 dienām. Pacientiem ir iespējams NVD mājaslapā iepazīties ar to, cik garas rindā ir katrā no ārstniecības iestādēm. S. Līviņa uzsver, ka patiesībai neatbilst stereotips, ka visos gadījumos konsultācijai ar kardiologu noteikti būtu jāizvēlas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS), jo labi speciālisti ir arī reģionos. Lūk, piemērs, cik atšķirīgs ir gaidīšanas laiks dažādās ārstniecības iestādēs uz kardiologa konsultāciju: PSKUS tās ir 57 dienas, Veselības centru apvienības struktūrvienībā VCA medicīnas centrs Pulss 5 – 138 dienas, bet Vidzemes slimnīcā (Valmierā) – līdz 5 dienām.

Noteiks risku

Lai mazinātu augsto mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses kontroles centru īsteno vairākas uz profilaksi vērstas kampaņas. S.Līviņa stāsta, ka līdz 2022. gadam Latvijai ir pieejams Eiropas Sociālā fonda finansējums 54 miljonu eiro apjomā tieši veselības veicināšanai. 70% no tā tiks novirzīti pašvaldībām.

Runājot par profilaksi, S.Līviņa uzsver, ka katram cilvēkam reizi gadā būtu jāiziet profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta, kurš tad arī varētu konstatēt, vai pacientam ir kādi riski, kas saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Pašlaik Veselības ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstiem izstrādā algoritmus, pēc kuriem noteikt paaugstināta riska pacientus, kuriem nepieciešams veikt skrīningu. To veiks ģimenes ārsti, un tas ietvers arī dažādus izmeklējumus, balstoties uz kuriem nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts izrakstīs nosūtījumu pie kardiologa. S.Līviņa skaidro, ka par skrīningu pie ģimenes ārsta pacientiem nebūs jāmaksā papildus, tas ietilps cenā, kuru pacienti maksā par vizīti pie ģimenes ārsta.

Tiesa, jārēķinās, ka pacientiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un kurus neapdrošina valsts, ģimenes ārsta nozīmēto konsultāciju pie kardiologa valsts nelīdzfinansēs. Līdz ar to valsts iztērēs naudu par šāda pacienta skrīningu, taču tas, vai tiks turpināta ārstēšana, jau būs atkarīgs no tā, vai sociāli neapdrošinātais pacients pats spēs samaksāt vizīti pie kardiologa.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, šogad plānotais valsts budžeta finansējums sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ambulatorajā aprūpē ir turpat 19,7 milj. eiro, bet stacionārajā aprūpē - gandrīz 60,59 milj. eiro. Papildus 2018. gadā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai piešķirts finansējums 11,025 milj. eiro apmērā. Tas ietver līdzekļus, lai nodrošinātu ģimenes ārstu veikto primāro profilaksi, zāļu kompensācijai diagnožu grupā Asinsrades sistēmas slimības, jaunas stacionāra plānveida pakalpojuma programmas Aortālā vārstuļa transkatetrāla implantācija ieviešanai u.c. pakalpojumiem.