Baltijas valstīs ilgtspējīgas būvniecības jomā līderos ir izvirzījusies Lietuva ar 30 ēkām, kurām piešķirts ēku ilgtspējību apliecinošs sertifikāts

Zaļā būvniecība

Latvijā tādas ēkas ir 15, bet Igaunijā to ir 10. Šādus skaitļus DB min Igaunijas Zaļās Būvniecības Padomes vadītājs Hedlijs Barets. Viņš ir pārliecināts, ka tuvākajos gados tieši ilgtspējīgas ēkas kļūs par būvniecībā noteicošo tendenci, jaunceltās ēkas bez šāda sertifikāta tirgū īpaši augstu nekotēsies un tām būs grūti atrast pircējus vai nomniekus.

Lūznavas muižas fenomens

Saskaņā ar biedrības Zaļās mājas sniegto definīciju, ilgtspējīga būvniecība ir kompleksi risinājumi un prakse, kas palielina ēku efektivitāti, samazinot enerģijas, ūdens un citu dabas resursu patēriņu, samazinot ēku, to būvniecības un apsaimniekošanas procesu materiālietilpību, energoietilpību un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. To panāk, izvēloties piemērotākos arhitektoniskos un konstruktīvos risinājumus, pareizu ēku novietojumu, lai optimizētu ēku plānošanā, būvniecībā, ekspluatācijā un nojaukšanā patērējamos un izmantojamos resursus, izvērtējot to kompleksi visā dzīves – būvniecības, apsaimniekošanas un nojaukšanas – ciklā. Tā, piemēram, Amerikas Arhitektu institūts 2016. gadā nosauca tā gada desmit ilgtspējīgākās ēkas, starp kurām kā pirmā pieminēta Biozinātņu izpētes institūta ēka Īrijā, Golvejas pilsētā. Tā savu nomināciju ieguva tāpēc, ka 90% ēkas apkures un dzesēšanas tiek nodrošināti, izmantojot dabisko ventilāciju. Tas nozīmē, ka ēkas iekšienei gaiss tiek pievadīts un izvadīts, neizmantojot mehāniskās ventilācijas ierīces. Cits nominants – lielveikals ASV, Teksasas štata Ostinas pilsētā. Ēka izceļas ar saules paneļu izmantojumu, kā arī to, ka šis ir pirmais lielveikals ASV, kas izmanto ledusskapjus, kas darbojas ar propāna gāzi.

Latvijā 2016. gadā par ilgtspējīgāko objektu tika atzīta Lūznavas muiža. Tās projekta autore arhitekte Ināra Caunīte stāsta, ka galvenais uzsvars bijis uz ēkas autentiskuma saglabāšanu, tajā pašā laikā uzlabojot tās energoefektivitāti. Piemēram, ēka ir būtiski nosiltināta, taču tikai no iekšpuses, lai netiktu sabojāta fasāde, turklāt atstāti vecie logu rāmji. No jauniem objektiem jāatzīmē biroju komplekss Jaunā Teika, kas 2016. gadā konkursā par ilgtspējīgāko ēku ieguva trešo vietu.

Dominē privātie

H. Barets uzsver, ka neapšaubāmi ilgtspējīgo būvju būvniecībā pašlaik Baltijas valstīs dominē privātā sektora pasūtītāji, kuri ir līderi korporatīvās sociālās atbildības ziņā. Tajā pašā laikā līderim, pēc H. Bareta domām, vajadzētu būt publiskajam sektoram, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības kopējos mērķus šajā jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par ēku energoefektivitāti, kas nosaka, ka visām jaunuzbūvētām ēkām līdz 2020. gadam ir jābūt «gandrīz nulles enerģijas» ēkām. Tas nozīmē, ka tajās no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtais enerģijas apjoms ir vienāds ar ēkas izmantoto enerģijas daudzumu. Respektīvi, ēka nepatērē vairāk enerģijas, nekā spēj pati saražot.

Biedrība Passive House sniedz šādu definīciju: «Gandrīz nulles enerģijas ēkas enerģijas patēriņš apkures vajadzībām veido ne vairāk kā 30 kWh/m2 gadā, nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā, kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh/m2 gadā, ēkā ir augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā, vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.»

H. Barets teic, ka pagaidām Baltijas valstu progress šajā jomā ir samērā lēns. Vienlaikus eksperts noraida, ka tas būtu saistīts ar finansējuma trūkumu, jo «tas ir mīts, ka ilgtspējīga būvniecība vienmēr ir daudz dārgāka. Izmaksas lielā mērā ir saistītas ar pasūtītāja izvēli. Ja tiek izvēlēti jaunākie augsto tehnoloģiju saules paneļi, tie būs ļoti dārgi, taču, ja tiek izmantoti otrreizējie un reciklētie materiāli, naudas ietaupījums būs nozīmīgs. Ilgtspēja ir vairāk saistīta ar stratēģisku domāšanu, gudru plānošanu un pareizu mērķu izvirzīšanu, nevis modīgu un dārgu «eko» produktu izmantošanu». H. Barets īpaši aicina atcerēties, ka patiesa ilgtspēja ir saistīta ne tikai ar ieguvumiem videi, bet arī ekonomiskiem un sociāliem labumiem.

«Māstrihtas universitāte ir analizējusi BREEAM sertificētās ēkas visā Eiropā un atklājusi, ka to pārdošanas cenas ir par 18% augstākas. Līdz ar to, lai arī, iespējams, celtniecības izmaksas atkarībā no izmantotajām tehnoloģijām šādām ēkām var būt augstākas, tomēr arī ieņēmumi no tām ir augstāki. Ja jūs varat iegūt 20 eiro par katriem ieguldītajiem 10 eiro, tad tas ir labs darījums,» tā H. Barets. Eksperts arī ir pārliecināts, ka Latvijā būvētās ēkas, kurām piešķirts ilgtspējību apliecinošs sertifikāts, ir daudz konkurētspējīgākas starptautisku nomnieku, piemēram, ārvalstu kompāniju piesaistē.