KRAVAS Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta (valstij piederošā kompānija AS Tallinna Sadam) izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku, DB norādīja ostas pārstāve Sirle Arro. Rīgas brīvostas komersanti atzīmē, ka tas ir brīdinājuma signāls arī Latvijas termināļiem domāt par citu kravu piesaisti.

Atā, ogles!

No aktīvu pārdošanas pa daļām osta cer iegūt 3,3 milj. eiro, vēstīja BNS. Pērnā gada nogalē tā rīkoja konkursu par apbūves tiesībām un ogļu termināļa pārvaldīšanu, kā sākotnējo cenu nosakot 4,5 milj. eiro. Neviens interesents gan nepieteicās. DB jau rakstījis, ka problēmas ar Krievijas ogļu tranzītu Igaunijā sākās līdz ar 2007. gada pavasarī notikušo politisko skandālu par t. s. Aļošas pieminekļa pārvietošanu. Tā rezultātā ogļu apgrozījums no 7,47 milj. t 2006. gadā saruka līdz 3,72 milj. t 2007. gadā. Kaut arī 2009. un 2010. gadā ogļu apjomi uzkāpa līdz pusotram miljonam tonnu, 2011. gadā šo beramkravu apjomi Tallinā atkal saruka līdz 0,3 milj. t. Arī turpmākajos gados ogļu kravu kļuva arvien mazāk, bet pēdējos divos gados to bijis apaļa nulle. Šīs kravas ir aizgājušas uz Latvijas un Krievijas ostām. S. Arro norāda, ka tuvākajā laikā ogļu tranzīts Igaunijā netiks atjaunots, tādēļ osta vēlas, lai teritorijā tiktu izveidots cita veida terminālis. Pretendenti līdz 5. februārim var izteikt piedāvājumu vai nu par visiem ogļu termināļa aktīviem, vai arī par atsevišķām tehnikas vienībām. Coal Terminal bija ilgtermiņa nomas līgums ar ostu līdz 2050. gadam, un pēdējā laikā tas maksājis soda naudu par solīto kravu apjomu neapkalpošanu.

Latvija, saturies!

Savu pārsteigumu par Tallinas ostas lēmumu pauda kāds Rīgas brīvostas beramkravu termināļa pārstāvis. Iepriekš bijusi informācija, ka Kremlis tomēr atļāvis atsākt Mūgas ogļu termināļa izmantošanu. Tam par iemeslu ir gaidāmie remonti Ustjlugas terminālī, kur jāmaina ogļu apgāzējs. Tas prasīšot apmēram četrus mēnešus un samazināšot šīs Krievijas ostas termināļa jaudu uz pusi. Taču arī šāda Igaunijas tranzīta koridoram pozitīva scenārija gadījumā mūsu valsts komersanti cerējuši, ka Krievija nespēs tik ātri pārorientēt kravas no Ustjlugas uz Tallinu un tādēļ tās nonāks Latvijā. Pēc viņa teiktā, Coal Terminal tehnika jau pirms pāris gadiem piedāvāta Rīgas ogļu termināļiem, bet vismaz viens no tiem neko iegādāties neizvēlējās.

Igaunijas ostas lēmums atmest domu par Krievijas ogļu tranzītu ir signāls, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī Latviju, norāda cita Rīgas brīvostas termināļa pārstāvis. Proti, igauņi kopš Aļošas skandāla 10 gadus termināli uzturēja darbības kārtībā un apsargāja cerībā, ka tūlīt, tūlīt ogļu kravu plūsma atjaunosies. Jāņem vērā arī tas, ka vest šīs beramkravas caur Tallinu bijis ekonomiski izdevīgāk (3,5‒4 USD/t) gadījumā, kad pa vidu nav bijis Baltkrievijas tranzīta koridora. Taču savstarpējo sankciju rezultāts ir tāds, ka ogļu kravu plūsma atjaunota netika un osta pieņēma lēmumu šo specializēto termināli vairs neuzturēt.

Vaicāts, vai daļa tehnikas varētu nonākt arī Latvijā, viņš šādu iespēju nenoliedz. Tai pašā laikā Coal Terminal tehnika ir izmantojama arī cita veida industriālajos objektos, piemēram, jebkurā ogļu vai rūdas bagātināšanas fabrikā. Nozares pārstāvis gan šaubās, vai kāds ņemsies investēt desmitiem miljonu iekārtās, kas vēl jādemontē, jo problēmas var rasties ar garantiju, tāpēc ka dzelži ir smagi un izjaukšanas process komplicēts. Redzot Tallinā notiekošo, Rīgas domes un brīvostas pārstāvjiem vajadzētu apzināties risku, kāds rodas, privātajiem termināļiem ieguldot milzīgas investīcijas ogļu pārkraušanas iekārtās.

Runājot par ogļu kravām nākotnē, beramkravu termināļa pārstāvis lēš, ka šis gads būs visai cerīgs. Vaicāts, vai nepastāv risks piedzīvot Tallinas likteni šajā produkcijas segmentā, viņš atzīmē, ka Krievu salā tika uzbūvētas universālas piestātnes, pie kurām var apkalpot jebkāda veida kravas. Kaut arī šobrīd Krievijas ogles aizvien tiek sūtītas caur Rīgu, Krievu salas termināļus apsaimniekojošajiem komersantiem tomēr jādomā arī par alternatīvām kravām.

Komentējot to, vai tiešām šis ir pēdējais gads, kad Rīgas centrā tiek pārkrautas ogles, Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna atkārto pārvaldes un arī Rīgas domes vadības pausto, ka brīvosta savas saistības izpildīs, tostarp uzbūvēs putekļu žogu, un labticīgi sagaida, ka arī komersanti izveidos savu infrastruktūru un pārcels ogļu pārkraušanu uz Daugavas kreiso krastu. Pēc viņa teiktā, kāds konkrēts privāto investīciju apmērs nav pārvaldes pašmērķis, bet galvenais, lai atbilstoša infrastruktūra, kam nebūt nav jābūt pašai dārgākajai, tiek izveidota attiecīgajos termiņos.

Pretējā gadījumā varētu rasties problēmas ar Eiropas Komisiju saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. DB avoti gan norāda, ka vismaz viena komersanta līgumā ir punkts, ka terminālis pārceļ savu darbību 24 mēnešu laikā pēc tam, kad ekspluatācijā nodota brīvostas pārvaldes infrastruktūra, tostarp putekļu siena.