Visās Baltijas valstīs turpināsies pētījumi, iepirkumi; būtiski jautājumi arvien neatbildēti

Infrastruktūra

Pērn jaunajā, Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projektā Rail Baltica (RB) bijuši četri atskaites punkti, Viļņā, informējot medijus par projekta virzību, norādīja kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Baiba Rubesa.

Kas izdarīts

Pirmkārt, Baltijas valstu parlamenti ratificējuši Starpvaldību līgumu par RB dzelzceļa savienojuma izveidi, apliecinot ilgtermiņa saistības projekta īstenošanā. Otrkārt, Ernst & Young un Atkins sagatavotā projekta izmaksu un ieguvumu analīze pierādījusi, ka tas ir finansiāli iespējams un dzīvotspējīgs. Projekta ieguvumi atsvērs tā izmaksas ‒ ar 5,8 miljardu eiro investīcijām paredzētais ieguvumu apjoms būs 16,2 miljardi eiro, kas ir pietiekams pamats labuma guvējiem projekta attīstības turpināšanai. Treškārt, projekta realizētāji darbojas veiksmīgi kā komanda, uzsākot RB būvprojektēšanu visās trīs Baltijas valstīs. Ceturtkārt, 2017. gadā saņemts pozitīvs lēmums no ES attiecībā uz trešo pieteikšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu projekta realizēšanai. Pēc tam, kad tiks parakstīts līgums par trešā piešķīruma līdzekļiem, RB kopumā trīs Baltijas valstīs būs pieejami 824 milj. eiro, no kuriem 683 milj. veido EISI nauda. Tāpat 2017. gadā definētas RB kopējās iepirkumu vadlīnijas un minimālie kritēriji un iepirkumiem sagatavotas vienotas līgumu veidnes. Pērn RB Rail izziņoja 28 iepirkumus, no kuriem 21 noslēdzās rezultatīvi. B. Rubesa uzsvēra kopuzņēmuma vēlmi strādāt caurspīdīgi, nodrošinot visiem piegādātājiem vienādas iespējas.

Kas tālāk

Galvenais projekta fokuss šajā gadā būs būvprojektēšana un ar to saistītie uzdevumi, atzīmēja RB Rail vadītāja. Visās trīs Baltijas valstīs tiks pabeigta vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošana, apvienojot sākotnējos tehniskos risinājumus, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Tāpat 2018. gadā pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji Latvijā un Lietuvā. Dažiem dzelzceļa posmiem būvprojektēšana sāksies jau vasarā, bet pilns būvprojekts tiks pabeigts 2020. gadā. Šogad tiks turpināti galvenie projekta pētījumi, tostarp operacionālais plāns, ilgtermiņa RB globālā projekta biznesa plāns, piegādātāju tirgus pētījumi un komercializācijas pētījumi. Tāpat 2018. gada pirmajā kvartālā paredzēts pabeigt Lietuvā jau uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma Polijas/Lietuvas robeža–Kauņa–RRT Palemona uzlabošanas iespēju izpēti. Šovasar arī iecerēts pabeigt un trīs Baltijas valstu ministrijām prezentēt infrastruktūras pārvaldītāja pētījumu, lai valstis varētu pieņemt attiecīgu lēmumu līdz šī gada beigām. Pēc B. Rubesas teiktā, viena no šī gada prioritātēm ir darbs pie projekta ilgtspējīga finansējuma. Tiks nostiprināta sadarbība ar Somiju un Poliju, uzrunāti nākotnes biznesa klienti.

Lietuvā RB projektu ģeogrāfiski var iedalīt trīs daļās, kurās situācija atšķiras, proti, no Polijas robežas līdz Kauņai, no Kauņas līdz Latvijas robežai un no Kauņas līdz Viļņai, norādīja, Lietuvos geležinkeliai RB koordinēšanas nodaļas direktors Arenijs Jackus. Šogad plānots pabeigt zemes iegādi posmā Kauņa‒Latvijas robeža, pabeigt vai uzsākt būvniecību atsevišķos posmos Kauņas mezglā, kā arī pabeigt priekšizpēti par Viļņas savienojumu ar RB.

SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna atzīmēja, ka divu gadu laikā tiks veikta zemes iegāde projekta vajadzībām, tiks izstrādāts tehniskais projekts un nākamgad uzsākta RB stacijas būvniecība lidostā. Savukārt centrālās stacijas projektēšanas un būvniecības līgums tiks noslēgts šogad, bet būvniecība uzsākta 2020. gadā. Abas stacijas tiks pabeigtas 2022. gadā.

Savukārt Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave norādīja, ka Igaunijā ir veikta priekšizpēte par to, vai iespējams RB nebūvēt sētas, kas būtu videi draudzīgāk un lētāk. Secināts, ka to var darīt trešajā daļā no līnijas. Tāpat secināts, ka vairums vajadzīgo būvniecības materiālu, piemēram, grants, dolomīta šķembas, pieejami uz vietas, un nozares kompānijas jau sākušas ģeoloģiskos pētījumus par materiālu ieguves iespējām. Viņa arī bija vienīgā no preses konferences dalībniekiem, kas plašāk runāja par kravu pārvadājumiem, atzīmējot, ka tiek veikts pētījums par to, cik lielu un ar kādām tehnoloģijām veidot multimodālo termināli Tallinas ostā (Mūgā). DB jau rakstījis par Latvijas loģistiķu paustajām bažām, ka aizvien nav zināms, kādas kravas un par kādu tarifu tiks pārvadātās RB. Sāpīgo un līdz galam neatbildēto jautājumu starpā patlaban ir arī neskaidrība, par cik varētu pieaugt būvniecības izmaksas (piemēram, ekonomikas uzkaršanas dēļ), kā arī, kāds būs risinājums Lietuvā jau uzbūvētajai infrastruktūrai (no Polijas robežas līdz Kauņai), kas gan neatbilst RB parametriem (piemēram, tikai vienas sliedes, pa kurām nevar braukt ar 240 km/h).