Alternatīvais finansējums Likums var piesaistīt nekustamā īpašuma platformas Latvijai vai atgrūst tās

Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu plānots līdz marta beigām iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Nozares eksperti uzsver, ka savlaicīga likumprojekta apstiprināšana ir kritiski svarīga pūļa finansējuma platformām nekustamā īpašuma jomā.

Regulēti visi

Patlaban likumprojekts ir apstiprināts Valsts sekretāru sanāksmē, un, kā informē Finanšu ministrija (FM), līdz šā gada marta beigām to paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Tas regulē ne tikai tradicionālo savstarpējo aizdevumu platformu darbību, bet arī nekustamā īpašuma platformu darbību, kas atsevišķos aspektos prasa papildu nosacījumu ieviešanu. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš uzsver, ka organizācija atzinīgi vērtē FM izstrādāto likumprojektu, kurš aptvers visus tirgū esošos savstarpējo aizdevumu modeļus, un, kaut arī atsevišķos punktos nozares uzņēmumi redz iespējamus uzlabojumus, konceptuāli atbalsta sagatavoto redakciju. Viņš gan piebilst, ka savlaicīga likumprojekta apstiprināšana ir kritiski svarīga pūļa finansējuma platformām nekustamā īpašuma jomā, kuras šobrīd, pie esošā regulējuma, uzraugošās iestādes ieskatā, nevar strādāt Latvijā. «Ir Latvijā dibināti uzņēmumi, kas savu darbību ir pārcēluši uz citām valstīm, tostarp Igauniju. Tāpat vairāki Lietuvā dibināti uzņēmumi ir izrādījuši interesi par darbību no Latvijas. Tieši šī iemesla dēļ aicinām valdību un Saeimu nevilcināties ar likumprojekta pieņemšanu,» viņš piebilst. Pretējā gadījumā tas var radīt negatīvu efektu uz kopējo finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstību Latvijā. Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas ir nostiprinājušas pozīcijas Eiropas finanšu tehnoloģiju pakalpojumu tirgū. Latvijas uzņēmumi kontinentālajā Eiropā šobrīd ieņem pirmo vietu pēc finansēto kredītu apjoma.

Var būt piemērs

Nozares uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka likumam ir jāaptver visi tirgus dalībnieki, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās. «Pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, jo aizvien ļoti daudzās valstīs darbs pie regulējuma izstrādes šajā jomā nav sākts,» piebilst G. Āboltiņš. Tas, pēc tirgus dalībnieku domām, varētu veicināt jaunu kompāniju reģistrāciju Latvijā.

Nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platformas Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs uzskata, ka šāda likuma pieņemšana ir apsveicama, un, kaut arī pastāv iespēja, ka tas varētu nedaudz sadārdzināt pakalpojumu cenu, tas varētu dot pamatu straujākai savstarpējo aizdevumu platformu attīstībai. Tomēr būtiski ir likumā iekļaut nosacījumus, kas veicina platformu vēlmi Latvijā reģistrēt savu darbību. Kā piemēru, kas var bremzēt ienākšanu, viņš piemin iepriekš izskanējušo minimālā pamatkapitāla slieksni vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. «Rodas priekšstats, ka tas tiek darīts vietējo platformu interesēs, lai bremzētu jaunu dalībnieku ienākšanu,» viņš spriež. Savukārt svarīgi ir iekļautie nosacījumi, kas saistīti ar drošību un noziedzīgu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, un tie ir nepieciešami. Svarīgi būtu domāt arī par to, lai likums nebremzētu platformu starptautisko attīstību, viņš piebilst. «Vēl pastāv jautājums, vai šāda likuma pieņemšana vispār ir vajadzīga, jo tiek runāts, ka nākotnē Eiropas Savienība varētu izveidot vienotu direktīvu savstarpējo aizdevumu platformu regulēšanai, kā rezultātā viss veltītais darbs lokālajā mērogā varētu izrādīties veltīgs,» pieļauj E. Ivanovs. Kopumā likuma izveide, viņa vērtējumā, ir laba iniciatīva, taču galvenais aspekts ir, lai tas būtu labvēlīgs nekustamā īpašuma platformām, jo, ja valsts radīs labu regulējumu, to starptautiski uztvers kā labu paraugu, uzņēmumi vēlēsies reģistrēties šeit, savukārt, ja tas būs bremzējošs, tad kompānijas izvēlēsies reģistrācijai citas valstis.

Juridiski sarežģījumi

Tiesa, pastāv vairākas nianses, kas var apgrūtināt platformu darbību. Pēc zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākās juristes Alises Eljašānes teiktā, viens no problemātiskiem praktiskiem aspektiem nekustamā īpašuma kopfinansējumu platformu kontekstā, kas šobrīd prasa sarežģītu juridisku risinājumu, ir ķīlas tiesību nodibināšana un realizācija uz nekustamo īpašumu Latvijā par labu lielam skaitam ieguldītāju, kas ar aizdevuma platformas starpniecību aizdevuši naudu kāda konkrēta nekustamā īpašuma projekta realizācijai. Viņa skaidro, ka atšķirībā no komercķīlas regulējuma, kur paredzēts tāds subjekts kā komercķīlas pārvaldnieks, kas rīkojas kā komercķīlas ņēmēja pilnvarnieks atbilstoši Civillikumā paredzētajiem pilnvarojuma noteikumiem, hipotēkas regulējums iespēju iecelt hipotēkas pārvaldnieku neparedz. Līdz ar to pastāv zināms juridisks risks, cik veiksmīgi notiktu ķīlas tiesību realizācija pie liela skaita ķīlas ņēmēju gadījumā, ja finansējuma saņēmējs nepildītu savas saistības pret ieguldītājiem. Kopfinansējuma pakalpojuma likuma projektā šo problēmu cenšas risināt, nosakot, ka ķīlas tiesības uz nekustamo īpašumu dibina par labu ieguldītājam, taču uz kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja vārda. «Tas nozīmē, ka gadījumā, ja finansējuma saņēmējs nepildītu savas saistības, ieguldītāju intereses pārstāvētu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējs. Šeit iespējams potenciāls interešu konflikts, jo atlīdzību kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējs bieži vien saņem tieši no finansējuma saņēmēja, nevis ieguldītājiem. Būtu lietderīgi apdomāt ķīlas tiesību pārvaldīšanu ieguldītāju interesēs uzticēt neatkarīgai trešajai pusei (ķīlas aģentam), nevis kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējam. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, piemēram, Igaunijā,» min A. Eljašāne.