Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

DB klubs

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

SM piedāvājums

Lielais jautājums, kas satrauc visus, ir finansējuma pieejamība pēc 2020. gada, kad beigsies ceļiem atvēlētais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. U.Augulis teic, ka Satiksmes ministrijai (SM) ir risinājums, kas jau tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā, – Valsts autoceļu fonda atjaunošana. Tas paredz, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tiesa, tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās.

Tieši tādēļ, stāsta U.Augulis, SM piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam. 2020. gadā tie būtu 45% no kopējiem minētajiem ieņēmumiem, kas pakāpeniski pieaugtu, līdz 2030. gadā sasniegtu 70%. Tas nozīmē, ka kopējais valsts autoceļu finansējums 2020. gadā būtu 433,12 miljoni eiro, kas pieaugtu līdz 590,6 miljoniem eiro 2030. gadā. Jāmin, ka šā gada autoceļu finansējums ir 357,24 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni eiro ir ES fondu nauda.

57% ceļu labā stāvoklī

Runājot par pērn paveikto, U.Augulis min, ka 2017. gadā valsts autoceļu finansējums bija 271,2 miljoni eiro un kapitālieguldījumi veikti 695 kilometros valsts autoceļu. No tiem 268 kilometri – ES fondu finansējums, 427 km – valsts budžeta finansējums. Jāuzsver, ka Eiropas naudu drīkst izmantot tikai valsts galvenajiem autoceļiem. Satiksmes ministrs arī stāsta, ka ikgadējā valsts autoceļu apsekošana (20 208 km garumā) rāda pozitīvu tendenci valsts asfaltēto autoceļu tehniskā stāvokļa novērtējumā, jo ir palielinājies labā stāvoklī esošo autoceļu īpatsvars. Proti, pērn tādi bija 57% valsts galveno autoceļu. Tajā pašā laikā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 42,6% ceļu, līdz ar to īpašai apmierinātībai nav pamata.

Ir interesants fakts, kas saistīts ar ceļu būvniecības izmaksām, proti, saskaņā ar KPMG pētījumu, Latvijā tās ir zemākās Baltijas valstīs. Viena km autoceļa pārbūve (uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem) vidēji ir izmaksājusi 875 335 eiro (bez PVN, kā arī nav iekļautas projektēšanas, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas). Tajā pašā laikā satiksmes ministrs nepiekrīt, ka zemākas izmaksas ir saistītas ar sliktāku būvdarbu kvalitāti - kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, veiktie 12 352 materiālu paraugu testi uzrāda kvalitātes uzlabošanos un mazāk neatbilstību. Ir arī iegādātas jaunas testēšanas iekārtas, kurās 2017. gadā investēti 324 641 eiro. U. Augulis stāsta, ka pērn būvniekiem piemēroti 16 līgumsodi, gandrīz visi par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem. Ne mazāk svarīga par ceļu remontu ir to uzturēšana. 2017. gada vasaras sezonā autoceļu uzturēšanai izlietoti 32,283 miljoni eiro, savukārt ziemas sezonā – 32,812 miljoni eiro.

Šā gada plāni

Šogad būvdarbi notiks 1300 km, 152 objektos, no tiem 26 būs ES fondu līdzfinansēti, stāsta U.Augulis. Lielākie būvniecības objekti ir ceļš A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža, A11 Liepāja – Lietuvas robeža(Rucava), A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), P30 Cēsis – Vecpiebalga–Madona, P62 Krāslava – Preiļi – Madona posmā Kastīre – Preiļi.

Tāpat, saskaņā ar ministra teikto, šogad turpinās darbi pie pirmā publiskās privātās partnerības (PPP) projekta ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības. Šogad plānots turpināt zemju atpirkšanu, kā arī izsludināt PPP iepirkumu. Pašlaik ir atpirkti 75% no kopējām projektam nepieciešamajām zemēm. Jāatgādina, ka Ķekavas apvedceļš būs no Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 km garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves. Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi - projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi - apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.

Jautājumi un atbildes

Satiksmes ministrs arī interesentiem skaidroja, ka tuvākajā nākotnē neviens ceļš slēgts netiks, taču tiks mainītas ceļu uzturēšanas klases. Proti, valsts autoceļi ir sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs – A, A1, B, C un D atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, plānotā (pieejamā) finansējuma un sociālekonomiskās nozīmes. Un, saskaņā ar U. Auguļa teikto, tiks pārskatīts, kādā uzturēšanas klasē iedalīts katrs konkrētais ceļš. Nav izslēgts, ka retāk lietotiem ceļiem ar zemu satiksmes intensitāti klase tiks pazemināta. Pēc U.Auguļa prezentācijas, kurā tika ieskicēts gan pašreizējais autoceļu stāvoklis un pieejamais finansējums, gan arī izklāstīts SM priekšlikums par Autoceļu fonda atjaunošanu, DB Uzņēmēju kluba biedri visai aktīvi uzdeva ministram jautājumus, kas gan pārsvarā bija saistīti ar citām SM atbildības jomām. Tā, piemēram, automašīnu Porsche importētāja Latvijā SIA Baltijas sporta auto direktore Anete Bilzēna taujāja, vai paredzēts kāds valsts atbalsts elektromobiļiem nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, jo lielie ražotāji jau tuvākajā laikā grasās laist tirgū elektromobiļus. U.Augulis klāstīja, ka sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju plānots visā valstī ierīkot 157 uzpildes stacijas. Savukārt par iespējamām elektrības atlaidēm esot jārunā ar Ekonomikas ministriju. Uz DB valdes locekļa Jāņa Maršāna jautājumu par Latvijas avikompānijas airBaltic stratēģiskā investora meklējumiem U.Augulis bilda, ka pašlaik notiek sarunas ar trim potenciālajiem investoriem. Tiesa - kad tās varētu noslēgties, pagaidām nav zināms.

Atbildot par LDZ Loģistika valdes priekšsēdētāja Vernera Lūša aizturēšanu, U.Augulis uzsvēra, ka runa ir par amatpersonas privāto biznesu un tas nav nekādi saistīts ar VAS Latvijas dzelzceļš.