Tirgotāji vēl aplēš akcīzes kāpuma ietekmi; preču cenas pagaidām neietekmē

Nodokļu reforma

Tādi ir secinājumi no degvielas tirgotāju un mazumtirdzniecības tīklu teiktā Dienas Biznesam mēnesi pēc akcīzes nodokļa palielināšanas šī gada sākumā.

Cenas augšā

Janvāra datu gan vēl nav, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, komentējot to, vai degvielas cenu kāpums akcīzes pieauguma dēļ kaut kā izmainījis arī tirdzniecības apjomus. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka cilvēki, kas gribēja lētāku degvielu, to iepirka pērnā gada decembra beigās. Līdz ar to viņi varētu pirkt mazāk degvielas janvārī. Vaicāts, kas vēl šogad varētu ietekmēt degvielas cenas, viņš norāda, ka nozare gaida, kad tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar nodevu par valsts naftas produktu rezervēm. Tā rezultātā cenas gan pakāpsies tikai par eirocenta desmitdaļām. Turpretī galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, kas pēdējos mēnešos aug.

Degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā, kā jau tika prognozēts, no šī gada 1. janvāra 95. markas benzīna cena pieaugusi vidēji par 4,8 centiem litrā, dīzeļdegvielai par vidēji 3,8 centiem litrā, ieskaitot PVN, liecina degvielas mazumtigotāju atbildes DB. Kā norāda AS VIRŠI-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs, līdzšinējie novērojumi liecina, ka privātpersonas centušās uzpildīt pilnas automašīnas bākas decembra pēdējās dienās, kad spēkā vēl bija samazinātā akcīzes nodokļa likme. Šī iemesla dēļ janvāra sākumā degvielas uzpildes apjoms privātpersonu sektorā mazinājies. Tāpat novērojams, ka Igaunijas tranzīta klienti, kas pērn šīs valsts paaugstinātās akcīzes likmes dēļ veica regulāras uzpildes Latvijā, šobrīd tās veic mazāk un dod priekšroku uzpildēm Lietuvā, kā arī paaugstinājusies Latvijas kravu pārvadātāju interese par uzpildēm Lietuvā.

Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīmē, ka pagaidām vēl nevar objektīvi novērtēt šī gada janvāra rezultātus un salīdzināt degvielas tirdzniecības apjomus. Tam par iemeslu ir gan nobīdes degvielas tirdzniecības apjomos (pagājušā gada nogalē klienti neierasti aktīvi iegādājās degvielu pirms akcīzes celšanas), gan citi ārējie faktori, piemēram, tirgotāju īstenotās mārketinga aktivitātes. Līdz ar to par kopējām tendencēm kādreizējais staķiks varēs spriest tikai ilgtermiņā, bet izdarīt pirmos virspusīgos secinājumus - ātrākais februāra beigās.

Arī SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis saka, ka laika periods, kas pagājis kopš akcīzes nodokļa palielināšanas, ir pārāk īss, lai novērtētu autobraucēju paradumu maiņu. Taču jebkurā gadījumā akcīzes nodokļa palielināšana no šī gada 1. janvāra tiešā veidā ietekmēja degvielas cenas, jo akcīzes nodoklis veido aptuveni 35 % no degvielas kopējās cenas.

Pildīsim citur

Pagaidām laika periods bijis par īsu, lai spriestu, kādu ietekmi uz pārvadājumiem kopumā atstās degvielas cenu kāpums akcīzes pieauguma dēļ, norāda starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Turklāt janvāris, kā ierasts, ir iešūpošanās laiks. Līdz ar to nekādu atsauksmju no asociācijas biedriem par šo tēmu īsti vēl nav bijis. Kā jau prognozēts, Polijā degvielas cenas arvien ir zemākas nekā Latvijā, tās ir zemākas arī Lietuvā, kaut arī tā nedaudz akcīzi palielināja. Tai pašā laikā Latvijas pārvadātājiem jau ir sūdzības par vinjetes (autoceļu izmantošanas maksa) ieviešanu Igaunijā. Piemēram, nākas maksāt pat par 100 m braucienu ostas teritorijā no stāvlaukuma uz prāmi.

Savukārt lielākās Latvijas kravu autopārvadājumu kompānijas Kreiss mārketinga departamenta vadītāja Svetlana Avene-Aveniņa atzīmē, ka degvielas cenu kāpums nozīmīgi ietekmē uzņēmumus, kuri sniedz loģistikas un transporta pakalpojumus. Pēc viņas teiktā, Kreiss automašīnas uzpilda kaimiņvalstī Lietuvā, kur degvielas cenas ir vidēji par 0,03‒0,04 eiro centiem zemākas. Sadarbībā ar nozares un degvielas asociācijām uzņēmums gan mēģinājis sazināties ar amatpersonām un vērst viņu uzmanību uz akcīzes nodokļa palielināšanas riskiem, diemžēl valsts uzņēmējus nav uzklausījusi un rezultātā ir zaudējusi diezgan lielu naudas plūsmu. «Mūsu klientus tas nekādi neietekmē, fraktu cenas nav mainījušās, jo esam atraduši pagaidu risinājumu,» tai pašā laikā uzsver kompānijas pārstāve.

Arī pasažieru pārvadātāji nav sajūsmā par akcīzes celšanu. Šā gada valsts budžetā degvielas cenu kāpums akcīzes rezultātā nav ņemts vērā, norāda Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas vadītājs Uldis Kolužs. Līdz ar to gada beigās, kā ierasts, pāvadātāji prasīs papildu naudu zaudējumu segšanai. Pēc viņa teiktā, budžetā gan nav ietvertas arī citas nodokļu izmaiņas un minimālās algas pieaugums. Vaicāts, vai rezultātā nevajadzētu runāt par tarifu palielināšanu, viņš atzīmē, ka, no vienas puses, valstī arvien tarifi visur nav pilnībā izlīdzināti, taču, no otras puses, pie esošās cilvēku maksātspējas biļešu cenas celt nav iespējams, tādēļ zaudējumu kāpums jākompensē valstij.

Maksājam tikpat

Savukārt lielāko Latvijas mazumtirdzniecības ķēžu pārstāvji norāda, ka degvielas cenu kāpums jūtami preču cenas nav ietekmējis. «Tās izmaiņas, kas radušās saistībā ar akcīzes pieaugumu, Rimi tīkla ietvaros nav atstājušas redzamu ietekmi uz mūsu sniegtajiem pakalpojumiem. Līdzīgi šobrīd neesam novērojuši, ka mūsu piegādātāji degvielas cenu kāpumu minētu par iemeslu cenu pārskatīšanai,» norāda Rimi Baltic Sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.

Lai arī pašlaik tieša degvielas akcīzes nodokļa izmaiņu ietekme uz preču cenām veikalos nav novērojama, veiktās izmaiņas ir būtisks aspekts, ar ko jārēķinās gan ražotājiem, gan tirgotājiem, uzsver Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. It īpaši tas jāņem vērā, vērtējot kopējo inflācijas līmeni, ko varētu ietekmēt gan jau minētās degvielas cenu izmaiņas, gan arī produktu izejvielu svārstības globālā mērogā. Tai pat laikā būtisks apstāklis, kas jāņem vērā, ir tas, ka Latvijas pircējs ir ļoti jutīgs pret jebkādām cenu izmaiņām un ikdienas tēriņu pieaugumu. Lai šos abus faktorus līdzsvarotu ilgtermiņā, Maxima Latvija turpinājusi iekšējo procesu efektivizāciju, gada sākumā rodot iespēju samazināt regulārās cenas pircēju iecienītām un svarīgām ikdienas precēm. Sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji.

Nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI līdz šim no piegādātājiem nav saņēmis informāciju, ka paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes un degvielas cenu kāpuma dēļ tiktu plānots palielināt preču cenas, norāda SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Tieši pretēji ‒ vairākās produktu grupās cenas šogad samazinājušās, piemēram, samazinātās PVN likmes dēļ būtiski sarukušas cenas daudziem augļiem un dārzeņiem, sakarā ar svaigpiena iepirkuma cenu kritumu gaidāms neliels cenu samazinājums piena produktiem. Naftas cenu svārstības Latvijā pēdējos gados nav bijušas tik straujas, lai būtiski ietekmētu pārējo preču cenas, un parasti cenu izmaiņas ir noteikuši citi faktori, piemēram, izejvielu deficīts un straujš izejvielu cenu kāpums. Pēc viņas teiktā, būtiskāk naftas cenu izmaiņas parasti jūt tie ražotāji, kas preču piegādei izmanto citu uzņēmumu nodrošinātus loģistikas pakalpojumus. Ja loģistikas uzņēmums ir neliels, tas pēc strauja benzīna cenu kāpuma var pieprasīt lielāku samaksu par preču piegādi nelielos apjomos atsevišķiem attālāku reģionu veikaliem. Tomēr vairumam ražotāju ir labi attīstīts loģistikas tīkls visas valsts teritorijā, tādēļ arī preču piegādes izmaksas atsevišķiem veikaliem ir mazākas un degvielas cenu iespaids uz pārējo preču cenām nav tik jūtams.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka akcīzes kāpuma ietekmi uz dārzeņu cenām redzēsim vēlāk, bet skaidrs, ka tas būs ietekmējis cenas, tikai jautājums – par cik.