Marta beigās saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē tiks nodoti Ministru Kabineta noteikumi par tipveida līgumiem būvniecībā

Būvdarbi

Tā sola Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktore Olga Geitus Eitvina. Šonedēļ EM savu piedāvājumu nosūtīs saskaņošanai visiem darba grupas locekļiem. Tipveida līgumi būs saistoši visiem nozares dalībniekiem un attieksies tikai uz tiem būvdarbiem, kas tiek veikti publiskā iepirkuma ietvaros. Jānorāda, ka būvnieki jau sen gaida šos līgumus, jo tas ievērojami mazinās birokrātiju, kā arī būs skaidri, visiem vienādi spēles noteikumi. Pašlaik tiem ir individuāls līgums ar katru pasūtītāju, un tas lielā mērā ir atkarīgs no katra konkrētā pasūtītāja kompetences un izpratnes. Līdz ar to līguma nosacījumi ir atšķirīgi, kas neveicina skaidrību un prognozējamību. Jāatzīmē, ka tipveida līgumi ir ierasta prakse daudzās Eiropas valstīs, piemēram, visās Skandināvijas zemēs.

Latvijā par tipveida līgumiem sāka runāt jau 2009. gadā, tie pat tika izstrādāti, par paraugu ņemot Somijas pieredzi. Taču tiem nebija likuma spēka, tos varēja piemērot brīvprātīgi. Līdz ar to pārsvarā tāpat dominēja individuālie līgumi.

Ļaus ietaupīt resursus

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver: «Nozarē jau daudzus gadus tiek runāts par nepieciešamību izstrādāt un ieviest tipveida līgumus. 2016. gada nogalē tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, nosakot par pienākumu EM tipveida līgumu noteikumus izstrādāt līdz 2018. gada 1. janvārim. Papildus tam vienotu būvniecības pakalpojumu līgumu noteikumu izstrāde un nostiprināšana normatīvajos aktos iekļauta arī kā daļa no ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem būvniecības nozares un valdības 2016. gadā noslēgtajā sadarbības memorandā.»

Tāpat B. Fromane min, ka pašlaik būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo saistību regulēšanai katrā konkrētā gadījumā pasūtītājs katram iepirkumam sagatavo jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas katram pasūtītājam rada papildu izmaksas, turklāt ne vienmēr pasūtītājiem ir pietiekama pieredze būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādē. Līdz ar to mērķis ir radīt tipveida līgumu noteikumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Ar noteikumiem publiskajos būvniecības pasūtījumos tiktu regulēts, kā puses rīkojas, ja nepieciešams veikt izmaiņas projektā, ļautu iedibināt principus, kas noteiktu, kādos gadījumos ir un kādos nav iespējams prasīt termiņa pagarinājumus, un citas situācijas, kuras bieži pusēm ir jārisina būvniecības procesā.

«Pasūtītājam tas ļautu ietaupīt resursus, kas nepieciešami iepirkuma līguma izstrādei un līguma izpildes uzraudzīšanai, bet pretendentiem būs skaidrs, ka visos valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumos ir vienotas prasības. Tas kopumā sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā,» tipveida līgumu priekšrocības skaidro B. Fromane.

Neskaidrība ar papilddarbiem

O. Geitus Eitvina, taujāta, kāpēc tik lēni sokas ar tipveida līgumu izstrādi, to skaidro ar to, ka vēl nav pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kā arī ar lielajām pretrunām nozarē. Proti, «karstais kartupelis» tipveida līgumos ir jautājums par to, kam jāuzņemas atbildība par papildus darbiem, kam jāsedz to izmaksas – pasūtītājam, būvniekam vai projektētājam. Līdz šim dominējošs bijis uzstādījums, ka pasūtītājs vienojas ar ģenerāluzņēmēju par konkrētu cenu, kurā būvniekam arī jāieceno visi riski, tostarp dažādi papildus darbi, līdz ar to pasūtītājam papildus ne par ko būvniekam vairs nav jāmaksā.

Tajā pašā laikā būvnieki, piemēram, uzņēmuma Arčers vadības padomnieks Imants Akmentiņš, teic, ka nevar paredzēt visus iespējamos papildu darbus tāpēc, ka 90% gadījumu projekts neatbilst realitātē veicamajiem darbiem. Turklāt ļoti bieži jau pēc līguma noslēgšanas tajā tiek veiktas izmaiņas, kas nozīmē arī papildu darbus.

Pasūtītājs pārsvarā mēdz norādīt, ka būvniekam ir iespējas un pienākums pirms līguma slēgšanas iepazīties ar projektu un novērtēt, kas un kādi darbi jāveic un kādi ir iespējamie riski, tostarp arī papildu darbi. Taču I. Akmentiņš teic, ka šis uzstādījums ir spēkā tikai tad, ja projekts ir atbilstošs reālajai situācijai, tajā nav neatbilstību un netiek veiktas izmaiņas.Viņš atzīst, ka jaunu objektu celtniecībā projekta neatbilstību ir mazāk, taču renovāciju un rekonstrukciju gadījumos tā diemžēl ir standarta parādība.

Pozitīvi ietekmēs apakšniekus

Tipveida līgumu izstrādes lielais izaicinājums ir atrast optimālu veidu, kā sabalansēt atbildību par papildus darbiem. I. Akmentiņš teic, ka būvniekam tā būtu jāuzņemas gadījumos, kad projekts atbilst realitātei, taču būvnieks nav spējis adekvāti novērtēt veicamo darbu apjomu. Ja papildu darbi rodas projekta neatbilstības dēļ, tad atbildība jāuzņemas projektētājam, savukārt, ja pasūtītājs nav precīzi definējis darba uzdevumu un tādēļ ir jāveic izmaiņas projektā, kas nenoliedzami ietver arī papildu būvdarbus, tad atbildība jāuzņemas pašam pasūtītājam.

Pēdējais gan parasti aizbildinās, ka nevar būt kompetents visās jomās, taču šis arguments, viņaprāt, īsti neiztur kritiku, jo Iepirkumu uzraudzības birojs nemitīgi uzsver un atgādina par iespēju piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus kā konsultantus iepirkuma tehniskās specifikācijas sastādīšanai. Tradicionāli daudz ļaunuma nodara arī projekta vērtēšana pēc zemākās cenas principa, kas gan līdz ar jauno Iepirkumu likumu, kurā dominē saimnieciskā izdevīguma princips, varētu mainīties.

Jānorāda, ka tipveida līgumi, kuru šablons būs publiski pieejams EM mājas lapā, pozitīvi ietekmēs arī apakšuzņēmējus, proti, to noslēgtos līgumus ar ģenerāluzņēmējiem. Apakšnieki sūdzas, ka līgumi no ģenerāluzņēmēju puses ir pārpilni ar soda sankcijām un par papildu darbiem netiek maksāts. Savukārt I. Akmentiņš teic, ka «ģenerāļu» līgumi ar apkašniekiem tiešā veidā atspoguļo līgumus ar pasūtītājiem. Līdz ar to, ja līgumā ar pasūtītāju būs līdzsvaroti riski par papildu darbiem, tad labvēlīgāks būs arī līgums ar apakšuzņēmējiem.