TEHNOLOĢISKIE RISINĀJUMI E-veselības izstrādātājam uzdots nodrošināt sistēmu savstarpējo savietojamību, ne orientēties uz lietotāju ērtībām

Ārsti, IT nozares speciālisti un datu aizsardzības eksperti pauduši skaļu neapmierinātību ar e-receptēm un e-darbnespējas lapām, kas no šī gada 1. janvāra ir obligātas. Galvenais pārmetums e-veselības sistēmai, kas pagaidām izpaužas kā šīs e-receptes un e-darbnespējas lapas, ir sistēmas lēndarbīgums, kā arī tas, ka bieži lietotājs, veicot kādu darbību, tiek no sistēmas «izmests», vai arī tā gluži vienkārši «uzkaras».

10 miljoni un 11 ministri

Jāatgādina, ka ceļš uz e-veselības ieviešanu bijis ļoti garš – desmit gadi - un to laikā nomainījušies 11 veselības ministri. Šajā laikā būtiski mainījušās gan tehnoloģijas, gan lietotāju prasības un digitālie paradumi. E-veselības sākotnējais mērķis bija izveidot elektronisku ārstniecisko dokumentu apriti, lai visa informācija par pacientu būtu vienuviet. Tas nozīmē, ja pacients ir veicis izmeklējumu vienā ārstniecības iestādē un pēc tam uz konsultāciju dodas uz citu ārstniecības iestādi, viņam netiek prasīts veikt atkārtotu izmeklējumu, jo tā rezultāti elektroniskā formātā ir redzami pacienta profilā. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurš ārsts, aplūkojot pacienta profilu, redz ārstniecības vēsturi, var iepazīties ar izmeklējumu rezultātiem un iepriekšējo ārstēšanu.

No šīs ieceres, kas sākta īstenot 2009. gadā, pašlaik darbojas e-receptes un e-darbnespējas lapas, kas ir tikai divi iecerētās sistēmas moduļi, turklāt ne paši nozīmīgākie. Līdz šim e-veselības ieviešanai iztērēti jau 10 miljoni eiro, kas nākuši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Jāpiemin, ka igauņi par šādu summu ir ieviesuši e-veselības sistēmu pilnā apjomā. Ģimenes ārsti, kas ir sistēmas lietotāji, ir visai neapmierināti ar e-recepšu un e-darbanespējas lapu darbību. Vispirms jau tādēļ, ka sistēma ir ļoti lēna, turklāt tā bieži «uzkaras» un lietotājs no tās tiek «izmests».

Kvalitāti nosaka pasūtītājs

Lai saprastu, vai izstrādātā sistēma ir vai nav brāķis, Dienas Bizness vērsās pie izstrādātāja – Lattelecom, kura pārstāvji gan interviju klātienē atteica. Taču rakstiski uzņēmuma Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka uzsver, ka izstrādātā sistēma pilnībā atbilst pasūtītāja prasībām, līdz ar to neveiksmju iemesls lielā mērā slēpjas neprecīzi definētās prasībās no pasūtītāja puses.

«Jānorāda, ka tik apjomīgas e-sistēmas izveides kvalitāti nosaka pasūtītāja prasme definēt pareizu darba uzdevumu. Līdzīgi kā, ceļot lielas ēkas – rūpnīcas vai slimnīcas -, vispirms jānodefinē, kāds būs apmeklētāju skaits, kādas būs funkcijas, kādas tie ikdienā izmantos, kā savstarpēji mijiedarbosies dažādas sistēmas daļas. Ja vajadzības tiek definētas nepilnīgi, tad rezultātā uzceltā ēka, rūpnīca vai izstrādātā e-sistēma tikai daļēji varēs apmierināt lietotāju vajadzības,» skaidro J. Kirilka. Viņš arī norāda, ka izstrādātā sistēma ir tikai «digitāls spogulis» biznesa procesiem dzīvē:

«Ja biznesa procesi ir sarežģīti, savstarpēji pārklājas, tiem trūkst loģikas, tad arī e-sistēmā šīs procesu kļūdas tiks atspoguļotas. Lai to novērstu, vispirms ir jāveic sistēmas funkciju audits, efektivizējot procesus un attiecīgi ieviešot to uzlabojumus arī e-sistēmā.» J. Kirilka arī atzīst, ka pagaidām no pasūtītāja puses nav dots uzdevums par darbu pie sistēmas uzlabošanas. «Ja tiks noslēgts šāds līgums ar pasūtītāju un dots darba uzdevums, tad, protams, esam gatavi veikt visus dotos uzdevumus.»

Lietotāju prasības ir mainījušās

Lūgta komentēt, vai izstrādātā sistēma tiešām atbilst pasūtītāja prasībām un ir tāda, kā iecerēts, Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane stāsta: «Lietotāju prasības dažādu sistēmu darbībai pāris gadus iepriekš un šodien ir mainījušās, un e-veselības sistēma nav izņēmums. Tai ir jāpielāgojas mūsdienu lietotāja vajadzībām, un tas arī tiek darīts šobrīd, kā arī tiks darīts turpmāk. Tā e-veselības sistēma, kāda tā ir šodien, krietni atšķiras no tās, kas tika piedāvāta lietotājiem 2016. gada septembrī. To atzīst arī paši sistēmas lietotāji, kuri tās lietošanu uzsākuši jau 2016. gadā. Kopumā šādu sistēmu ieviešana ir nepārtraukts pielāgošanas un pilnveidošanas process. Turklāt, jo vairāk sistēmu lieto, jo vairāk rodas jaunu vajadzību un vēlmju.»

Savukārt par e-sistēmu kā digitālu spoguli reālajiem procesiem L. Freimane bilst: «Pēc tehnisko specifikāciju izstrādes tiek veikts arī biznesa analīzes posms, kurā prasības tiek vairāk detalizētas un tajā iesaistīts gan pasūtītājs, gan izstrādes iepirkumā uzvarējušais uzņēmums. Pieredze no iepriekšējiem projektiem rāda, ka ne vienmēr normatīvajā regulējumā iekļautie scenāriji pilnībā atbilst veiktajām darbībām praksē, tāpēc, realizējot jaunas funkcionalitātes, kā arī pilnveidojot esošās, tiek ņemta vērā labākā prakse un veiktas pārrunas ar ārstiem par viena vai otra risinājuma izvēli. Tāpat tiek rosinātas normatīvo aktu izmaiņas, ja darbības praksē atšķiras no normatīvā regulējuma. Piemēram, praksē vairāk nekā 10 gadu periodā darbnespējas lapās tika norādīti cēloņi un, tikai ieviešot e-veselības sistēmu, tika identificēts, ka ne visi cēloņi, kas norādāmi atbilstoši normatīvajam aktam, būtu attēlojami darbnespējas lapās.»

Ātrums atbilst pasūtījumam

Uz pārmetumiem par sistēmas lēndarbīgumu Lattelecom pārstāvja atbilde ir īsa un kodolīga - ātrums ir atbilstošs pasūtītāja prasībām. Taujāta, vai tiešām sistēma iecerēta tik lēna, L. Freimane atbild gana izvairīgi: «E-veselības sistēma ir izstrādāta četru projektu ietvaros, no kuriem triju projektu realizēšana tika uzsākta dažādās valsts pārvaldes iestādēs un dažādos laikos, kā arī katrā no šiem projektiem bija savi izstrādes iepirkumi un savas tehniskās specifikācijas, kuru sagatavošanu/izstrādi veica piesaistītie konsultanti. Prasības tika definētas gan sinhrono, gan asinhrono servisu darbībai (informācijas attēlošanai lietotājam), piemēram, sinhrono servisu gadījumā paredzot ne vairāk kā trīs sekundes pie noteikta lietotāju skaita, kas, palielinoties lietotāju skaitam, var paildzināties.»

Kopumā vērtējot, kādēļ izstrādātie moduļi neapmierina lietotājus, jāsecina, ka vislielākā vaina tomēr jāuzņemas valsts sektoram, kas e-veselības ieviešanu «vilka» desmit gadus, to mētājot no vienas iestādes uz otru, kā rezultātā definētās prasības, maigi sakot, nav pašas precīzākās. J. Kirilka arī DB atzina, ka pasūtītāja galvenais uzdevums bija nodrošināt sistēmu savstarpējo savietojamību, nevis orientēties uz lietotāju ērtībām. Jāmin, ka vairākas atbildīgās amatpersonas (gan no Veselības ministrijas, gan Nacionālā veselības dienesta) ir atzinušas, ka ir trūcis pieredzes šādu apjomīgu projektu izstrādē un vadībā. Neatbildēts gan paliek latviešiem tik sāpīgais jautājums, kādēļ igauņiem pietika pieredzes un zināšanu, lai e-veselību pilnībā ieviestu jau pirms pāris gadiem.