Pasta pakalpojumi Latvijas Pasts digitalizē darbību, uzlabo pakalpojumu kvalitāti un gaida skaidrību par universālā pasta pakalpojuma grozu nākotnē

To intervijā ar Dienas Biznesu norāda VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.

Ņemot vērā digitalizāciju un papīra formāta sūtījumu iešanu mazumā, kādas šobrīd vēl ir palikušas tradicionālas pasta kompānijas funkcijas un kādas tās būs nākotnē?

Sarežģīts jautājums. Pirmais, kas nāk prātā, ir papīrs, no kura arī mēs, kur vien varam, mēģinām atteikties. Esam izmērījuši viena procesa efektivizāciju papīra izteiksmē. Ja nemaldos, uz procesu pilnveidošanas, digitalizācijas rēķina ietaupām vienu tonnu papīra mēnesī.

Runa ir tikai par iekšējiem procesiem vai arī par saziņu ar klientiem?

Gan vienu, gan otru. Jau pērnā gada nogalē izskanēja, ka esam sākuši izmantot īsziņas, izsūtot aicinājumus par sūtījuma saņemšanu pasta nodaļā, uz klienta norādīto mobilā tālruņa numuru. Līdz šim šis process bija divējādi manuāls. Pirmkārt, aicinājuma, kas bija no papīra, sagatavošana, kas ir laikietilpīgs process, otrkārt, šī aicinājuma aiznešana līdz past- kastītei. Nu esam nosūtījuši teju 400 tūkst. aicinājumu elektroniski decembrī vien. Ieguvums ir ne tikai mums, bet arī klientam, jo pieaug piegādes ātrums.

Vai runa ir arī par ierakstītām vēstulēm, paku sūtījumiem?

Kurjerpaku jomā šo pakalpojumu esam snieguši jau vairākus gadus. Šobrīd ir runa par vienkāršiem, nereģistrētiem, ar e-komerciju saistītiem pārrobežu sūtījumiem, kuri neiet pastkastītē. Šobrīd strādājam pie tā, lai šādu formātu ieviestu arī ierakstītajām vēstulēm, tātad reģistrētajiem sūtījumiem. Tas ir izaicinošāks pasākums, jo bija nepieciešamas normatīvu izmaiņas. Turklāt katrs klients ir jāverificē un viņam jāpiekrīt, ka uz konkrēto numuru gatavs saņemt paziņojumus.

Kas notiek gadījumā, kad Latvijas iekšienē vecmāmiņa sūta mazdēliņam šalli?

Ja tas būs kā vienkāršais sūtījums, nereģistrēta sīkpaka un viņa būs norādījusi arī telefona numuru, tad mazdēliņš, visticamāk, saņems aicinājumu īsziņā.

Atgriežoties pie pasta funkcijām, kādas no tām nākotnē pazaudēsiet?

Daudz kur elektroniskais sūtījums vai kontakts ģenerē kaut ko fizisku, piemēram, e-komercija arī sākās ar elektronisku datu apmaiņu, nevis ar rakstītu vēstuli. Kādreiz bija tāds pakalpojums kā pasūtīšana pēc kataloga...

... vai tad vairāk nav?

Ir joprojām, bet transformējas. Ir cilvēki, kas to joprojām izmanto, bet tas nav augošs segments. Tā gan ir ļoti uzticīga un noturīga auditorija.

Kopumā var teikt, ka apjoms klasiskā – vēstuļu korespondences ‒ izpratnē samazinās, bet esam labi nostrādājuši, un ir bijuši apstākļi, kas palīdzējuši šo apjomu noturēt iepriekšējā līmenī vai atsevišķās pozīcijās pieaudzēt. Tas gan vairāk ir attiecībā uz atsevišķiem projektiem, kur mums ir bijusi iniciatīva, vai iepirkumiem, kurus esam uzvarējuši. Protams, tendence pasaulē ir, ka sūtījumu apjoms – īpaši biznesa klientu starpā – samazinās, bet biznesa sūtījumi (sīkpakas) iedzīvotāju segmentā pieaug.

Vēl viens izaicinājums ir datu loma mūsdienu biznesā. Proti, lai dati būtu ātrāki par sūtījumiem, lai varētu prognozēt apjomus, brīdināt klientus. Ar katru no šiem spēlētājiem – vai tas būtu eksprespasta sūtītājs Latvijā, kuram tas jau ir kā pamatbizness, vai tas būtu mūsu tranzītprojekta ietvaros ar partneriem ārpus Latvijas – saruna sākas ar un par datiem. Kāda būs integrācija, datu plūsma, kā nodrošināsim tās kontroli, kā salīdzināsim ar fizisko plūsmu.

Runājot par attīstību, ko LP grib izdarīt šogad un turpmākajos gados?

Patlaban noris projekts, kas saistīts ar jautājumiem par papīru un datu apmaiņu, proti, izsniedzam pastniekiem viedtālruņus kā darbarīku.

Kas ir laimīgā kompānija (piegādātājs), jo jums ir ap 4000 darbinieku?

Nesaukšu vārdā, bet tie uz Android bāzēti telefoni, tie nav iPhone cenā. Un pastnieku ir mazāk – ap 1400. Ar šo projektu ceram aizvietot papīru, gribam palielināt datu apraides ātrumu. Arī mūsu starptautisko projektu ietvaros tā kļūst kā prasība. Cilvēki, pirmkārt, grib pēc iespējas ātrāk saņemt piegādes informāciju, otrkārt, elektroniski parakstīties. Savukārt kurjeriem šī projekta ietvaros ir izsniegti profesionāli termināļi. Šis rīks mums pavērs daudzas papildu iespējas, jo kas tik viss šodien nevar būt viedtālrunī. Ieviesīsim to vispirms savām pamatfunkcijām, bet iespējas nāks pašas, jo, ko tik mēs nevarētu darīt ar šādu mobilu cilvēku pulku pa visu Latviju, sākot ar gāzes skaitījumu lasījumiem. Mūsu darbinieki būs pietiekami labi aprīkoti, varēsim no viņiem dabūt datus ātri, ar visiem sazināties.

Vai tad daļai jau viedtālruņi ir, bet daļai ne?

Kurjeriem profesionālie termināļi ir visiem, savukārt viedtālruņi ir izsniegti aptuveni 20% pastnieku. Mums ir apmācīti cilvēki, kas pastniekus reģionos apmāca, kā ar šiem viedtālruņiem rīkoties. Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.

Vai nebijāt to kompāniju pulciņā, kam hakeri nesen izmēģināja aizsardzības sistēmu stiprību?

Negribu kādu provocēt uz testiem, bet līdz šim mēs ar to esam tikuši galā.

Vai LP ir vēl kādi plāni digitalizācijas vai citās jomās?

Runājot par to, ko jau esam izdarījuši, jāsaka, ka pērn saistībā ar īsziņām esam izveidojuši jaunu pakalpojumu. Tā ir īsziņa par maksājumu konta atlikumu Pas- ta norēķinu sistēmā (PNS). Runa ir par vairāk nekā 50 tūkst. transakciju mēnesī, ko līdz pērnā gada vidum veicām par velti. Pirmās divas īsziņas mēnesī ir bez maksas, bet par katru nākamo ir deviņi centi. Lielākais, ko ietaupām, ir mūsu laiks pasta nodaļās.

Kas tad vēl izmanto PNS, pensionāri?

Ir arī uzņēmumi laukos, kuriem nav pieejami banku pakalpojumi. Ir sadarbība ar pašvaldībām un to komunālajiem dienestiem. Meklējam šeit savu nišu un iespēju. Pagājušajā gadā arī sakārtojām rēķinu apmaksu pasta nodaļā. Pakalpojums, ko piedāvājām līdz šim, bija, maigi sakot, neatbilstošs šodienas situācijai, jo pārskaitījums varēja aizņemt pat četras dienas. Šobrīd atsevišķiem saņēmējiem pārskaitījums ir tiešsaistes režīmā, un, vēlākais, tas tiek veikts nākamajā darba dienā. Nedaudz pamainot cenu politiku, mums šajā jomā pat ir negaidīti liels pieaugums naudas izteiksmē.

Tāpat pilnveidojām abonēšanas lapu, lai abonēt varētu ar pāris, nevis 14 klikšķiem. Pērn abonēšanas kampaņai bija ļoti labi rezultāti, jo pirmo reizi pēdējos gados ir pieaugums abonementu skaitā.

Kādi šogad ir 724 preses izdevumu abonēšanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu?

Abonementu skaits, beidzoties trīs mēnešu kampaņai, pieauga par 3,5% līdz 412,7 tūkst. Labā ziņa visiem izdevējiem un arī mums ir tā, ka mazajos termiņos gan ir kritums, bet pieaug garie abonēšanas termiņi – vairāk nekā 65% no kopējā apjoma ir abonementi 10‒12 mēnešiem. Turklāt lielāko daļu no abonementiem ‒ 62,8% ‒ veido žurnāli.

Jums ir 600 pakalpojumu sniegšanas vietas. Kādi plāni ir attiecībā uz nodaļu skaitu?

Mums ir jāpilda universāla pasta pakalpojuma (UPP) saistības, pēc zināma algoritma nodrošinot minimālu skaitu nodaļu. Ir vietas, kur mēs to pārsniedzam, un tur varētu vērtēt šo nodaļu lietderību un efektivitāti. Tai pašā laikā meklējam, kā atrisināt situāciju atsevišķās vietās, kur nodaļas mēneša apgrozījums ir pat zem 50 eiro. Šajā jomā bija vairāki projekti pērn un arī šogad, kurus turpinām. Piemēram, sadarbības meklējumi ar pašvaldībām, kad pašvaldība mums nodrošina darba vietu, bet mēs pāris stundu laikā nodrošinām visu pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt kontekstā ar sūtījumu izsniegšanas vietām ir izveidojusies laba sadarbība ar Circle-K, kad gan eksprespas- ta sūtījumus, gan atsevišķas pakas var saņemt šajās degvielas uzpildes stacijās.

Vai šobrīd ir nojausma, kā LP izskatīsies pēc 2019. gada, kad jums beidzas UPP saistības un vairs nav paredzēts valsts finansējums zaudējumu segšanai par abonētās preses piegādi? Kas jums šobrīd ir skaidrs?

Mums nav skaidras bildes.

Kad ir pēdējais brīdis gūt par to skaidrību, lai jūs bez matu plēšanas varētu normāli strādāt?

Vienmēr ir labāk, ja spēles noteikumi ir laikus zināmi. Jautājums par abonēto presi ir gadu no gada. Jāuzsver, ka mēs saņemam kompensāciju par iepriekšējā gadā izdarītu darbu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Mēs šo darbu godprātīgi darām un ceram to darīt līdz 2019. gada beigām. Kas būs pēc tam...

... kad jums tas ir jāzina?

Labi būtu, ja tas būtu 2019. gada sākums, bet mēs arī īpaši nesūdzētos, ja tas būtu pusgads. Jāņem vērā, kāds būs sapakotā UPP groza rezultāts. Proti, vai tur iekšā būs vai nebūs prese. Tas fundamentāli arī maina sagatavošanās laiku, ja kaut kas būtiski mainās.

Vai esošie normatīvi ir jāmaina, lai gadījumā, ja UPP konkursā uzvar kāda cita kompānija, tā šo funkciju arī varētu izpildīt? Un kas tad notiek ar jūsu infrastruktūru un cilvēkiem?

Mūsu konkurenti, protams, gribētu, lai mēs nekonkurējam, necīnāmies par klientiem, jo «mēs jums viņus atnesīsim». Mēs uz to līdz galam neesam «uzrāvušies». Aizvērt vairākus simtus nodaļu gan būtu drastiskas izmaiņas. Taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir pietiekami atbildīga iestāde, un ir jābūt arī valsts redzējumam vai politikai.

Kādi bija LP pērnā gada rādītāji, salīdzinot ar 2016. gadu?

Protams, tie būs labāki, jo ir vēl arī citi projekti, kurus neminēju. Esam ieguvuši kravu aģentūras statusu, pērnā gada beigās esam sākuši sniegt muitas brokera pakalpojumus. Droši varu teikt, ka apgrozījuma pieaugums būs divciparu skaitlis.

Vai peļņa aug tikpat strauji?

Peļņa arī aug, bet ir vairāki ārēji apstākļi, kas to iespaidojuši. Viens ir nodokļu reforma, kas prasīja veikt dažādas grāmatvedības korekcijas.

Otrs, mēs pērn gana daudz esam darījuši, lai uzlabotu darba apstākļus darbiniekiem gan finansiāli, gan no emocionālā viedokļa, gan aprīkojuma jomā. LP vairāk nekā puse izmaksu veido darba samaksa.

Katrs mūsu mazākais uzlabojums tur atstāj lielu ietekmi uz izmaksu bāzi. Centāmies likt vairāk uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu, par to darbiniekus papildu atalgojot.

Kādas ir 2018. gada prognozes attiecībā uz apgrozījumu, vai to jau patlaban varat paredzēt?

Budžets tiek plānots lielāks. Kādi šogad būs izaicinājumi, redzēsim, bet janvāris ir noslēdzies pozitīvi, budžetu būsim izpildījuši, atliek vēl 11 mēneši. Mūs ļoti iespaido nodokļu izmaiņas – gan akcīzes, gan darbaspēka jomā.

Tam visam vajadzētu apgrozījumu kāpināt.

Minētie apstākļi mums palielina izmaksas, par apgrozījumu mums jādomā pašiem.

Nu, jūs tāpat varat piestādīt rēķinu valstij.

Tikai zaudējumus saistībā ar abonētās preses piegādi, kas no mūsu šī gada apgrozījuma būs mazliet vairāk par 5%. Cits jautājums ir par dažādiem pasta sūtījumu tarifiem. Jārēķinās gan, ka vienreiz jau LP uz šī grābekļa uzkāpa – pacēla cenu, un pazuda apjoms, jo radās konkurenti pilsētās, kas bija gatavi to izdarīt lētāk. Tāpat jāskatās, kā tas, ko gribam mainīt iekšzemē, ietekmē mūs starptautiski, lai arī tajā segmentā nezaudētu.

Runājot par Alibaba tranzīta sūtījumiem, LP konkurentiem liekas, ka ķīniešu piedāvātie «cipari» par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā ir tik mazi, ka LP būtu jādomā, kā šķērssubsidēt. Cik šī sadarbība ir ekonomiski izdevīga LP?

Ne agrāk, ne šobrīd netrūkst ekspertu, kuri zina, kā to darīt labāk. Taču bija jāveic proaktīvas darbības, lai līdz tam tiktu. Tā ir veiksme, kurai ticēju pašā sākumā, ‒ ka to var izdarīt un vajag darīt godīgi, korekti, ievērojot visu sadarbības partneru intereses. Rezultātā LP saņēma sadarbības partnera Alibaba grupas loģistikas uzņēmuma Cainiao balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu. Viņi caur mūsu kanālu atsevišķos gadījumos uzlaboja piegādes ātrumu. Tas nav tikai mūsu nopelns, taču beigās kanāls strādā, un viņi ir ļoti apmierināti. Par mūsu finansiālajiem rādītājiem liecinās mūsu gada pārskats.

Jautājums ir par to, vai tas dod peļņu, vai arī jūs nodarbojaties ar sociālo funkciju?

Kā jau minēju, no sociālās funkcijas daudz kur ejam projām, un šis ir peļņu nesošs pasākums un ļoti labs atspaids, ņemot vērā nodokļu reformu un algu jautājumus. Taču nedomājam apstāties pie sasniegtā. Mums ir ļoti lieli plāni šim gadam. Negribētos gan cīnīties ar vietējiem ekspertiem, jo ārpusē ir rinda pēc šiem sūtījumiem, kurus gaida un par kuriem cīnās diendienā.

Ārpusē – tas ir aiz Latvijas robežām?

Jā, gan tuvāk, gan tālāk.

Vai jums vēl palicis kāds konkurents abonētās preses piegāžu ziņā?

Ir. Esam gan atguvuši zināmu apjomu. Piemēram, Kurzemes Vārds ir viens no konkurentiem, bet tas reizē ir arī izdevējs, tā ka esam arī sadarbības partneri, jo Kurzemes Vārdu lasa ne tikai Kurzemē.

Vai LP ir vēl kādi plāni?

Ļoti rūpīgi gatavojamies sīkpaku sūtījumu šķirošanas optimizācijai, kas iet mazliet ilgāk, nekā sākotnēji cerēts. Taču projekts jau ir dokumentācijas stadijā. Runa ir galvenokārt par sūtījumiem līdz 10 kg, par kuriem varam dabūt datus un līdz ar to arī šķirot. Tā kā ir iestrādes saistībā ar datiem un kontekstā ar Ķīnas jaunajiem partneriem, kur mums ir daudz detalizētāka un plašāka datu aprite, ir cerības, ka varam to izmantot savā labā, lai optimizētu savus procesus.

Vai jūtams, ka vēlēšanu gads ienes vairāk naudas maciņā nekā citus gadus?

Tas ir jūtams. Ir pāris mēnešu, kad apjoms pieaug. Ceram, ka arī šogad šis cilvēku uzrunāšanas veids tiks izmantots un mums būs, ko darīt.