Preses piegāde Nav skaidrības par valsts atbalstu preses izplatīšanai 2020. gadā

2017. gada septembrī Ministru kabinets lēma, ka valstij jāturpina līdz 2019. gada beigām kompensēt VAS Latvijas Pasts (LP) zaudējumus, kas rodas no preses izdevumu piegādes. Kas notiks pēc tam, vēl aizvien nav zināms. Valdība arī uzdeva Kultūras ministrijai (KM) izvērtēt iespēju abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu ar 2020. gadu iekļaut kā vienu no drukātās preses atbalsta pasākumiem. Šī uzdevuma izpildei nepieciešamības gadījumā bija jāizveido darba grupa, iekļaujot tajā Satiksmes ministrijas, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un mediju nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Ar darba grupas izveidi gan līdz šim nav veicies. Taču KM «tuvākajā laikā» tādu izveidos, DB norāda ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Traucē konkursam

Tāpat nav skaidrības, vai no 2020. gada abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi tiks iekļauti universālā pasta pakalpojuma (UPP) apjomā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Ieva Bethere. Tas savukārt rada neskaidrības saistībā ar konkursu, kas regulatoram jārīko, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2020. gada, jo nākamā gada beigās LP šis Pasta likumā uzliktais pienākums beidzas. Pēc viņas teiktā, SPRK gan plāno šī gada 3. ceturksnī izsludināt publisko konsultāciju par nolikumu, saskaņā ar kuru rīko konkursu, lai noteiktu UPP sniedzēju.

«Ja gribam kaut cik nopietnu konkursu, tas jāsludina vēl šī gada otrajā pusē,» norāda Pasta komersantu biedrības izpilddirektors Zigmunds Brūvers. Neatrisināts gan ir jautājums par citu komersantu piekļuvi LP infrastruktūrai. Par šo un citiem jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Pasta likumā, Satiksmes ministrijai gan trūkstot vēlmes diskutēt ar nozares komersantiem, tādēļ par to būs jārunā Saeimā.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu kompensāciju LP par abonētās preses piegādi viņam ir jautājums, vai caur to netiek šķērssubsidēti iespējamie zaudējumi Ķīnas inernetpreču nosūtīšanai uz Krieviju. Citi nozares spēlētāji, ar kuriem arī interesenti no Ķīnas runājuši, šaubās, vai par ķīniešu piedāvāto cenu esot iespējams sūtījumus esošajā apjomā apkalpot ar peļņu. Ja tomēr šie tranzīta sūtījumi tiekot šķērssubsidēti uz valsts budžeta rēķina, citi nozares spēlētāji ar šādu tirgus kropļošanu neesot mierā. LP gan norāda, ka šis projekts uzņēmumam nes peļņu.

Pēdējais laiks

«Diezgan neomulīgi,» ‒ tā uz jautājumu par to, kā šobrīd jūtas nozares komersanti, norāda Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis. Viņaprāt, darba grupai bija jāsāk nopietni strādāt jau «vakar», taču viņš cer, ka ierēdņi pa šo laiku būs izdarījuši mājasdarbu un jautājums raiti virzīsies uz priekšu. Pagaidām gan sarunas aizkulisēs esot visai klusas. Tomēr izdevēji trauksmi vēl neceļot, taču ir pēdējais laiks sākt par to runāt.

Pēc viņa teiktā, lielākā problēma drīzāk ir nevis tā, kur ņemt naudu abonētās preses atbalstam, bet kam šo finansējumu piešķirt. Viens variants ir dot to tam, kas šo presi piegādā, un te LP, kaut arī lielākais, nebūt nav vienīgais spēlētājs. Otrs variants ir piešķirt līdzekļus izdevējam. Šādā gadījumā ir jautājums, vai valsts vēlas atbalstīt jebkādas lasāmvielas piegādi vai prese tiktu dalīta vajadzīgajā un nevajadzīgajā. Viņaprāt, nevar teikt, ka izklaidējoša informācija cilvēkiem nebūtu vajadzīga. Esošā atbalsta sistēma preses piegādei gan bijusi visai stabila, līdz ar ko ir bažas, kas nāks vietā, ja tā tiks noārdīta. Jebkurā gadījumā preses izdevējiem ir kopējs viedoklis, ka līdzfinansējums ir obligāts priekšnosacījums, lai varētu pastāvēt uzticami informācijas avoti. Un drukātā prese ir prognozējams un saprotams informācijas avots, kur ir daudz mazāk viltus ziņu nekā elektroniskajā vidē, kuru turklāt var atslēgt, radot informācijas vakuumu.

Vaicāts par iespēju kvalitatīvu saturu pārnest uz digitālo vidi, viņš norāda, ka mūsu tirgus ir daudz mazāks un lasītāju maksātspēja nav tik liela kā rietumvalstīs. Tāpat pietiekami ievērojami ienākumi no reklāmdevējiem ir tikai lielākajiem portāliem. Turklāt liela daļa internetresursu dzīvo uz drukāto mediju rēķina. Līdz ar to bez papildu finansējuma būtu grūti pārnest kvalitatīvu saturu uz elektronisko vidi. Viņaprāt, drukātie mediji gan neizzudīs, jo līdz ar vēlmi pēc rimtāka dzīves ritma cilvēki arī izvēlas lēnāku informācijas plūsmu, proti, taustāmu lasāmvielu. Uz fiziska informācijas avota nepieciešamību norāda arī Z. Brūvers. Proti, pēdējā laikā aktīvāks kļuvis tiešais mārketings, jo cilvēkiem ir apnicis lūkoties portālos, kurus aizklāj reklāmas, viņi labprātāk mājās apskata drukātu reklāmas materiālu.

Vaicāts par šī gada abonēšanas rezultātiem, G. Līcis atzīmē, ka nav nekādu milzīgu pārsteigumu. Kampaņas sākumā gan licies, ka būs vēl labāk, taču izdevēji kopumā ar situāciju ir apmierināti.