Aktuālā intervija Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Sākšu ar aktualitāti. Prokuratūra ir izvirzījusi apsūdzību bijušajam NMPD vadītājam Armandam Ploriņam par zaudējumu nodarīšanu valstij vairāk nekā viena miljona eiro apjomā. Vai, sākot vadīt dienestu un kārtojot iestādes finanšu lietas, ir redzams, ka iepriekšējā vadītāja negodprātīgā rīcība ir atstājusi kādas negatīvas sekas?

Es to neredzu. Jāteic, ka ir gan mainījies autotransporta nodrošinājuma veids. Agrāk autotransports un šoferi bija ārpakalpojums, bet tagad tie ir mūsu resursi un pamatbudžeta izdevumi. Tas nav vairs viens liels ārpakalpojuma līgums, kurā, iespējams, ir neskaidras pozīcijas, tagad tie ir budžeta izdevumi, kas ir skaidri sadalīti – konkrētas iezīmētas summas aiziet remontiem, uzturēšanai, atjaunošanai.

Vai tā varētu būt, ka zaudējumi vairāk nekā viena miljona eiro apjomā nav atstājuši negatīvas sekas?

Tad man būtu jāvērtē vairāku gadu budžets, ko neesmu darījusi. Pēc ārpakalpojuma līguma laušanas autotransporta iegāde notika par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ar valsts līdzfinansējumu. Tas bija vienreizējs liels ieguldījums, taču ir jāsāk domāt, kur ņemt finansējumu esošā autoparka atjaunošanai, kas būs nepieciešams jau tuvākajos gados. Pašlaik mūsu budžetā tāda pozīcija iezīmēta nav. Esošais ietaupījums 1,6 miljonu eiro apjomā ir nepietiekams, lai iegādātos nepieciešamās jaunās mašīnas.

Cik liels ir šā gada NMPD budžets?

Tie ir 80 miljoni eiro.

Kas ir lielākās izdevumu pozīcijas?

Atalgojums, kam aiziet 50 miljoni eiro jeb 84% budžeta. Autoparka atjaunošanai – 1,6 miljoni eiro, remontiem – 0,5 miljoni eiro, degvielai – divi miljoni eiro. Tas nav pietiekami, mums ir jāsāk atjaunot mašīnas, kuras ir vecākas par septiņiem gadiem. Pašlaik notiek iepirkums, kurā iegādāsimies 35 mašīnas.

Cik kopā ir ātrās palīdzības mašīnu?

Kopējais autoparks ir 286 mašīnas, bet mašīnas ar brigādēm, kas nodrošina ikdienas darbu, ir 191.

Vai visas ir aprīkotas pēc jaunākajiem un modernākajiem standartiem?

Mašīnas ir aprīkotas pēc vienotiem standartiem. Lielākā daļa no tām nav vecākas par septiņiem gadiem. Mēs mēģinām nodrošināt, ka vidējais mašīnu vecums tomēr ir līdz pieciem gadiem. Jāatzīst, ka mūs šajā ziņā gaida divas lielas «bedres», jo nolietojušās būs ārpus Rīgas reģioniem pirktās mašīnas, kas tika iegādātas pirmajā iepirkumā par struktūrfondu naudu 2012.–2014. gadā, un tam sekos Rīgas mašīnas. Tā ka mums būs jārod pietiekami lieli līdzekļi jau tuvākajos gados diviem vērienīgiem iepirkumiem. Jāpiemin, ka NMPD mašīnām ir arī lieli nobraukumi, kas jāskata kontekstā ar lielo sekundāro (nepamatoto – DB) izsaukumu īpatsvaru. Sekundāri izsaukumi rada ļoti ievērojamas papildu izmaksas. Tādēļ autoparka atjaunošanas plāns tiks izstrādāts kopā ar NMPD kopējo attīstības stratēģiju, kas ietvers arī sekundāro izsaukumu mazināšanu.

Kāds šogad ir atalgojuma pieaugums jūsu ārstiem un ārstu palīgiem?

Tas ir ievērojams salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – šogad papildus saņēmām 8,5 miljonus eiro, līdz ar to kopējais atalgojuma budžets ir 50 miljoni eiro.

Cik saņem ārsts un ārsta palīgs?

Vidēji ārsts saņem no 1000 līdz 1300 eiro bruto par vienu slodzi. Vēl ir dažādas piemaksas, piemēram, par nakts darbu, riska faktoru. Ir ārsti, kas pie mums strādā tikai divas dežūras mēnesī, pārējo laiku strādājot citā darba vietā. Ārsta palīgiem, kas ir mūsu pamatdarbinieki, šogad atalgojums ir pieaudzis par 200-235 eiro. Sertificēti ārsta palīgi vidēji mēnesī par vienu slodzi, kas ir septiņas dežūras mēnesī, saņem 1105 eiro bruto. Laukos mazliet mazāk – 976 eiro.

Saskaņā ar CSP datiem, vidējā alga valstī ir 835 eiro. Jūsu algas ir lielākas. Vai var teikt, ka atalgojuma jautājums dienestā ir sakārtots?

Noteikti ne, ja vērtē gan nepieciešamo izglītību, gan atbildīgo darbu un intensitāti. Jāņem vērā, ka vairums ārstu palīgu strādā vairākas slodzes un strādā ļoti intensīvi. Vidēji dienā Zviedrijā viens ārstu palīgs apkalpo astoņus līdz deviņus izsaukumus, bet Latvijā tie ir divdesmit izsaukumi dienā. Tādējādi pašreizējais mūsu mediķu atalgojums salīdzinājumā ar darba intensitāti un slodzi ir nepietiekams.

Vai jūsu darbiniekiem ir veselības apdrošināšana?

Diemžēl nē. Esam tiešā valsts pārvaldes iestāde, un likums stingri noteic, kam varam tērēt savu budžetu, veselības apdrošināšana šajos izdevumos neietilpst. Domāju, nav īsti pareizi, ka operatīvais dienests ir pielīdzināts tādām iestādēm kā, piemēram, Medicīnas vēstures muzejs.

Kā jums sokas ar darbinieku piesaisti? Vai ir vakances?

Jā. Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku. Mēs gan skatāmies ne tikai uz to laiku, kas ir pavadīts darba vietā, bet arī uz stundām, kas nostrādātas izsaukumos. Ir reģioni, kuros darbinieki pārsvarā ir darba vietā, nevis izsaukumos, taču, piemēram, Rīgā ārstu palīgi nemitīgi ir izsaukumos. Līdz ar to jādomā par Rīgu, kur ir kritiski svarīgi aizpildīt vakances, lai darbiniekiem nav izsaukumos tik augsta intensitāte.

Vai ir situācija, kad nevar nokomplektēt brigādes?

Jā, Rīgā. Taču tas ir jautājums arī par medicīnas izglītības sistēmu. Brigāde var strādāt tad, ja to vada sertificēts ārsta palīgs. Taču par tādu var kļūt tikai tad, ja studējošais par saviem līdzekļiem sedz pēdējo studiju gadu. Proti, valsts apmaksā pirmos trīs studiju gadus, lai cilvēks iegūtu ārsta palīga profesiju. Taču, lai kļūtu par sertificētu ārsta palīgu, ir jāstudē vēl viens gads, kuru valsts neapmaksā. Tas nozīmē, ka sertificēti ārsta palīgi ir grūti pieejami tāpēc, ka mums nav attiecīgas izglītības sistēmas. Līdz ar to mēs varam piesaistīt šoferus, ārsta palīgus, bet sertificētu ārsta palīgu piesaiste gan ir problēma. Ja runājam par Latgales reģionu, tajā mums nav grūtību ar speciālistu piesaisti, jo gan Daugavpilī, gan Rēzeknē ir Medicīnas koledža, kuras absolventi labprāt nāk pie mums strādāt.

Vai brigādēs ir arī ārsti?

Pašlaik valstī ir 15 ārstu brigādes un divas reanimācijas brigādes, pārējās 172 brigādēs strādā sertificēts ārsta palīgs un ārsta palīgs. Uz smagākajiem izsaukumiem izbrauc arī ārstu brigādes.

Vidējais ierašanās laiks uz izsaukumu Rīgā ir mazāks nekā laukos. Vai tas saistīts ar ceļu kvalitāti?

Pārsvarā reģionos ir lielāki attālumi, protams, arī sliktāki ceļi. Tādēļ tur mūsu vidējais ierašanās laiks ir 17,1 minūte (MK noteikumos paredzētas 25 minūtes). Taču tas ir vidējais ierašanās laiks, var būt attālākas apdzīvotas vietas, kur NMPD brigāde ierodas pusstundas laikā. Te atkal jāpiemin sekundāro izsaukumu negatīvā loma. Ja uz šādu izsaukumu reģionā ir aizbraukusi vienīgā brigāde, gaidīšanas laiks var kļūt ilgāks tiešām pamatotam izsaukumam.

Latvijā ir 104 brigāžu punkti. Vai tas ir pietiekami?

Pašreizējais pārklājums ir pietiekams. Jāmin, ka vienā punktā var atrasties vairākas brigādes. Ir punkti, kuros atrodamies, lai nosegtu MK noteikumos minēto kilometrāžu, taču tur ir pāris izsaukumu vairākās dienās. Tā ka var būt brigādes ar zemu intensitāti. Tas ir pamats uztraukumam par brigādes kvalifikāciju – lai to saglabātu, ir jāizpilda noteikts manipulāciju skaits dienā. Ja veikto manipulāciju skaits ir ļoti mazs, tad speciālisti neizbēgami zaudē prasmes.

Kā to risināt?

Mēs gribētu brigādes rotēt. Gatavojam sistēmu, lai tās brigādes, kurām ir zems manipulāciju skaits, kādu dežūru mēnesī nostrādātu augstākas intensitātes punktā. Kā tas notiks tīri organizatoriski, vēl nav atrisināts, pie tā pašlaik tiek strādāts.

Runājot par speciālistu kvalifikāciju, pirms pāris dienām sabiedrība satraucās par gadījumu ar kādu pacienti, kas nomira nepareizas diagnozes dēļ Latvijas Infektoloģijas centrā. Izskanēja pārmetumi arī NMPD, ka pacienti vajadzēja vest uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes (RAKUS) slimnīcu.

Vai jums ir kādi komentāri?

Mēs pacientus hospitalizējam pēc stingri noteiktām vadlīnijām, ņemot vērā slimnīcu sniegto operatīvo informāciju par spēju uzņemt pacientus. Mēs ievērojam RAKUS rekomendācijas pacientu hospitalizācijā, kurās noteikts, ar kādiem simptomiem kurp pacienti ir jāved. Jāpiebilst, ka NMPD mediķi nevar uzstādīt pacientam diagnozi, to dara slimnīca. Mēs pacientu nogādājam tuvākajā slimnīcā, kas spēj palīdzēt pacientam ar konkrētām sūdzībām. NMPD nevar pacientam izdarīt nedz asinsanalīzi, nedz sonogrāfiju, nedz citus izmeklējumus. To dara slimnīcā, kur arī tiek noteikta diagnoze.

Respektīvi, ja slimnīcā uzstāda nepareizu diagnozi, tad tā nevar aizbildināties ar to, ka NMPD atveda pacientu «ne pēc piederības»?

Noteikti nē.

Cik lielā mērā skatītāju iecienītie ārvalstu seriāli par ātrās palīdzības ārstu darbu atbilst realitātei?

Mūsu pieeja ir vērsta uz pacienta drošu nogādāšanu slimnīcā, nevis ķirurģisku iejaukšanos mašīnā. Mazās ķirurģiskās manipulācijas, piemēram, intubēšana, protams, notiek regulāri. Taču, ja filmās rāda, ka uz ielas izveido aizslietni un veic krūšukurvja atvēršanu, praksē gan tā nenotiek, vismaz Latvijā. Cita lieta, ka dzemdības ātrās palīdzības mašīnā gan tiek pieņemtas diezgan bieži. Šogad jau tas noticis trīs reizes.

Kā sniedzat palīdzību gadījumos, kad cilvēks atrodas meža vidū, piemēram, sēņojot vai skrienot salauzis kāju?

Katram telefona zvanam identificēt precīzu atrašanās vietu mēs pagaidām vēl nevaram. Mežā pat tas varētu būt vienkāršāk nekā 12 stāvu mājā pilsētā. Strādājam ar aplikāciju eveselībaspunkts, ko cilvēki var lejuplādēt un, ar kuru izsaucot NMPD, varam redzēt viņa atrašanās vietu. Ja cilvēks izmanto šo aplikāciju, mēs viņu atradīsim arī mežā.

Vai ārstu palīgi ir ar mieru ar nestuvēm kādu kilometru iet kājām?

Jā, tas tiek arī darīts, turklāt līdzi ņemot defibrilatoru. Strādājam pie tā, lai brigādēs būtu fiziski spēcīgi cilvēki, jo reizēm cilvēki ir jāizceļ pa logu, jānones no trešā stāva.

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Vai šādos gadījumos jūs drīkstat atteikties izbraukt uz izsaukumu?

Jā, likuma ietvars mums to ļauj. Tā ir arī paša dienesta vaina, ka neesam savlaicīgi sabiedrību pieradinājuši pie tā, ka izbraucam tikai uz neatliekamiem gadījumiem, kad apdraudēta dzīvība. Tajā pašā laikā tas ir sarežģīts process - mainīt savu pakalpojuma sniegšanas veidu, kā arī sabiedrības izpratni. Sekundāro izsaukumu samazināšana nebūs viena gada jautājums, tas būs vesels pasākumu komplekss ar ļoti precīzām vadlīnijām.

Jūs, braucot uz sekundāriem izsaukumiem, nelietderīgi tērējat nodokļu maksātāju naudu. Vai pašam NMPD arī nav jāuzņemas atbildība, ka jūs uz šādiem izsaukumiem dodaties?

Es dienestā to saku katru dienu. Tajā pašā laikā lielais sekundāro izsaukumu skaits norāda uz kompleksām problēmām veselības aprūpē, vispirms jau primārajā.

Vai pareizi saprotu, ka iedzīvotājiem jārēķinās, ka turpmāk ne vienmēr ātrā palīdzība ieradīsies uz izsaukumu?

Cilvēkiem, ja viņiem šķiet, ka ir akūta veselības problēma, ir noteikti jāzvana uz NMPD, kur kvalificēti speciālisti pieņems zvanus. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka ne visi gadījumi tiks atzīti par tādiem, kur nepieciešama ātrās palīdzības ierašanās. Jāuzsver: atteikums nenozīmē, ka, mūsuprāt, cilvēks ir vesels un viņam nevajag ārstu. Tas ir vajadzīgs, taču tā nav neatliekamā palīdzība. Problēma ir tā, ka nereti cilvēks nevar pie šī ārsta nokļūt.

To nevar risināt ar NMPD palīdzību.

Tieši tā, tāpēc «nē» mēs teiksim.

Vai darbinieki, kas pieņem izsaukumus, arī nav bijuši uzdevumu augstumos?

Pilnīgi piekrītu. Acīmredzot neesam pilnvērtīgi strādājuši pie tā sauktā izsaukumu koka analīzes. Pašlaik izbraucam 97% gadījumu, es puspajokam saku, ka tad jau mums nav vajadzīgs nekāds «šķirošanas» dienests.

Kādēļ cilvēki šādās situācijās nevēršas pie sava ģimenes ārsta?

Es pati reizēm arī esmu devusies līdzi izsaukumos, un atbilde uz šo jautājumu bija: nav jau jēgas. Tas, ka daudzi pacienti vispirms vēršas nevis pie ģimenes ārsta, bet uzreiz zvana NMPD, noteikti ir indikators tam, kā tiek vērtēta primārā aprūpe. Man nešķiet pareizi, ka šogad no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem ir izņemts ārā punkts par viņu pacientu NMPD izsaukumiem.

Sarunu noslēdzot, vēlējos jautāt, kādu politiķu piedāvājumu veselības aprūpē sagaidāt šajā pirmsvēlēšanu laikā?

Līdz šim veselības aprūpē ir pietrūcis kvalitatīva menedžmenta, ir daudz pagaidu risinājumu, kas ir iedzīvojušies ilgtermiņā. Gribētos redzēt sistēmisku menedžera pieeju, kas uz veselības aprūpi spētu palūkoties kā uz vienu veselumu. Trūkst virsmērķa, pret kuru mērīt savu efektivitāti. Līdztekus tam, protams, svarīgs ir arī finansējums, lai nav jādzīvo bada maizē. Ja 84% budžeta aiziet atalgojumam, tad par kādu attīstību var runāt?