Māris Ķirsons Natālija Poriete Linda Zalāne Armanda Vilcāne Sandra Dieziņa Kristīne Stepiņa Armanda Vilcāne Jānis Šķupelis Elīna Pankovska Elīza Grīnberga, Māris Ķirsons Sanita Igaune, Māris Ķirsons Egons Mudulis Egons Mudulis Sanita Igaune Sanita Igaune

Pāridarītājs aiziet pliks

Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

Fokusā – ABLV Bank Nepieļaut bankastālāku saplosīšanuSandris Točs, speciāli DB

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta.

Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Savukārt FinCEN tikai pagājušajā nedēļā publiskotajos dokumentos, kad ABLV Bank reputācijas aizskāruma dēļ jau ir paziņojusi par pašlikvidāciju, tā arī nav atklāti jauni pierādījumi pret šo Latvijas banku. Finanšu ministre tātad bija viesojusies šajā ASV institūcijā tieši tajā laikā, kad top ziņojums par ABLV Bank. Vai viņa netika informēta, vai nebija iespējas situāciju savlaicīgi labot?

Tikmēr ir kļuvuši zināmi pirmie ieguvēji no ABLV Bank sabrukuma. FKTK ir paziņojusi, ka ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka Citadele, un ABLV jau ir ieskaitījusi tam nepieciešamos 480 miljonus FKTK kontā. Īpatnēji, ka šajās dienās neviens īpaši neuzsver, kas ir bankas Citadele īpašnieki. Savulaik Ilmārs Rimšēvičs taču jūsmoja par to, kā ASV investoru ienākšana uzlabos konkurenci Latvijas banku sektorā. Kā ziņots, Citadeles akcionāru vidū līdzās ASV privāto investīciju fondam Ripplewood ir arī bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Pols Volkers un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims D. Volfensons. Arī Citadeles padomes locekļu vidū ir izcilas biogrāfijas, no kurām īpašākā noteikti ir baronese Katrīna Margareta Eštone, bijusī Eiropas Komisijas viceprezidente un Eiropas ārlietu ministre. Šo cilvēku reputācija prasa izcilu skaidrību.

Taču ir tā dīvaini sanācis. Domājiet paši, kā tas ir sagadījies, ka ASV iestādes paziņojums nograuj latviešu uzņēmējiem piederošu banku, bet tās klientus pārņem tieši ASV uzņēmējiem piederoša banka! Nevis Swedbank, SEB vai Luminor, bet tieši Citadele. Nevis skandināvu, bet tieši amerikāņu banka.

Ekspremjers Aigars Kalvītis jau ir paudis viedokli, ka Latvijas valdībai vajadzēja steidzīgi iesniegt notu, pieprasot skaidrus pierādījumus ASV pusei. Bet Latvijas premjeram tūlīt pat doties uz Ameriku, lai aizstāvētu šo vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. 2006.gadā ASV FinCEN noteica uzraudzības statusu VEF Bankai un Multibankai. Kalvītis, būdams premjers, tūdaļ izlidoja uz ASV un skaidroja situāciju. Rezultātā Multibanku izdevās glābt, tā darbojas arī šodien ar nosaukumu Meridian Trade Bank. Tātad pretēji pie mums izplatītajam uzskatam, ka «tur neko nevar darīt», situāciju var glābt pat tad, ja pārmetumus izsaka tik nopietns spēlētājs kā ASV.

Iespējams, pat šajā situācijā varētu kaut ko darīt, lai glābtu šo latviešu banku, ja Latvijai būtu valdība, kas grib to darīt, nevis atdot to maksātnespējas administratoru saplosīšanai. Zīmīgi, ka valdība neko nedara, lai aizstāvētu darbotiesspējīgu banku, bet tā vietā steidzīgi car Saeimu tiek grūsts likums, kas ierobežo administratoru atlīdzību. Tā mērķis ir viens – nomierināt naivo sabiedrību, jo daudzi domā, ka treknās atlīdzības ir augstākais, ko administratori saņem. Paši administratori smej, ka ne viens vien «biezā gala» administrators būtu gatavs vēl piemaksāt valstij miljonu gadā par iespēju administrēt banku, kas joprojām ir pilna ar naudu.

Tas ir tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Iespējams, ka kāds ir cerējis, ka būs iespēja krietni nopelnīt, likvidējot ABLV, un ar to varēs darīt, ko grib, jo neviens taču nebūs tik drosmīgs, lai uzdrošinātos kaut kā aizstāvēt pašas ASV «nežēlastībā» kritušos.

Redakcijas komentārs

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana.

Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Apsūdzība bija par dzimumu diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, izmantošanu un piespiešanu, ko aizliedz pavalsts likumi. Prokurora prasība bija, ka jebkura veida TWC aktīvu pārdošanai ir jānodrošina kompensācijas cietušajām, turpinoša kompānijas darbinieku aizsardzību, kā arī lai pāridarītāji un šādas prakses pieļāvēji no darījuma «netaisni neiedzīvotos», teikts Erika T. Šneidermana iesniegtajā prasībā.

Šai apņēmīgajai rīcībai ir kļuvušas redzamas arī konsekvences. Investoru grupa ar Baraka Obamas laika Mazo uzņēmumu administrācijas vadītāju Mariju Kontrerasu-Svītu un miljardieri Ronu Bērklu vadībā ziņo par sekmīgām pārrunām ar ģenerālprokuroru un vienošanos par zaļo gaismu pārņemšanas darījumam. Tā būtiskās detaļas ir 90 miljonu kompensāciju fonds seksuālo nodarījumu upuriem, kā arī H. Veinsteina un viņa brāļa Boba izslēgšana no labuma guvējiem pārņemšanas darījuma iznākumā. Abiem brāļiem kopā piederēja 42% TWC akciju. Tāpat izlīgums paredz, ka jaunās kompānijas vadībā vairākums būs sievietes.

Pāridarītājs aiziet pliks – tā ir pareizā tiesiskuma aksioma jebkurā tieslietu sistēmā. Lai tā būtu anglosakšu vai kontinentālā sistēma, tās reālā efektivitāte ir atkarīga no pašiem tiesiskuma nesējiem. Amerikā ir «tiesiski» linčojuši melnādainos un ierādījuši sievietēm «vietu», tomēr viņi ir spējuši radīt precedentus un normas pretējam. Līdzīgi arī likuma burts kontinentālajā sistēmā nav pašu burtu, bet gan atbildīgu likumsargu ziņā.

Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums par pašvaldību saistību ar uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm un tā maksājumiem. «Eiropā ir tikai atsevišķas valstis, kur pašvaldībām ir piešķirtas tiesības darboties ar to kompāniju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kuru teritorijā tās darbojas,» skaidro BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar pētījumā redzamo, ka būtiska teikšana vietējām pašvaldībām par UIN savā teritorijā ir tikai Šveicē un Luksemburgā. Daudz mazākā apmērā šādas tiesības ir dotas Spānijā un Portugālē, savukārt pārējā Eiropā nekā tamlīdzīga nav. «Jā, ir specifiski UIN maksājumi Itālijā – 3,9 līdz 4,9% no neto pievienotās vērtības, taču tas vairāk būtībā ir pievienotās vērtības nodokļa paveids, Ungārijā ir īpašais peļņas nodoklis ar 2 % likmi, bet Vācijā ar 14 līdz 17% likmi tā dēvētais tirdzniecības nodoklis, kas tiek piemērots koriģētai apliekamā UIN bāzei,» zina teikt M. Bičkovska. Viņa norāda, ka būtībā šāds specifisks UIN regulējums ir saistīts ar to, ka ES ļauj katrai dalībvalstij šī nodokļa sakarā būt ļoti neatkarīgām. «Pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis ir ļoti stingri definēts visas ES līmenī, savukārt UIN ir katras valsts suverēna lieta, kurā Brisele neiejaucas (tomēr, ja likme ir zema, tad nepieciešams pierādīt, ka tā neapdraud biznesu pārējās Kopienas dalībvalstīs), kaut arī vairākkārt ir bijuši, it īpaši veco ES dalībvalstu mēģinājumi novērst kapitāla aizplūšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm, kur ir mazāks peļņas nodoklis,» tā M. Bičkovska.

Sprūdžs vēl nepadodas DB jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības kasē, kur atrodas tā juridiskā adrese, ir izgāzusies, jo tai ir vairāki trūkumi un tādu pārdali neatbalsta arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Rezultāts ir tāds, ka UIN daļas novirzīšana pašvaldībām tiešā veidā nodrošinātu neproporcionālu ienākumu pieaugumu tādām pašvaldībām kā Rīga. Tāpat tas nekorekti atspoguļotu pašvaldību pūliņus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo ar juridisko adresi ir salīdzinoši vienkārši manipulēt,» DB intervijā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka ir jādomā cits mehānisms, kas būtu piesaistīts darba vietām un nodarbināto skaitam teritorijā. «Izmaiņas 2013.gadam nesagaidīsim, pašvaldību budžets paliks tradicionālās robežās,» sacīja E. Sprūdžs. Lai gan šobrīd netiek precīzi norādīts, kā šo mērķi nākotnē ir paredzēts sasniegt, ministrs norāda, ka VARAM pie šī jautājuma strādā un vairākas ieceres tiek izvērtētas. Viena no iecerēm ir arī saistībā ar UIN, bet ne sākotnēji piedāvātajā variantā, neslēpa E. Sprūdžs, tomēr plašāku ieskatu plānos viņš nesniedza.

Labs instruments

«Visās valstīs – Luksembugā, Šveicē, Portugālē un Spānijā – vietējā vara pati var izlemt, cik liels būs tās teritorijā tā dēvētais vietējās pašvaldības peļņas nodoklis – to neregulē šo valstu centrālā valdība,» atšķirību izskaidro M. Bičkovska. Viņa norāda, ka tādējādi vietējai varai ir iespējas ietekmēt savu attīstību. «Šis peļņas nodoklis vietējai varai tiek izmantots kā instruments vēlamas uzņēmējdarbības piesaistei un vienlaikus nodarbinātības jautājumu risināšanai,» skaidro M. Bičkovska. Viņasprāt, pašvaldība var šo likmi noteikt gan 0% apmērā, gan ievērojami augstāku, gan arī to diferencēt dažādu jomu uzņēmējiem, taču šī likme nav saistāma ar kopējo UIN likmes apmēru, ko katrs uzņēmējs maksā centrālajai konkrētās valsts valdībai. «Jārēķinās, ka šajās valstīs, izņemot Šveici, uzņēmējiem noteiktā likme, ko tie maksā UIN, ir ievērojami augstāka, nekā tā šobrīd ir Latvijā, tomēr šīs likmes ir grūti salīdzināt, jo tad ir jārēķina šī nodokļa efektīvā likme, jo ar šo nodokli neapliekamie tēriņi katrā valstī tomēr atšķiras,» norāda M. Bičkovska.

Piena cena nedaudz sarūkŠā gada augustā vidējā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar jūliju, samazinājusies par 1% līdz 174,2 Ls/t

Šā gada augustā piens pārstrādei iepirkts par 1% vairāk nekā 2012. gada jūlijā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija. Šāda situācija liecina par stabilitāti nozarē, komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Šā brīža operatīvā informācija liek prognozēt, ka vidējā piena iepirkuma cena septembrī varētu būt nedaudz aug-stāka, pauda J. Šolks. To DB apstiprina arī citi piensaimnieki, piebilstot, ka daudz būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgos.

Grūti paredzēt

Lai arī industriālo piena produktu, galvenokārt piena pulvera cena sāka pieaugt jau jūlijā, šobrīd tā ir stabilizējusies, līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kādas tendences attīstīsies turpmāk un kā tas ietekmēs piena iepirkuma cenu izmaiņas.

Kā DB jau ziņots, visu pagājušo gadu piena iepirkuma cena bija stabila un svārstījās no 20,8 santīmiem par kilogramu līdz 22 santīmiem, taču šā gada pavasarī bija vērojams cenas samazinājums ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī citviet Eiropā. Cenu krituma iemesls bija industriālo piena produktu cenu samazinājums pasaulē. Zemnieki gan izteicās, ka cenām vajadzētu augt, jo pasaulē piena produktu cenas paaugstinājušās. Piena lopkopēji arī norādīja, ka graudu cenas strauji palielinājušās, līdz ar to barības nodrošināšanai lopiem jāpērk dārgāki graudi, bet tas ietekmē pašizmaksu.

Piena ražošana aug

Zinot to, ka valstī strauji notiek piena lopkopības uzņēmumu modernizācija un tiek būvētas jaunas, modernas govju kūtis, kā rezultātā pieaugs saražotā piena apjomi, grūti paredzēt, kādu iespaidu tas atstās uz piena iepirkuma cenām. J

au izveidojis modernu fermu vairāk nekā 2000 govju ganāmpulkam.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš. Sākotnējo finansējumu, galvenokārt personāla un mārketinga izmaksas, plānots nodrošināt no valsts budžeta, pakāpeniski pārejot uz pilnīgu pašfinansējumu, piebilst K. Briškens.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens. Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Plānots, ka GL modelis tiks papildināts ar t. s. ombuda institūciju, kuras funkcijas varētu pildīt Transporta un tranzīta nozares asociāciju sadarbības padome (TTNASP), tā K. Briškens.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

Rubrika

Virsraksts divāsrindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš apstiprināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, nomainot atlaisto partijas biedru Eināru Cilinski. Līdz šim R.Naudiņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un Valmieras domes deputāts. Pārāk daudz laika rosībai ministra amatā gan viņam nebūs, visdrīzāk, vien līdz rudenim, kad notiks Saeimas vēlēšanas un taps jauna valdība.

� UzvarētājsRomāns Naudiņš

Reitingu aģentūra Standard&Poor‘s samazinājusi vairāku Krievijas kompāniju, tostarp Alekseja Millera vadītā gāzes milža Gazprom, reitingu nākotnes prognozi no stabila uz negatīvu. Tāpat nākotnes prognoze pasliktināta Krievijas dzelzceļa kompānijai Rosijskije Železnije dorogi, Krievijas lielākajai naftas kompānijai Rosņeftj, transporta uzņēmumam Transņeftj un Krievijas otrajai lielākajai naftas kompānijai Lukoil. Lēmums samazināt šo kompāniju reitingu prognozes pieņemts saistībā ar negatīvu nākotnes prognozi pašas Krievijas reitingam.

ZaudētājsAleksejs Millers

Ideju, ko Latvijā varētu darīt, ir daudz. Lai arī līdz šim nav parakstīts memorands ar IBM, tomēr ir realizēta ideja par Baltijas Inovāciju fonda izveidi, kur vienošanos noslēgusi Latvija, Lietuva un Igaunija, DB sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Jāpalielina efektivitāteLai Latvija palielinātu IKT eksportu, būtu jārada produkti ar augtu pievienoto vērtību un jāpalielina IT speciālistu produktivitāte

Tā uzskata IT nozares eksperti, kuri piedalījās apaļā galda diskusijā par IT nozares neapgūto potenciālu, ko organizēja Latvijas IT klasteris sadarbībā ar IBM Latvija.

Latvijā līdz 2020.gadam būs nepieciešami vēl 4000–4500 IT speciālisti, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses. Tomēr, ņemot vērā demogrāfijas situāciju un cilvēku pārcelšanos uz citām valstīm, mērķi sasniegt būs apgrūtinoši. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs informēja, ka kopumā šajā jomā gadā aptuveni 700–900 cilvēku saņem pirmā līmeņa diplomus. Savukārt, lai tirgū saglabātu esošo IT speciālistu skaitu, gadā vidēji ir nepieciešams 1000 jaunu speciālistu, lai tie aizvietotu tos, kas darba tirgu pamet.

Produktivitātes jomā mēs šobrīd atpaliekam no citām valstīm, piemēram, Vācijas, atzīmēja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, tāpēc viņš uzskata, ka Latvijā jāsper soļi produktivitātes uzlabošanas jomā.

Darīt ar esošo

No vienas puses, tirgū ir IT speciālistu deficīts, tomēr aizvien liela daļa speciālistu valsts pārvaldē tiek nodarbināti informācijas sistēmu uzturēšanā, norādīja IBM Latvijas vadītājs Uģis Eriņš.

Tāpēc viņš rosina palielināt efektivitāti valsts sektorā, lai uz tā rēķina mēs palielinātu produktivitāti jomā kopumā. Latvijā ir maksimāli daudz jācenšas izdarīt ar esošo IT resursu, uzskata FMS vadītājs Jānis Bergs.

Tāpat viņš atgādina, ka situācija IT nozarē Latvijā nemaz nav tik slikta. Viņš nezina nevienu labu programmētāju, kurš šobrīd sēdētu bez darba. Runājot par IT eksporta potenciālu, viņš atzīmēja, ka nozarē lielākā vērtība ir produktu ražošanai.

Tāpēc būtu jāveicina attiecīgais virziens, lai būtu vairāk uzņēmumu, kuri ražo produktus un virza tos starptautiskos tirgos. Arī ERAF finansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piebilda J. Bergs.

Sola uzlabojumus

Valsts no savas puses ir apņēmusies veicināt to, lai valsts pārvalde būtu zinošs pasūtītājs IT projektu īstenošanā, apliecināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis.

Vienlaikus valsts pārvaldē darbs, pēc viņa teiktā, turpinās pie daļēja centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanas, kas uzlabos efektivitāti.

Rubrika

Virsraksts divāsrindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim lum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore dolorecte vollore dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Fuga. Tur ad quis eumenih itaquo cum fuga. Ibus dit labo. It, soluptae con eum essusdant ium utasperit de voluptatio molore ipitincta pro eligentora eatemporerum eatur aut et ommolorit odit volore num non pa nusae. db.lv

Valsts radījusi dalītā īpašuma problēmu, valstij tā arī jāatrisinaDalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Nemitīgi pieaug zemes kadastrālā vērtība un Valsts zemes dienests ir secinājis, ka pirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām ir pat izdevīgāk nekā ieguldīt banku depozītos – maksājumus par īri garantē likums. Lai valsts varētu iedot bezprocentu kredītu dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai, ir vajadzīga liela nauda. Daži ir aplēsuši, ka tam būtu vajadzīgs miljards.Izklausās it kā nereāli, tomēr Latvija jau šobrīd operē ar līdzīgām summām. Otrdien, piemēram, Valsts kase atmaksāja daļu no ekonomiskās krīzes laikā paņemtā starptautiskā aizdevuma – tieši vienu miljardu eiro. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Tikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljarTikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu.

[email protected]

Vilcienu nomas konkursa nolikuma prasības ir gana specifiskas, un nebūs pārsteigums, ja arī šajā jomā tiks atklāta frontes līnija, kad tiks uzskatīts, ka tās ir uzrakstītas viena pretendenta interesēs. Tas ir sava veida mīnu lauks Pasažieru vilciena vadībai.

35.4%

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Drīz būs

Ko darīs

Vara un nauda

Sadarbība un pilnvaras

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lievlākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Tikai dažās valstīs pašvaldības tiek pie peļņas nodokļaEiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Drīz būs

Ko darīs

Vara un nauda

Sadarbība un pilnvaras

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

[email protected]

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Head 1

Virsraksts divāsrindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Daudz jautājumu SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis:Nekādu Eldorado mazajiem uzņēmumiem, ar ko ikdienā strādāju, neredzu. Jautājumu man vairāk nekā iespējamo atbilžu. Proti, redzot tikai vidējo rentabilitātes rādītāju, varētu secināt, ka tā nebūt nav ļoti augsta, jo tajās jomās, it īpaši IT, kā arī nišas produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā tie, kas ir pirmie vienmēr, var nosmelt «krējumu», rentabilitāte ir 1–2% robežās. Tieši tāpēc analizējot vajadzētu redzēt kas tās ir pa nozarēm – ja tirdzniecība, tad rentabilitāte ir pat augstāka, nekā tā vidēji ir nozarei, ja ražotāji, tad kādi – unikālu produktu un tirgus līderu rentabilitāte varētu būt pat ievērojami lielāka, savukārt pārējo vidēji pat mazāk.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Datu regula starp lobija un reformu dzirnakmeņiemDatu aizsardzības regula nozīmēs uzņēmumiem pienākumu ne tikai aizsargāt savākto informāciju, bet arī izvērtēt datu uzglabāšanu kopumā, kas var palikt «zem izmaksu sitiena» daudzusEiropas Parlaments (EP) pirmajā lasījumā beidzot ir nobalsojis par jaunas datu regulas nepieciešamību. Jāatgādina, ka sagatavoto Eiropas Savienības (ES) regulas projektu sākotnēji bija plānots EP pirmajā lasījumā pieņemt jau pērnā gada pavasarī, taču lielie globālie spēlētāji – Google, Facebook, Twitter un citi lobiji – labi pastrādāja, rezultātā tika iesniegti gandrīz 4000 priekšlikumu. Tādējādi nākamajam Parlamenta sastāvam, ko ievēlēs maijā, par galīgo redakciju būs vēl jāvienojas ar ES dalībvalstīm. Jaunie deputāti varēs pieņemt lēmumu arī sākt tiesību akta izstrādi no sākuma. «Neesot ES institūciju aizkulisēs, nevaru spriest, vai turpmākā virzība būs gluda, ņemot vērā, ka tūlīt būs vēlēšanas. Atsevišķas valstis arī neatbalsta iestrādātās prasības vai to apjomu. Jauns regulējums noteikti ir vajadzīgs, jo esošā sistēma ir neefektīva, dažos gadījumos pat formāla un nespēj aizsargāt personas datus saistībā ar jauno IT risinājumu iespējām. Ņemot vērā, ka regula paredz jaunu sistēmu, kā strādāt ar personas datiem, šis regulējums kļūs par ļoti nozīmīgu gandrīz ikvienam uzņēmumam Latvijā, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs,» DB uzsver personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķers. Deputāti noteikuši arī stingrākus sodus par noteikumu neievērošanu – uzņēmumiem var nākties maksāt līdz pat 100 milj. eiro lielus naudas sodus vai sodu, kas sasniedz 5% no apgrozījuma pasaulē. Eiropas Komisijas sākotnējais ierosinājums bija noteikt sodu līdz vienam miljonam eiro vai 2% no apgrozījuma pasaulē.Ko tā nozīmēUzņēmumiem ir jāzina, ka vārdu salikums «datu aizsardzība» nenozīmē tikai aizsargāt to, kas ir savākts. Gan saskaņā ar esošo likumu, gan regulas projektu galvenais jautājums, uz kuru jāatrod atbilde, ir šāds: «kāpēc mums ir šādi personas dati, kas mums ir?», varbūt tie no likuma viedokļa nemaz nedrīkst atrasties mūsu informācijas sistēmā. Tikai pēc tam jāapskata savākto datu fiziskās aizsardzības jautājums, kas, protams, arī nav mazsvarīgs. Tātad, izvērtējot iekšējos riskus, jāanalizē ne tikai datu fiziskās drošības prasību, bet arī juridisko prasību ievērošana par datu vākšanu, izmantošanu un publicēšanu, skaidro M. Ruķers. Vienlaikus viņš piebilst, ka 2014.gada martā stājās spēkā grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz ikvienai organizācijai veikt videonovērošanas reģistrāciju Datu valsts inspekcijā, pirms tam rūpīgi izvērtējot šīs darbības atbilstību privātuma aizsardzības prasībām. Pēdējā laikā ir nācies saskarties ar uzņēmumiem, kuri ļoti nopietni izturas pret šiem jautājumiem.Tikt aizmirstiemRegula paredzēs daudz jaunu interesantu lietu, piemēram, cilvēkam tā dotu tiesības «tikt aizmirstam» internetā, ja šādu datu glabāšana nav paredzēta regulā. Piemēram, apmeklējot kādu interneta vietni, persona varēs pieprasīt izdzēst viņa datus, ja tie vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kuriem tikuši iegūti vai citādi apstrādāti. Protams, aktuāla diskusija ir par šīs prasības ieviešanu dzīvē, jo daļa IT ekspertu ir piesardzīgi un akcentē, ka tehniski to nevar ne izkontrolēt, ne izdarīt. Tāpat izmaiņas plānotas attiecībā uz profilēšanu – mēģinājumiem analizēt informāciju par personas darbu, ekonomisko stāvokli, atrašanās vietu u.c. Tādējādi ikvienam interneta pakalpojumu sniedzējam būs iepriekš jāsaņem brīvi izvēlēta, apzināta un nepārprotama piekrišana no personas, kuras datus tas vēlas profilēt. «Daudz stingrākas prasības būs tiem uzņēmumiem, kas veic tā dēvēto augsta riska datu apstrādi, piemēram, tiem, kuri izmanto lojalitātes programmas un apmaiņā saņem personas datus par klienta paradumiem par to, kādas preču grupas, kādi pakalpojumi viņu interesē. Piemēram, ja uzņēmums šo informāciju analizēs, izdarot speciālu piedāvājumu šai personai, vai arī analizēs tās paradumus, tad prasības uz šādu datu apstrādi būs daudz augstākā līmenī, nekā tas ir pašlaik,» DB uzsver Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča. Rezultātā dažādu profesiju pārstāvji šīs izmaiņas sagaida ar dalītām jūtām. Proti, vieniem būs papildu darbs, uzņēmējiem – papildu izdevumi, valstij jāmaina normatīvo aktu bāze un prasības attiecībā par personas datu apstrādi, apriti, drošību, jo regula attieksies arī uz valsts institūcijām. Personas datiMūsdienās tehnoloģijas ir spērušas platus soļus, arī mobilās aplikācijas ir jauna forma – tas pats internets, tikai atšķirīgs, uz izmaiņām regulējumā norāda Datu valsts inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa. Vienmēr tiek ieteikts, lai iedzīvotāji seko līdzi tam, kādus datus viņi par sevi nodod, turklāt aplikāciju jomā nav iesaistīta tikai viena puse – ir izstrādātājs, uzturētājs, aplikāciju veikali. Tāpat mūsdienās ir aplikācijas, kas sniedz ziņas par personas atrašanās vietu, veselības datiem, kā arī var būt tādas, kas ievāc datus no mobilās ierīces.Kopumā regula aktualizē jautājumu, kā mēs saprotam jēdzienu «personas dati». Piemēram, šobrīd daudz cilvēku uzskata, ka automašīnas numurs nav personas dati. Taču, ja uzņēmums vāc vairāku automašīnas numuru datus, tad regulas izpratnē tā ir personas datu apstrāde. Tāpat arī IP adrese tiek definēta kā personas dati, jo ar to var identificēt konkrētu personu. Regulā arī skaidri ir atrunāts, ka persona varēs pieprasīt failu par sevi, piemēram, aizejot uz banku, pieprasīt savus datus. Tāpat deputāti pieprasa jebkuram uzņēmumam, piemēram, sociālajam tīklam vai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam saņemt atļauju dalībvalsts iestādēs, pirms atklāt šos datus trešajām valstīm. DB jau rakstīja (09.10.2013.), ka Eiropas regula personas datu aizsardzības jomā novilks ne tikai robežu starp privātumu un publiskumu, bet uzņēmumiem var uzlikt par pienākumu algot datu drošības speciālistus. Vairākos ārvalstu IT blogos aktuālas debates ir par to, kā jaunais regulējums ies kopā, piemēram, ar lielo datu jeb Big data iespējām, kas paredz lielapjoma informācijas apstrādi un datu personalizēšanu. Tāpat ik pa laikam izskan bažas par to, vai pēdējā brīdī zem regulas netiks ieliktas pāris iestrādnes, kas apspriestas saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ACTA, PIPA un SOPA tamlīdzīgām aktivitātēm.Sanita Igaune, Māris Ķirsons

Daudz jautājumu SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis:Nekādu Eldorado mazajiem uzņēmumiem, ar ko ikdienā strādāju, neredzu. Jautājumu man vairāk vnekā iespējamo atbilžu. Proti, redzot tikai vidējo rentabilitātes rādītāju, varētu secināt, ka tā nebūt nav ļoti augsta, jo tajās jomās, it īpaši IT, kā arī nišas produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā tie, kas ir pirmie vienmēr, var nosmelt «krējumu», rentabilitāte ir 1–2% robežās. Tieši tāpēc analizējot vajadzētu redzēt kas tās ir pa nozarēm – ja tirdzniecība, tad rentabilitāte ir pat augstāka, nekā tā vidēji ir nozarei, ja ražotāji, tad kādi – unikālu produktu un tirgus līderu rentabilitāte varētu būt pat ievērojami lielāka, savukārt pārējo vidēji pat mazāk.

Daudz stingrākas prasības būs tiem uzņēmumiem, kas veic tā dēvēto augsta riska datu apstrādi, piemēram, tiem kuri izmanto lojalitātes programmas un apmaiņā saņem personas datus par klienta paradumiem, stāsta Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča. foto – ritvars skuja, dienas BIZNESS

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

IKT reformas zem āmuraNākamgad visā valsts pārvaldē cer ieviest vienotus IKT uzskaites principus; LIKTA strādā pie jaunas IKT iepirkumu vadlīniju izstrādesIKT uzskaites principu ieviešana palīdzētu iegūt ticamus datus par kopējo situāciju valsts pārvaldē, jo iestādes atšķirīgi uzskaita IKT izmaksas. Šobrīd vienoti IKT uzskaites principi ir ieviesti VARAM resorā, vienošanās šajā jomā panākta arī ar Finanšu ministriju, DB norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Sākotnējie secinājumi šajā jomā varētu būt pirmā ceturkšņa vai pusgada laikā. Pērn nozīmīgākais darbs bija saistībā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, savukārt šogad VARAM sācis darbu pie IKT arhitektūras rekomendējamā modeļa izstrādes. Mērķa sasniegšanai VARAM ir piesaistījis konsultantu IS Consulting. Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieejamā informācija liecina, ka pērnā gada nogalē noslēgtā līgumcena ar konsultantu ir 120 tūkst. eiro. Attīstības projektiViens no aktuālajiem jautājumiem ir saistīts ar to, kā tiks pārvaldīti un koordinēti valsts IKT attīstības projekti Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014.–2020.gadam. «Tas nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kuras piedzīvojām iepriekš, kad projekti savā starpā ir saistīti un tiek aizkavēta to realizācija vai arī tie tiek veidoti līdzīgi jau esošajiem. Jautājums ir tāds – kā izveidot pārvaldības sistēmu tā, lai minimizētu riskus, kas saistīti ar savstarpējām projektu aktivitātēm,» pamato A. Daugulis. Attiecībā uz fondu plānošanu VARAM redz divus virzienus. Pirmais ir centralizētas koplietošanas platformas attīstība, kas ir priekšnoteikums, lai varētu īstenot pamatnostādnēs noteiktos principus, piemēram, atvērto datu jeb Open data jomā. Pēc viņa prognozēm, atvērto datu portāls Latvijā varētu tikt ieviests ap 2016.gadu. Otrs virziens ir saistīts ar vertikālo projektu ieviešanu valsts pārvaldē, kas saistīti ar biznesa procesiem. Savukārt kopējā infrastruktūras pārvaldības ainā VARAM paliek pie iepriekš nospraustā plāna – daļēja centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanas. Jauna vadlīniju versijaValsts pārvaldē šobrīd notiek arī ministriju IKT vadītāju forumi. «To ietvaros esam pārrunājuši, piemēram, projektu vadības vadlīnijas, kuras varētu izmantot visā valsts pārvaldes sektorā. Forumā diskutējām arī par iepirkumu vadlīnijām, ko ir izstrādājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA),