Elīna Pankovska Elīza Grīnberga, Māris Ķirsons Māris Ķirsons Natālija Poriete Linda Zalāne Armanda Vilcāne Sandra Dieziņa Kristīne Stepiņa Armanda Vilcāne Jānis Šķupelis Sanita Igaune, Māris Ķirsons Egons Mudulis Egons Mudulis Sanita Igaune Sanita Igaune

Pāridarītājs aiziet pliks

Lai uzlabotu drošību uz ceļiem, ar fotoradariem ir par maz, nepieciešami arī citi tehniskie līdzekļi un ceļu infrastruktūras uzlabojumi

Fokusā – ABLV Bank Nepieļaut bankastālāku saplosīšanuSandris Točs, speciāli DB

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta.

Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Savukārt FinCEN tikai pagājušajā nedēļā publiskotajos dokumentos, kad ABLV Bank reputācijas aizskāruma dēļ jau ir paziņojusi par pašlikvidāciju, tā arī nav atklāti jauni pierādījumi pret šo Latvijas banku. Finanšu ministre tātad bija viesojusies šajā ASV institūcijā tieši tajā laikā, kad top ziņojums par ABLV Bank. Vai viņa netika informēta, vai nebija iespējas situāciju savlaicīgi labot?

Tikmēr ir kļuvuši zināmi pirmie ieguvēji no ABLV Bank sabrukuma. FKTK ir paziņojusi, ka ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka Citadele, un ABLV jau ir ieskaitījusi tam nepieciešamos 480 miljonus FKTK kontā. Īpatnēji, ka šajās dienās neviens īpaši neuzsver, kas ir bankas Citadele īpašnieki. Savulaik Ilmārs Rimšēvičs taču jūsmoja par to, kā ASV investoru ienākšana uzlabos konkurenci Latvijas banku sektorā. Kā ziņots, Citadeles akcionāru vidū līdzās ASV privāto investīciju fondam Ripplewood ir arī bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Pols Volkers un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims D. Volfensons. Arī Citadeles padomes locekļu vidū ir izcilas biogrāfijas, no kurām īpašākā noteikti ir baronese Katrīna Margareta Eštone, bijusī Eiropas Komisijas viceprezidente un Eiropas ārlietu ministre. Šo cilvēku reputācija prasa izcilu skaidrību.

Taču ir tā dīvaini sanācis. Domājiet paši, kā tas ir sagadījies, ka ASV iestādes paziņojums nograuj latviešu uzņēmējiem piederošu banku, bet tās klientus pārņem tieši ASV uzņēmējiem piederoša banka! Nevis Swedbank, SEB vai Luminor, bet tieši Citadele. Nevis skandināvu, bet tieši amerikāņu banka.

Ekspremjers Aigars Kalvītis jau ir paudis viedokli, ka Latvijas valdībai vajadzēja steidzīgi iesniegt notu, pieprasot skaidrus pierādījumus ASV pusei. Bet Latvijas premjeram tūlīt pat doties uz Ameriku, lai aizstāvētu šo vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. 2006.gadā ASV FinCEN noteica uzraudzības statusu VEF Bankai un Multibankai. Kalvītis, būdams premjers, tūdaļ izlidoja uz ASV un skaidroja situāciju. Rezultātā Multibanku izdevās glābt, tā darbojas arī šodien ar nosaukumu Meridian Trade Bank. Tātad pretēji pie mums izplatītajam uzskatam, ka «tur neko nevar darīt», situāciju var glābt pat tad, ja pārmetumus izsaka tik nopietns spēlētājs kā ASV.

Iespējams, pat šajā situācijā varētu kaut ko darīt, lai glābtu šo latviešu banku, ja Latvijai būtu valdība, kas grib to darīt, nevis atdot to maksātnespējas administratoru saplosīšanai. Zīmīgi, ka valdība neko nedara, lai aizstāvētu darbotiesspējīgu banku, bet tā vietā steidzīgi car Saeimu tiek grūsts likums, kas ierobežo administratoru atlīdzību. Tā mērķis ir viens – nomierināt naivo sabiedrību, jo daudzi domā, ka treknās atlīdzības ir augstākais, ko administratori saņem. Paši administratori smej, ka ne viens vien «biezā gala» administrators būtu gatavs vēl piemaksāt valstij miljonu gadā par iespēju administrēt banku, kas joprojām ir pilna ar naudu.

Tas ir tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Iespējams, ka kāds ir cerējis, ka būs iespēja krietni nopelnīt, likvidējot ABLV, un ar to varēs darīt, ko grib, jo neviens taču nebūs tik drosmīgs, lai uzdrošinātos kaut kā aizstāvēt pašas ASV «nežēlastībā» kritušos.

Redakcijas komentārs

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana.

Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Apsūdzība bija par dzimumu diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, izmantošanu un piespiešanu, ko aizliedz pavalsts likumi. Prokurora prasība bija, ka jebkura veida TWC aktīvu pārdošanai ir jānodrošina kompensācijas cietušajām, turpinoša kompānijas darbinieku aizsardzību, kā arī lai pāridarītāji un šādas prakses pieļāvēji no darījuma «netaisni neiedzīvotos», teikts Erika T. Šneidermana iesniegtajā prasībā.

Šai apņēmīgajai rīcībai ir kļuvušas redzamas arī konsekvences. Investoru grupa ar Baraka Obamas laika Mazo uzņēmumu administrācijas vadītāju Mariju Kontrerasu-Svītu un miljardieri Ronu Bērklu vadībā ziņo par sekmīgām pārrunām ar ģenerālprokuroru un vienošanos par zaļo gaismu pārņemšanas darījumam. Tā būtiskās detaļas ir 90 miljonu kompensāciju fonds seksuālo nodarījumu upuriem, kā arī H. Veinsteina un viņa brāļa Boba izslēgšana no labuma guvējiem pārņemšanas darījuma iznākumā. Abiem brāļiem kopā piederēja 42% TWC akciju. Tāpat izlīgums paredz, ka jaunās kompānijas vadībā vairākums būs sievietes.

Pāridarītājs aiziet pliks – tā ir pareizā tiesiskuma aksioma jebkurā tieslietu sistēmā. Lai tā būtu anglosakšu vai kontinentālā sistēma, tās reālā efektivitāte ir atkarīga no pašiem tiesiskuma nesējiem. Amerikā ir «tiesiski» linčojuši melnādainos un ierādījuši sievietēm «vietu», tomēr viņi ir spējuši radīt precedentus un normas pretējam. Līdzīgi arī likuma burts kontinentālajā sistēmā nav pašu burtu, bet gan atbildīgu likumsargu ziņā.

Satiksme

Pērn kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. – pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas (VP) informācija. No šīs summas ir samaksāti 8,88 milj. eiro. Gadu iepriekš kopumā tika fiksēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan liekas, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Jāatgādina, ka šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simtu, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daļa no

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka stacionāro fotoradaru ieviešana uz ceļiem ir sevi attaisnojusi. Bojā gājušo skaits pēdējo divu gadu laikā ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš neatkarības atgūšanas. Pagājušajā gadā satiksmes negadījumos smagi cietušo skaits samazinājies par 6,6%, bet bojā gājušo personu skaits – par 13,4%, salīdzinot ar 2016. gadu. «Nevar teikt, ka tas ir tikai fotoradaru nopelns. Tas ir visu iesaistīto iestāžu darbs pie dažādiem projektiem un kampaņām. Tāpat ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā un jādomā par ceļu infrastruktūras problēmu risināšanu. Tehniskie līdzekļi sevi attaisno,» uzsver N. Krapsis. To pierāda 2013. gads, kad tika pārtraukts iepriekšējais stacionāro fotoradaru projekts un situācija uz ceļiem krasi pasliktinājās. N. Krapsis arī piebilst, ka plānoti vēl citi projekti, piemēram, tiks mērīts, kāds ir vidējais ātrums, vai tas, kā vadītāji ievēro signālus luksoforā.

Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.–2020. gadam paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas, rīcības īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu. Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai četru gadu periodā nepieciešams finansējums 14,17 milj. eiro apmērā, no tiem 5,95 milj. eiro paredzēti valsts budžeta līdzekļi, 4,32 milj. eiro – CSDD dividendes, savukārt 3,9 milj. eiro plānots piešķirt no obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA).

Grūti izprast

Lielākoties steidzīgie šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši 20 km/h līdz 30 km/h robežās. Trīs populārākās vietas, kur visbiežāk pārkāpts ātrums, ko fiksējuši stacionārie fotoradari, ir Svētciems, kur fiksēti 26,3 tūkst. pārkāpumu, otrajā vietā ir Brīvības gatve Rīgā pretim ēkai numur 363, kur pērn bijuši 25,4 tūkst. pārkāpumu. Trešajā vietā ir autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža 59,4. kilometrs ar 22,2 tūkst. pārkāpumu.Savukārt pārvietojamie fotoradari 2,88 tūkst. pārkāpumu fiksējuši Garkalnes novadā uz autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža 22,2. kilometrā, 2,7 tūkst. –Jaunolainē autoceļa A8 20,5. kilometrā, kā arī 2,59 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu fiksēti Garkalnes novadā virzienā uz Siguldu autoceļa A2 26. kilometrā. N. Krapsis piebilst, ka lielākajā daļā gadījumu nav izprotama vadītāju pārgalvība, pārsniedzot atļauto ātrumu vairākas reizes arī apdzīvotās vietās. Tomēr jāmin, ka fotoradari var fiksēt arī to, vai automašīnām ir izieta tehniskā apskate un vai tām ir derīga OCTA polise.

LIKVIDĀCIJAPienākušas administratoru laikmeta beigasPašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Saņem viens

Banku vai lielo uzņēmumu maksātnespējas lietas vienmēr ir gards kumoss maksātnespējas administratoriem, tādēļ to vidū valda sīva cīņa par tām. Kaut arī aktīvu izstrāde ir sarežģīts un ilgstošs process, gūtie ienākumi atsver ieliktās pūles, turklāt, nododot administratora rokās, nereti šis process tiek izmantots ļaunprātīgi un vienīgais, kas gūst reālu labumu, ir pats administrators.

Kā liecina pēdējo gadu pieredze, bankas maksātnespējas administratoru darbība ir apvīta ar skandāliem, tiesvedībām, mainītiem personāžiem, kā rezultātā laiks tiek veltīts nevis tam, lai pēc iespējas apmierinātu kreditoru intereses, bet risinātu problēmas administrācijā. Tādēļ ABLV Bank akcionāri šonedēļ lēmuši par pašlikvidāciju, un, pēc bankas valdes priekšsēdētāja Ernesta Berņa teiktā, šis lēmums pieņemts, lai pasargātu banku no neprofesionālas rīcības. Ņemot vērā, ka Latvijā daudzi maksātnespējas procesi beidzas ar kriminālprocesiem, tā bijusi vienīgā pareizā izeja, lai aizsargātu bankas klientus un cilvēcīgi sakārtotu attiecības ar darbiniekiem. Pašlikvidācija ļaus bankas akcionāriem pašiem izvēlēties likvidatoru un vērot, kā notiek aktīvu izstrādes procesi. Kā norādījis bankas padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, bankas vadība rūpīgi plāno uzraudzīt visu, kas attiecas uz likvidatora darbu, lai kredītiestāde norēķinātos ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem.

Banku likvidācijas gadījumi nav bieži, taču pēdējiem nav gājuši secen skaļi skandāli. Pēdējais gadījums vēl ir pavisam svaigs un saistās ar AS Trasta komercbanka, kurai 2016. gadā Eiropas Centrālā banka anulēja licenci, jo banka gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Bankas likvidācijas procesa laikā tika konstatēts, ka bankai nepietiek aktīvu visu kreditoru prasību apmierināšanai, tāpēc pasludināta tās maksātnespēja. Toreiz par maksātnespējas administratoru tika iecelts Ilmārs Krūms, un sākās riņķa dancis saistībā ar administratoru darbību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2017. gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka Trasta komerc-bankas administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu. Valsts policija aizvadītā gada jūnija sākumā Krūmu aizturēja un ziņoja, ka 2016. gadā, izmantojot Trasta komercbankas likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administrators pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl trīs personām – tajā ietilpa I. Krūms, dažādos skandālos ierautais maksātnespējas procesu administrators Māris Sprūds, viņa kolēģis Nauris Durevskis un finansists Jorens Raitums.

Pērn 9. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma Krūmu apcietināt, un viņam tika inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Arī pirms tam ne mazāk skaļi izskanēja AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas process, kurā, neskatoties uz to, ka bankas maksātnespējas administrators bija tik liela un starptautiska audita un konsultāciju kompānija KPMG Baltics, tai neizdevās izvairīties no apsūdzībām, un uzņēmumā notika kratīšana. Kopš bankas maksātnespējas procesa uzsākšanas brīža 2012. gadā administrators atlīdzībā saņēma vairāk nekā 11 miljonus eiro (taisnības labad jāatzīmē, ka šajā atlīdzībā iekļauti arī izdevumi, kas saistās ar maksātnespējas procesu).

Tāpat sašutumu raisīja nesen notikušais Liepājas metalurga maksātnespējas process, kuras administrators atlīdzībā saņēma miljonu eiro, lai gan uzņēmuma pārdošana, kas sākotnēji tika uzskatīta pa veiksmes stāstu, diemžēl noslēdzās ar neveiksmi un vēl vienu maksātnespēju, un rezultātā tāpat aktīvi ir jāizpārdod.

Ilgāk, bet vairāk

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols. Viņaprāt, tas būtu interesants pētījums, ja pamēģinātu izvērtēt abos likvidācijas procesos kreditoru saņemto – atgūto naudu. «Ja maksātnespējas procesos nav dzirdēts par gadījumiem, ka no administratora atgūtās naudas vēl pāri paliek īpašniekiem, tad kapitāldaļu turētāju iecelto likvidatoru gadījumos tas nav nekas neparasts, jo šo likvidatoru darbību neietekmē normatīvo aktu prasības par termiņiem, izsolēm utt.,» uzsver A. Dābols. Viņš vērš uzmanību, ka administratoram normatīvi izvirza vairākas prasības, jo tas nevar būt cilvēks, kurš ir bijis saistīts ar parādnieku, savukārt dalībnieks par likvidatoru var iecelt ne tikai jebkuru, ko vēlas, bet arī par tādu var būt valdes loceklis vai pats uzņēmuma īpašnieks. «Banku gadījumā likvidatora kandidatūra jāapstiprina FKTK, turklāt tam ir jāatbilst daudzām prasībām,» uz jautājumu par to, vai banku likvidatoram ir kādas īpašas prasības, atbild A. Dābols. Viņš vērš uzmanību, ka Latvijā ar uzņēmumu likvidāciju nodarbojas arī Valsts ieņēmumu dienests (pēc šīs iestādes lēmuma vienkāršā formā Uzņēmumu reģistrs izmet no reģistra), taču pēc šādas procedūras uzņēmuma īpašnieks un valdes locekļi var nonākt tā dēvētajā riskanto personu sarakstā un viņiem vairs nav iespēju reģistrēt jaunus sev piederošus uzņēmumus, kā arī kļūt par valdes locekļiem kādos citos.

Steigties nedrīkst

Ņemot vērā milzu summas, ko atlīdzībās saņem administratori, Finanšu ministrija nupat steidzamības kārtā rosinājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā. Saskaņā ar tiem tiks samazināta likvidatora un viņa palīga vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmā bāze, un tā noteikta kā starpība starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Noteikts, ka likvidatora un viņa palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nevar pārsniegt 100 tūkstošus eiro.

Līdz šim kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ko veic saskaņā ar tiesas lēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora, viņa palīga vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tika noteikts no visa apmierināto kreditoru prasījuma apjoma, ņemot vērā uz likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu.

Vērtējot pieņemtos ierobežojumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Ekonomisko un finanšu noziegumu darba grupas vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka tas ir loģisks solis, jo kredītiestāžu maksātnespējas gadījumā atlīdzība bija neproporcionāli liela valsts ekonomiskajam stāvoklim. To labi ilustrē arī dati par «parastajiem» uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kur maksātnespējas procesa izmaksas, kuras veido arī administratora atlīdzība, ir kliedzoši augstas – 2,17 eiro uz vienu atgūto eiro, turpretī nodrošinātie kreditori no katra eiro atgūst tikai 0,31 eiro (nenodrošinātie kreditori neatgūst praktiski neko).

«Jāuzsver tomēr, ka šāda steiga un kārtējā normatīvo aktu grozīšana, atsaucoties uz vienu, konkrētu gadījumu, visticamāk, nepietiekami izvērtējot iespējamās sekas, kā arī jauno atlīdzības apmēru, nekādā gadījuma nav atbalstāma. Par kredītiestāžu maksātnespējas problemātiku FICIL valdībai jau norādījusi vismaz gadu, nesagaidot nekādas darbības, lai savlaicīgi reaģētu uz riskiem, ko rada nesakārtotā sistēma,» uzsver eksperte.

Vēl daudz darāmā

FICIL šobrīd turpina uzraudzīt maksātnespējas sistēmā notiekošo, arī piedāvājot grozījumus normatīvajos aktos, sadarbojoties ar Maksātnespējas administrāciju, Saeimu, Tieslietu mininstriju, Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un tiesībsargājošām iestādēm. Kā norāda I. Znotiņa, 2017. gadā ieviesta virkne pozitīvi vērtējamu izmaiņu, t.sk. valsts pārņēmusi atpakaļ no biedrības Administratoru asociācija maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkcijas, definējot stingrākas prasības attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru kvalifikāciju, reputāciju, profesionalitāti un ētikas normu ievērošanu. Tāpat būtiski ir atzīmēt progresu attiecībā uz administratoru zināšanu un darbības tiesiskuma pārbaudi, kā rezultātā pagājušajā gadā 51 administratoram ir izbeigta sertifikāta darbība, seši ir atstādināti no amata pienākumu veikšanas, bet astoņiem ir apturēta sertifikāta/amata darbība.

Tomēr vēl joprojām nepabeigto vai pat neuzsākto darbu ir daudz, viņa uzskata. Prioritāšu sarakstā galvenā uzmanība veltīta tiesībsargājošo iestāžu, jo īpaši prokuratūras, spējai efektīvi apkarot ekonomiskos un finanšu noziegumus. Svarīgi ir ne tikai piešķirt papildu resursus tiesībsargājošām iestādēm un paaugstināt to kompetenci, bet arī veikt adekvātu preventīvu darbu, jo tas ietekmē gan cilvēku vēlmi pastrādāt noziegumus, gan kriminogēno situāciju kopumā, liekot potenciālajiem likumpārkāpējiem apsvērt, vai cena par izdarīto pārkāpumu nav pārāk augsta.

Nefunkcionē

DB jau vairākkārt rakstījis, ka maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas, un uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu (piemēram, DB 16.02.2017.). Kā iepriekš DB izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja Ilze Znotiņa, 2016. gadā publiskotā pētījuma, kurā bija analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, dati atklāja visai nepievilcīgu ainu. Proti, cauri maksātnespējas dzirnavām ir gājuši 6,62 miljardi eiro, no kuriem tikai 1,2 miljardi eiro ir nodrošināto kreditoru (pārsvarā banku) nauda. Tā kā nenodrošinātie kreditori atgūst tikai mazāk par 7%, bet ar konstatētām ļaunprātīgām pazīmēm – mazāk par 1%, tad arī pēdējiem tas rada vislielākos zaudējumus. Tas apliecina bieži dzirdēto: ja kreditoram nav nodrošinājuma – ķīlas, tad faktiski nav jēgas pieteikties kā kreditoram parādnieka maksātnespējas procesā. Kopumā pētījumā, kurā galvenais uzsvars bija likts uz negodprātības analīzi maksātnespējas procesā, tika secināts, ka tautsaimniecībai tādējādi (pretlikumīgu maksātnepējas procesu dēļ) 2008.–2014. gadā nodarīti zaudējumi 665 milj. eiro apmērā. Secinājums – maksātnespējas process Latvijā bieži vien tiek izmantots ļaunprātīgi, tādējādi kreditori atgūst tikai daļu sava parāda, bet nenodrošinātie kreditori paliek tukšā. Kamēr blēžus nesauks pie atbildības un nebūs efektīvas uzraudzības, situācija nemainīsies.

Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

Tikai dažās valstīs pašvaldības tiek pie peļņas nodokļaEiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums par pašvaldību saistību ar uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm un tā maksājumiem. «Eiropā ir tikai atsevišķas valstis, kur pašvaldībām ir piešķirtas tiesības darboties ar to kompāniju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kuru teritorijā tās darbojas,» skaidro BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar pētījumā redzamo, ka būtiska teikšana vietējām pašvaldībām par UIN savā teritorijā ir tikai Šveicē un Luksemburgā. Daudz mazākā apmērā šādas tiesības ir dotas Spānijā un Portugālē, savukārt pārējā Eiropā nekā tamlīdzīga nav. «Jā, ir specifiski UIN maksājumi Itālijā – 3,9 līdz 4,9% no neto pievienotās vērtības, taču tas vairāk būtībā ir pievienotās vērtības nodokļa paveids, Ungārijā ir īpašais peļņas nodoklis ar 2 % likmi, bet Vācijā ar 14 līdz 17% likmi tā dēvētais tirdzniecības nodoklis, kas tiek piemērots koriģētai apliekamā UIN bāzei,» zina teikt M. Bičkovska. Viņa norāda, ka būtībā šāds specifisks UIN regulējums ir saistīts ar to, ka ES ļauj katrai dalībvalstij šī nodokļa sakarā būt ļoti neatkarīgām. «Pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis ir ļoti stingri definēts visas ES līmenī, savukārt UIN ir katras valsts suverēna lieta, kurā Brisele neiejaucas (tomēr, ja likme ir zema, tad nepieciešams pierādīt, ka tā neapdraud biznesu pārējās Kopienas dalībvalstīs), kaut arī vairākkārt ir bijuši, it īpaši veco ES dalībvalstu mēģinājumi novērst kapitāla aizplūšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm, kur ir mazāks peļņas nodoklis,» tā M. Bičkovska.

Sprūdžs vēl nepadodas DB jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības kasē, kur atrodas tā juridiskā adrese, ir izgāzusies, jo tai ir vairāki trūkumi un tādu pārdali neatbalsta arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Rezultāts ir tāds, ka UIN daļas novirzīšana pašvaldībām tiešā veidā nodrošinātu neproporcionālu ienākumu pieaugumu tādām pašvaldībām kā Rīga. Tāpat tas nekorekti atspoguļotu pašvaldību pūliņus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo ar juridisko adresi ir salīdzinoši vienkārši manipulēt,» DB intervijā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka ir jādomā cits mehānisms, kas būtu piesaistīts darba vietām un nodarbināto skaitam teritorijā. «Izmaiņas 2013.gadam nesagaidīsim, pašvaldību budžets paliks tradicionālās robežās,» sacīja E. Sprūdžs. Lai gan šobrīd netiek precīzi norādīts, kā šo mērķi nākotnē ir paredzēts sasniegt, ministrs norāda, ka VARAM pie šī jautājuma strādā un vairākas ieceres tiek izvērtētas. Viena no iecerēm ir arī saistībā ar UIN, bet ne sākotnēji piedāvātajā variantā, neslēpa E. Sprūdžs, tomēr plašāku ieskatu plānos viņš nesniedza.

Labs instruments

«Visās valstīs – Luksembugā, Šveicē, Portugālē un Spānijā – vietējā vara pati var izlemt, cik liels būs tās teritorijā tā dēvētais vietējās pašvaldības peļņas nodoklis – to neregulē šo valstu centrālā valdība,» atšķirību izskaidro M. Bičkovska. Viņa norāda, ka tādējādi vietējai varai ir iespējas ietekmēt savu attīstību. «Šis peļņas nodoklis vietējai varai tiek izmantots kā instruments vēlamas uzņēmējdarbības piesaistei un vienlaikus nodarbinātības jautājumu risināšanai,» skaidro M. Bičkovska. Viņasprāt, pašvaldība var šo likmi noteikt gan 0% apmērā, gan ievērojami augstāku, gan arī to diferencēt dažādu jomu uzņēmējiem, taču šī likme nav saistāma ar kopējo UIN likmes apmēru, ko katrs uzņēmējs maksā centrālajai konkrētās valsts valdībai. «Jārēķinās, ka šajās valstīs, izņemot Šveici, uzņēmējiem noteiktā likme, ko tie maksā UIN, ir ievērojami augstāka, nekā tā šobrīd ir Latvijā, tomēr šīs likmes ir grūti salīdzināt, jo tad ir jārēķina šī nodokļa efektīvā likme, jo ar šo nodokli neapliekamie tēriņi katrā valstī tomēr atšķiras,» norāda M. Bičkovska.

Piena cena nedaudz sarūkŠā gada augustā vidējā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar jūliju, samazinājusies par 1% līdz 174,2 Ls/t

Šā gada augustā piens pārstrādei iepirkts par 1% vairāk nekā 2012. gada jūlijā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija. Šāda situācija liecina par stabilitāti nozarē, komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Šā brīža operatīvā informācija liek prognozēt, ka vidējā piena iepirkuma cena septembrī varētu būt nedaudz aug-stāka, pauda J. Šolks. To DB apstiprina arī citi piensaimnieki, piebilstot, ka daudz būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgos.

Grūti paredzēt

Lai arī industriālo piena produktu, galvenokārt piena pulvera cena sāka pieaugt jau jūlijā, šobrīd tā ir stabilizējusies, līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kādas tendences attīstīsies turpmāk un kā tas ietekmēs piena iepirkuma cenu izmaiņas.

Kā DB jau ziņots, visu pagājušo gadu piena iepirkuma cena bija stabila un svārstījās no 20,8 santīmiem par kilogramu līdz 22 santīmiem, taču šā gada pavasarī bija vērojams cenas samazinājums ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī citviet Eiropā. Cenu krituma iemesls bija industriālo piena produktu cenu samazinājums pasaulē. Zemnieki gan izteicās, ka cenām vajadzētu augt, jo pasaulē piena produktu cenas paaugstinājušās. Piena lopkopēji arī norādīja, ka graudu cenas strauji palielinājušās, līdz ar to barības nodrošināšanai lopiem jāpērk dārgāki graudi, bet tas ietekmē pašizmaksu.

Piena ražošana aug

Zinot to, ka valstī strauji notiek piena lopkopības uzņēmumu modernizācija un tiek būvētas jaunas, modernas govju kūtis, kā rezultātā pieaugs saražotā piena apjomi, grūti paredzēt, kādu iespaidu tas atstās uz piena iepirkuma cenām. J

au izveidojis modernu fermu vairāk nekā 2000 govju ganāmpulkam.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš. Sākotnējo finansējumu, galvenokārt personāla un mārketinga izmaksas, plānots nodrošināt no valsts budžeta, pakāpeniski pārejot uz pilnīgu pašfinansējumu, piebilst K. Briškens.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens. Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Plānots, ka GL modelis tiks papildināts ar t. s. ombuda institūciju, kuras funkcijas varētu pildīt Transporta un tranzīta nozares asociāciju sadarbības padome (TTNASP), tā K. Briškens.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

Rubrika

Virsraksts divāsrindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš apstiprināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, nomainot atlaisto partijas biedru Eināru Cilinski. Līdz šim R.Naudiņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un Valmieras domes deputāts. Pārāk daudz laika rosībai ministra amatā gan viņam nebūs, visdrīzāk, vien līdz rudenim, kad notiks Saeimas vēlēšanas un taps jauna valdība.

� UzvarētājsRomāns Naudiņš

Reitingu aģentūra Standard&Poor‘s samazinājusi vairāku Krievijas kompāniju, tostarp Alekseja Millera vadītā gāzes milža Gazprom, reitingu nākotnes prognozi no stabila uz negatīvu. Tāpat nākotnes prognoze pasliktināta Krievijas dzelzceļa kompānijai Rosijskije Železnije dorogi, Krievijas lielākajai naftas kompānijai Rosņeftj, transporta uzņēmumam Transņeftj un Krievijas otrajai lielākajai naftas kompānijai Lukoil. Lēmums samazināt šo kompāniju reitingu prognozes pieņemts saistībā ar negatīvu nākotnes prognozi pašas Krievijas reitingam.

ZaudētājsAleksejs Millers

Ideju, ko Latvijā varētu darīt, ir daudz. Lai arī līdz šim nav parakstīts memorands ar IBM, tomēr ir realizēta ideja par Baltijas Inovāciju fonda izveidi, kur vienošanos noslēgusi Latvija, Lietuva un Igaunija, DB sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Jāpalielina efektivitāteLai Latvija palielinātu IKT eksportu, būtu jārada produkti ar augtu pievienoto vērtību un jāpalielina IT speciālistu produktivitāte

Tā uzskata IT nozares eksperti, kuri piedalījās apaļā galda diskusijā par IT nozares neapgūto potenciālu, ko organizēja Latvijas IT klasteris sadarbībā ar IBM Latvija.

Latvijā līdz 2020.gadam būs nepieciešami vēl 4000–4500 IT speciālisti, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses. Tomēr, ņemot vērā demogrāfijas situāciju un cilvēku pārcelšanos uz citām valstīm, mērķi sasniegt būs apgrūtinoši. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs informēja, ka kopumā šajā jomā gadā aptuveni 700–900 cilvēku saņem pirmā līmeņa diplomus. Savukārt, lai tirgū saglabātu esošo IT speciālistu skaitu, gadā vidēji ir nepieciešams 1000 jaunu speciālistu, lai tie aizvietotu tos, kas darba tirgu pamet.

Produktivitātes jomā mēs šobrīd atpaliekam no citām valstīm, piemēram, Vācijas, atzīmēja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, tāpēc viņš uzskata, ka Latvijā jāsper soļi produktivitātes uzlabošanas jomā.

Darīt ar esošo

No vienas puses, tirgū ir IT speciālistu deficīts, tomēr aizvien liela daļa speciālistu valsts pārvaldē tiek nodarbināti informācijas sistēmu uzturēšanā, norādīja IBM Latvijas vadītājs Uģis Eriņš.

Tāpēc viņš rosina palielināt efektivitāti valsts sektorā, lai uz tā rēķina mēs palielinātu produktivitāti jomā kopumā. Latvijā ir maksimāli daudz jācenšas izdarīt ar esošo IT resursu, uzskata FMS vadītājs Jānis Bergs.

Tāpat viņš atgādina, ka situācija IT nozarē Latvijā nemaz nav tik slikta. Viņš nezina nevienu labu programmētāju, kurš šobrīd sēdētu bez darba. Runājot par IT eksporta potenciālu, viņš atzīmēja, ka nozarē lielākā vērtība ir produktu ražošanai.

Tāpēc būtu jāveicina attiecīgais virziens, lai būtu vairāk uzņēmumu, kuri ražo produktus un virza tos starptautiskos tirgos. Arī ERAF finansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piebilda J. Bergs.

Sola uzlabojumus

Valsts no savas puses ir apņēmusies veicināt to, lai valsts pārvalde būtu zinošs pasūtītājs IT projektu īstenošanā, apliecināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis.

Vienlaikus valsts pārvaldē darbs, pēc viņa teiktā, turpinās pie daļēja centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanas, kas uzlabos efektivitāti.

Rubrika

Virsraksts divāsrindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim lum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore dolorecte vollore dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Fuga. Tur ad quis eumenih itaquo cum fuga. Ibus dit labo. It, soluptae con eum essusdant ium utasperit de voluptatio molore ipitincta pro eligentora eatemporerum eatur aut et ommolorit odit volore num non pa nusae. db.lv

Valsts radījusi dalītā īpašuma problēmu, valstij tā arī jāatrisinaDalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Nemitīgi pieaug zemes kadastrālā vērtība un Valsts zemes dienests ir secinājis, ka pirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām ir pat izdevīgāk nekā ieguldīt banku depozītos – maksājumus par īri garantē likums. Lai valsts varētu iedot bezprocentu kredītu dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai, ir vajadzīga liela nauda. Daži ir aplēsuši, ka tam būtu vajadzīgs miljards.Izklausās it kā nereāli, tomēr Latvija jau šobrīd operē ar līdzīgām summām. Otrdien, piemēram, Valsts kase atmaksāja daļu no ekonomiskās krīzes laikā paņemtā starptautiskā aizdevuma – tieši vienu miljardu eiro. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Tikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljarTikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu.

[email protected]

Vilcienu nomas konkursa nolikuma prasības ir gana specifiskas, un nebūs pārsteigums, ja arī šajā jomā tiks atklāta frontes līnija, kad tiks uzskatīts, ka tās ir uzrakstītas viena pretendenta interesēs. Tas ir sava veida mīnu lauks Pasažieru vilciena vadībai.

35.4%

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Drīz būs

Ko darīs

Vara un nauda

Sadarbība un pilnvaras

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lievlākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīmValsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Drīz būs

Ko darīs

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīs