Latvijā īstenotā nodokļu reforma ir ekonomikas izaugsmi veicinoša, taču nepietiekami mazina ienākumu nevienlīdzību

Vērtējums

Tāds ir Eiropas Komisijas (EK) secinājums, kas atrodams jaunākajā ziņojumā par valsti (Country Report). Tāpat EK ziņojumā minēts, ka neizmantots ir īpašuma nodokļu potenciāls (Latvijā tie ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā), kas ļautu straujāk mazināt darbaspēka nodokļu slogu. EK eksperti secinājuši, ka, sadalot visus iedzīvotājus decilēs pēc to ienākumiem, kur desmitā decile ir visbagātākā, vislielāko labumu no nodokļu reformas gūs iedzīvotāji, kuri pēc saviem ienākumiem «iekrīt» septītajā un astotajā decilē. Tātad tie noteikti nav iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Labā valsts ar bažām

«Vērienīgā nodokļu reforma neatstāj daudz iespēju palielināt izdevumus citās jomās. Izmaksas saistībā ar nodokļu reformu ietekmēs fiskālo telpu 2018.–2019. gadā, taču valsts budžeta deficītu ir paredzēts saglabāt 1% apmērā no IKP. Tajā pašā laikā nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām,» teikts ziņojumā.

EK pārstāvniecības ekonomisti Agnese Dagile un Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka EK ieskatā Latvija pieder pie «labajām» valstīm, kura ievēro fiskālo disciplīnu, turklāt ir novērojama strauja ekonomikas izaugsme. Pozitīvi ir arī tas, ka samazinājies valsts parāds. Tajā pašā laikā, kā uzsver M. Zemītis, izaugsmi apdraud darbaspēka trūkums, kā arī novērotais straujais darba algu pieaugums, kas atsevišķās nozarēs ir balstīts tikai strādājošo trūkumā, nevis produktivitātes pieaugumā. Tāpat ir bažas, vai straujais algu kāpums nepazeminās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju eksporta tirgos.

Ziņojumā norādīts: «Kopš 2010. gada produktivitātes pieaugums Latvijā vidēji ir 2,4% gadā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Tomēr tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar straujo ekonomiskās iedzīšanas procesu pirms krīzes. Strukturāli zemāks investīciju līmenis liek domāt, ka viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies. Vāji inovācijas rādītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.»

Lai Latvija spētu kļūt par ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, EK savā ziņojumā īpaši pievēršas nepieciešamībai uzlabot un efektivizēt izglītības kvalitāti, norādot, ka jāveicina lielāka skolēnu dalība profesionālās izglītības programmās.

Sarkanais karogs veselībā

Vērtējot valsts progresu, EK norāda, ka tas ir daļējs, piemēram, veselības aprūpē. Kā uzsver EK pārstāvniecības vadītājas vietnieks Andris Kužnieks, EK ir izkārusi sarkano brīdinājuma karodziņu, norādot, ka no 2019. gada pacientu «šķirošana» pēc tā, ir vai nav veiktas sociālās iemaksas, un divu pakalpojumu grozu ieviešana var būtiski pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei, kas jau pašlaik ir viena no sliktākajām Eiropas Savienībā.

EK arī vērš uzmanību, ka valsts finansējums veselības aprūpei ir tikai 40% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, un M. Zemītis uzsver, ka ir stingra korelācija starp veselības aprūpes finansējumu un tās kopējo sniegumu.

Minimālais progress

EK sliktākais vērtējums ir – minimāls progress. Tas attiecināts uz tādām nozarēm kā korupcijas apkarošana, ieguldījumi pētniecībā, sociālā palīdzība un pensiju sistēma. M. Zemītis min tādus Latvijas vājos punktos kā ēnu ekonomika, kas mūsu valstī ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, zemos inovāciju rādītājus, augsto nabadzības slieksni, kā arī to, ka pensiju pieaugums atpaliek no tautsaimniecības pieauguma.

Savukārt augstākais novērtējums – labs progress – ir budžeta jomā, kur norādīts, ka deficīts ir normas robežās, augstākajā izglītībā, kā arī labklājībā, jo samazinājies nabadzībai pkaļauto cilvēku īpatsvars, kas tomēr ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.