Viens no VID galvenajiem un sarežģītākajiem uzdevumiem ir spēt izvērtēt, kad nepieciešama konsultācija, kad – jāpiemēro sods

NODOKĻU ADMINISTRĒŠANA

Tādu viedokli DB pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «VID ir jābūt servisa iestādei godīgam uzņēmējam, tajā pašā laikā bargi vēršoties pret noziedzīgiem nodarījumiem. Lielais izaicinājums būs spēja un prasme šos gadījumus atšķirt,» norāda J. Endziņš.

Sludinās konkursu

Nākamajā nedēļā Finanšu ministrija kopā ar Valsts kanceleju sāks darbu pie konkursa nolikuma izstrādes, lai sāktu meklēt jaunu Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektoru.

To vakar medijiem pastāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tiesa, pašlaik nav prognozējams, cik ilgā laikā varētu atrast jaunu iestādes vadītāju. Līdz tā iecelšanai VID ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja būs pašreizējā VID ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.

Gan D. Reizniece-Ozola, gan D. Pelēkā pauda, ka iestāde turpinās pāragri mūžībā aizgājušās līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules, kuru amatā apstiprināja 2016. gada 8. novembrī, uzsāktās reformas un pārmaiņas, padarot VID aizvien draudzīgāku klientiem, tajā pašā laikā aktīvi apkarojot ēnu ekonomiku. D. Pelēkā uzsvēra, ka iestādes darbu pagriezt atpakaļ vecajās sliedēs nav iespējams, līdz ar to viņa ir pārliecināta, ka līdzšinējās pārmaiņas netiks apturētas un darbs pie tām tiks turpināts.

Kā svarīgākie VID nākotnes uzdevumi tiek minēti muitas kapacitātes stiprināšana, vienota nodokļu konta ieviešana, jaunās nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, cīņa ar ēnu ekonomiku.

Finanšu ministre arī norādīja, ka jaunais ģenerāldirektors varētu nākt tikpat labi kā no pašas iestādes, tā arī no valsts pārvaldes vai privātā sektora. Izšķirošs būs amata kandidāta redzējums par VID tālāko attīstību, profesionālisms, kā arī reputācija.

Atalgojuma faktors

Tajā pašā laikā, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, ir zināms pamats bažām, cik viegli būs atrast jauno iestādes vadītāju. Pēc ilggadējās VID vadītājas Ināras Pētersones aiziešanas no amata un konkursa izsludināšanas (2016. gada 16. jūnijā) līdz I. Cīrules apstiprināšanai amatā pagāja teju pieci mēneši un bija nepieciešams sludināt atkārtotu konkursu, jo pirmais beidzās bez rezultātiem.

Toreizējais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš pauda, ka viens no iemesliem, kādēļ grūti atrast piemērotu kandidātu, ir salīdzinoši zemais atalgojums. Potenciālajam VID ģenerāldirektoram tika piedāvāta atlīdzība līdz 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ja tās apmērs netiks mainīts, iespējams, arī pašreizējā VID ģenerāldirektora amata kandidāta atrašana nebūs vienkārša.

2016. gada konkursā amata pretendentiem tika izvirzītas tādas prasības kā nevainojama reputācija, maģistra grāds – vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās –, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem un vēlama darba pieredze valsts pārvaldē, kā arī angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī.

Arī pirms diviem gadiem, tāpat kā pašlaik, ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja bija D. Pelēkā, lai gan konkursā uz vakanto amatu piedalīties nevēlējās. Jāatgādina, ka no 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.

Sadarbība ar uzņēmējiem

J. Endziņš, tāpat arī Latvijas Būvnieku stratēģiskās partnerības vadītāja Baiba Fromane, uzsver, ka nav izšķiroši, kādā sektorā līdz šim jaunais VID vadītājs būs strādājis. Daudz svarīgāks ir amata kandidāta redzējums par iestādes darbu un sadarbību ar uzņēmējiem. B. Fromane teic, ka VID aizvien vairāk jākļūst par konsultatīvu iestādi.

Taujāta, vai VID nepieciešamas reformas vai jāturpina iesāktais darbs, B. Fromane norāda, ka viens neizslēdz otru. Proti, noteikti jāturpina iesāktais, taču tas nenozīmē, ka nav nepieciešamas nekādas pārmaiņas līdzšinējā darbā.

Šā gada 10. martā 53 gadu vecumā no dzīves šķīrās līdzšinējā VID ģenerāldirektore I. Cīrule, kura amatā tika apstiprināta 2016. gadā 8. novembrī un savas neilgās darbības laikā prata iemantot uzņēmēju organizāciju cieņu un atbalstu.