Noslēdz līgumu par lidostas dzelzceļa stacijas projektēšanu; sāpīgu jautājumu netrūkst

Rail Baltica Latvijā

Līdz ar līguma par Rail Baltica (RB) stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā Rīga noslēgšanu uzsākta Eiropas platuma sliežu (1435 mm) infrastruktūras projektēšana, Latvijai šajā jomā izvirzoties priekšā pārējām Baltijas valstīm. Līgumu parakstīja RB ieviesējs Latvijā valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) un starptautiskā konkursa uzvarētājs ‒ trīs valstu uzņēmumu apvienība PROSIV, ko veido Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija).

Nāksies iespringt

Projektējamās līnijas garums ir 4,4 km. RB dzelzceļa stacija lidostā tiks izvietota uz estakādes, kas stiepsies visā lidostas teritorijā divu km garumā vienā līmenī ar jaunā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m garš perons starptautisko un piepilsētas vilcienu satiksmei. Plānots arī kravu atzara pieslēgums lidostas teritorijai. Projektu realizējot, būs jānodro- šina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība, norādīja EDzL valdes loceklis Andris Linužs. Tā kā vienlaikus plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība, būs nepieciešama izsvērta būvdarbu plānošana. Projekts par 4,5 milj. eiro PROSIV jāizstrādā 17 mēnešu laikā, un pirms tā pabeigšanas tiks uzsākts būvniecības iepirkums, bet būvniecību plānots beigt 2022. gadā.

Termiņi nesakrīt

«Ja skatās uz visu RB līniju kopumā, tad redzams, ka Latvijas posms virzās uz priekšu visātrāk,» DB norāda transporta eksperts, Starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis Tālis Linkaits. Komentējot nule kā noslēgto līgumu, viņš uzsver, ka Rīgas lidostas un centrālās dzelzceļa stacijas savienojums ir pats sarežģītākais visā trasē Latvijas teritorijā un tādēļ ir būtiski, ka šis ir pirmais posms, ko sāk projektēt un būvēt. Pirms līguma noslēgšanas T. Linkaits rakstīja Twitter: «Tiek uzsākta RB projektēšana. Rīgas lidostas posms pirmais. Cerības uz nodošanu ekspluatācijā 2022. gadā gan minimālas.» Vaicāts, kāds ir pamats šīm bažām, viņš skaidro, ka ir divas projekta ieviešanas vienības – EDzL un Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail ‒, kuras lidostas‒centrālās stacijas savienojumā paraksta līgumus par noteiktiem posmiem. RB Rail šajā gadījumā parakstīs būvprojekta līgumu par dzelzceļa līniju starp Imantu un Torņakalnu. Esot gan skaidrs, ka kopuzņēmums stipri atpaliek no nacionālā ieviesēja un šī trase 2022. gadā gatava nebūs. Tādēļ, viņaprāt, nav pareizi, ka šī posma īstenošanu veic divas struktūras. Savukārt lidostā šādu aizkavēšanās risku neesot, drīzāk ir jautājums par to, kā Ministru kabinets lems par lidostas dividenžu politiku, proti, runa ir par nepieciešamā līdzfinansējuma avotiem.

Patlaban negribētos spekulēt par lidostas un pilsētas centra savienojuma nodošanas termiņu, DB norāda RB Rail biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens. Vispirms jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem, tostarp attiecībā uz finansējuma pieejamību. Viņš atgādina, ka RB Rail izsludinājusi iepirkumu dzelzceļa līnijas, kas ietver arī posmu Torņakalns‒Imanta, būvprojektēšanai, kuru plānots uzsākt vasarā un kura ilgs 24 mēnešus.

Neskaidrību netrūkst

Komentējot iepriekš tvitervietnē paša pausto, ka Rīga varētu būt atteikusies no pārvada būvniecības pāri dzelzceļam Imantā, jo arī tam vairs neesot naudas, T. Linkaits norāda, ka līdz ar to neesot skaidrs, kā autotransports šķērsos dzelzceļa līniju. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā gan norāda, ka dome neesot pārdomājusi, tikai šķērsojums – tunelis vai pārvads – būšot Anniņmuižas bulvārī.

Pēc T. Linkaiša teiktā, projektā ir vēl arī citi sāpīgi jautājumi, tostarp valsts un galvaspilsētas attiecības, kuru rezultātā nav skaidrības par to, kas notiek ap centrālās dzelzceļa stacijas teritoriju. Tam neesot ne vīzijas, ne finansējuma, piemēram, naudas, lai noraktu uzbērumu līdz Dzirnavu ielai un tur izveidotu piepilsētas transporta mezglu, sakārtojot visu kvartālu ap šo staciju. Tāpat nav skaidrības par pilsētas plāniem attiecībā uz Torņakalna multimodālo centru un to, kur būs jaunā Torņakalna stacija. DB jau rakstījis, ka līdzekļi uzbēruma norakšanai, sākot no Elizabetes ielas, būs jāmeklē atsevišķi. Nesen RB projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padome nolēma rosināt Rīgas kā Baltijas centrālā transporta mezgla īpašo statusu noteikt Nacionālās attīstības plānā nākamajam periodam un nozaru plānošanas dokumentos, izstrādājot arī priekšlikumus finansējuma piesaistei nākamajā plānošanas periodā.

Vaicāts par to, kas varētu būt RB operators lidostas‒centrālās dzelceļa stacijas posmā, T. Linkaits norāda, ka patlaban infrastruktūras pārvadības un biznesa plāna jautājumus pēta RB Rail. Viņaprāt, operatora piesaistei gan vajadzētu rīkot konkursu, aicinot tajā piedalīties Eiropas dzelzceļa kompānijas, jo VAS Pasažieru vilciens šobrīd ir finansiāli vājš un nespētu iegādāties nepieciešamos vilcienu sastāvus. Uz to, kas varētu būt vietējā savienojuma operators, patlaban vēl atbildes nav, norāda K. Briškens. Taču lielāka skaidrība būs pēc divu pētījumu veikšanas. Viena rezultātā RB Rail varēs ieteikt labāko RB pārvaldības modeli, par ko Baltijas valstīm jāvienojas līdz gada beigām. Savukārt līdz šī gada rudenim vācu uzņēmums ETC Transport Consultants GmbH izstrādās RB dzelzceļa operacionālo plānu, kur tiks modelēta dažāda veida jaudas izmantošana, vilcienu grafiki, sniedzot atbildes arī uz to, kā nākotnē varētu darboties atspoles vilciens lidostas un pilsētas centra savienojumā.