Pērn apgroza un pelna vairāk; arī Schenker Latvijā izaugsme

TRANSPORTS

Par to nule kā paziņojis Deuts- che Bahn (DB), kā arī sarunā ar Dienas Biznesu norāda DB grupas loģistikas uzņēmuma SIA Schenker valdes loceklis Māris Kleinbergs. DB grupas ieņēmumi 2017. gadā palielinājās par 5,2% līdz 42,7 miljardiem eiro, bet peļņa pirms procentiem un nodokļiem (EBIT) pieauga par 10,6% līdz 2,15 miljardiem eiro. Grupas finansiālās izaugsmes galvenie nodrošinātāji bija tālsatiksmes un starptautiskā biznesa vienības. DB Schenker ieņēmumi veidoja 16,4 miljardus eiro, bet DB Arriva (pasažieru transports ārpus Vācijas) ieņēmumi bija 5,3 miljardi eiro. DB kāpināja kapitālieguldījumus par 10% līdz 954 milj. eiro, bet grupas parādsaistības pieauga par vienu miljardu eiro līdz 18,6 miljardiem eiro, kam pamatā bija nepieciešamība veikt investīcijas ritošajā sastāvā, ieskaitot ICE 4 tālsatiksmes ātrvilcienos. Kaut arī 2017. gadā izvirzītie mērķi tika sasniegti, «mums aizvien ir, ko darīt, lai uzlabotu kvalitāti un punktualitāti», norādījis DB valdes priekšsēdētājs Dr. Rihards Lucs. Šogad Vācijas dzelzceļa grupa plāno ieņēmumus 44 miljardu eiro apmērā un EBIT vismaz 2,2 miljardu eiro apjomā.

Vairāk pasažieru

Tālsatiksmes pārvadājumos DB pasažieru skaits pērn pieaudzis par 2,3% līdz 142 milj. pasažieru, jau trešo gadu pēc kārtas uzstādot rekordu. Tāpat pieaudzis arī pasažieru skaits DB vilcienos un autobusos Eiropā. Piepilsētas satiksmi Vācijā nodrošinošā DB Regio pārvadājumu apjomi pieauga par 2,6% līdz 41,9 miljardiem pasažierkilometru. Turklāt uzņēmumam veicies konkurences cīņā, iegūstot 74% pārvadājumu apjomu jaunajos reģionālajos transporta līgumos. Savukārt tālsatiksmes segmentā DB pārvadājumu apjoms pieauga par 2,6% līdz 40,5 miljardiem pasažierkilometru.

DB Schenker 2017. gadā piedzīvojis kāpumu visos segmentos. Eiropas sauszemes transporta segmentā pieaugums par 0,8%, loģistikas segmentā – par 4,8%, bet lielāka izaugsme ir gaisa un jūras pārvadājumos – attiecīgi par 10,3% un 8,1%. Tikmēr dzelzceļa pārvadājumu segmentā kritums par 2,3%, taču DB vadība ir pārliecināta, ka nākotnē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums DB Cargo atkal piedzīvos izaugsmi. DB plāno iegādāties līdz pat 100 jaunu lokomotīvju un apmēram 4000 kravu pārvadājumu vagonu. Savukārt Vācijas valdības dzelzceļa kravu pārvadājumu ģenerālplāns un ar to saistītais sliežu piekļuves maksas samazinājums ir būtiski soļi šī transporta veida konkurētspējas palielināšanā, atzīmē DB.

Ambīcijas Latvijā

Kamēr pērnā gada rādītāji vēl nav auditēti, Schenker vadītājs Latvijā M. Kleinbergs precīzus skaitļus nesauc, taču uzsver, ka pērnais gads, tāpat kā trīs iepriekšējie gadi, uzņēmumam bijis ļoti veiksmīgs. Pēc viņa teiktā, izvirzītie mērķi un plāni ir sasniegti, un ir vērojams gan apgrozījuma, gan peļņas kāpums. Salīdzinājumā ar konkurentiem uzņēmums apgrozījuma ziņā Latvijā varētu atpalikt vēl tikai no DSV. Taču 2017. gadu Schenker izdevies pabeigt ar rekordlielu peļņas procentu, un rezultāti kopumā ir labi – tāpat kā visai grupai. Sasniegt akcionāru izvirzītos mērķus gan nav bijis viegli, nav arī kāds milzīgs uzrāviens kādā no darbības segmentiem. Tā kā apmēram 60% no apgrozījuma veido sauszemes pārvadājumu segments, tad uz to arī bijis vislielākais slogs. Dzelzceļa pārvadājumu segmentā izaugsme nav piedzīvota, taču ievērojams pieaugums ir gan jūras, gan sauszemes pārvadājumu, gan noliktavu saimniecības jomā.

Vaicāts, vai kāpumā pamatā ir kādi jauni projekti vai klienti, viņš atzīmē: «Labākais ir tas, ka nekādi īpaši projekti ar vienreizēju efektu nav bijuši, bet tas ir plānveida pieaugums visās jomās.»

Komentējot darbību Krievijas virzienā, M. Kleinbergs norāda, ka pārvadājumu apjomi aug, jau no pērnā gada decembra ir jauns klients, kas strādā tikai šajā virzienā. Schenker gan arī līdz šim ir bijuši noliktavu un pārvadājumu pakalpojumi, ko klienti izmanto, veidojot bufernoliktavas mūsu austrumu kaimiņvalsts pierobežā, jo dažādu risku dēļ nevēlas veidot noliktavas Krievijā. Tādējādi preces no Skandināvijas, Eiropas un Ķīnas šeit tiek uzkrātas, komplektētas un pēc pieprasījuma nosūtītas uz Krieviju.

Runājot par Ķīnas kravu piesaisti, Schenker vadītājs norāda, ka Latvijā par to sapņo visi, taču pagaidām tas ir tikai sapnis. Uz uzņēmumu gan nākot arī saliktās kravas pa dzelzceļu no Ķīnas, taču tie ir atsevišķi konteineri. Schenker gan pie tā strādā sadarbībā ar DB, bet pateikt, kad un vai vispār šāda kravu plūsma izveidosies, šobrīd nevar.

Vaicāts, kādus rādītājus Schenker plānojis 2018. gadā, uzņēmuma vadītājs atzīmē, ka šogad akcionāru izvirzītais pieaugums ir lielāks nekā pērn.

Ir iecerēts attīstīt noliktavu saimniecību. Šim projektam gan vēl jāsagaida akcionāru apstiprinājums. Šī gada ambiciozos plānus iecerēts sasniegt, darbojoties vairākos virzienos. Piemēram, izmantojot Eiropas un Skandināvijas valstu preču tranzīta iespējas NVS valstu virzienā (pamatā pa dzelzceļu), kā arī sadarbībā ar grupas kolēģiem Skandināvijas valstīs tupināt tur piedāvāt savus pakalpojumus. Savukārt vietējo pārvadājumu jomā izaugsme var notikt pamatā uz tirgus pārdales rēķina. Grupas uzstādījums gan ir, ka tas nedrīkst notikt uz dempinga rēķina, jo biznesam ir jāpelna nauda.

Komentējot topošo Eiropas platuma sliežu projektu Rail Baltica, M. Kleinbergs norāda, ka šobrīd uzņēmumā plašāk netiek apspriests, kā tiks izmantota jaunā infrastruktūra. Viņaprāt, lēmums veidot intermodālo loģistikas centru Salaspilī ir nepareizs, jo to vajadzējis darīt Šķirotavā. Pastāv gan iespēja, ka Schenker savu Railport Riga termināli savieno ar jauno dzelzceļa līniju.

SIA Schenker 2016. gada apgrozījums bija 27,28 milj. eiro, bet peļņa – 1,48 milj. eiro.