Pacientu ar sirds un asinsvadu slimībām pilnvērtīgu ārstēšanu saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām nopietni kavē kombinētās jeb hibrīdoperācijas zāles trūkums

Ķirurģija

Tā būtu piemērota tieši sirds un asinsvadu operācijām, DB uzsver Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības prezidents, profesors Dainis Krieviņš, kas ir operējošs ārsts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS).

Lūdz 1, 8 miljonus eiro

Viņš biedrības vārdā ir arī nosūtījis vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Veselības apakškomisijai un Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, lūdzot rast finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā šādas operāciju zāles iegādei PSKUS, kas ietvertu gan aprīkojumu, gan pašreizējās operāciju zāles pārbūvi.

Profesors uzsver, ka pašlaik Latvijā asinsvadu ķirurģijas pacienti tiek ārstēti, izmantojot klasiskās ķirurģijas metodes, veicot atvērtas ķirurģiskās operācijas. Tomēr daļai pacientu asinsvadu patoloģiju labot neizdodas, jo ar klasiskajām ķirurģijas metodēm to veikt nav iespējams. Tādējādi pacientiem tiek pasliktināti veiktās operācijas ilgtermiņa rezultāti. Tas noved pie komplikācijām vai atkārtotas operācijas, lai atjaunotu asinsriti.

Plānotie ieguvumi

«Pēdējās desmitgadēs, strauji attīstoties medicīnas zinātnei, ir izstrādātas jaunas mazinvazīvas un pacientam draudzīgākas ārstēšanas metodes – endovaskulārā ķirurģija gan aortas ārstēšanā, gan perifēro asinsvadu ārstēšanā. Latvijas asinsvadu ķirurgi ir pilnībā apguvuši šīs metodes un atsevišķu metožu pielietošanā ir līderpozīcijās Eiropā un pasaulē, kļūstot par vienu no vadošajiem Eiropas un pasaules apmācību centriem,» stāsta D. Krieviņš. Tomēr Latvijā, kur šādas operācijas ir koncentrētas PSKUS, to sekmīgu veikšanu kavē kombinētās operāciju zāles trūkums. Tajā pašā laikā Eiropas un pasaules asinsvadu ķirurgijas vadlīnijas nosaka, ka vismaz 50% no kāju asinsvadu un 90% no aortas aneirismām un disekcijām ir jāārstē ar mazinvazīvām endovaskulārām ārstēšanas metodēm. Tā rezultātā, saskaņā ar D. Krieviņa teikto, šobrīd PSKUS Asinsvadu ķirurģijas centrā katru gadu tiek atteikta vaļēja operācija aptuveni 5–10 pacientiem ar krūšu aortas patoloģiju, kuriem alternatīva būtu endovaskulāra ārstēšana. Ik gadu PKUS tiek ārstēti 20–25 pacientu ar komplicētu B-tipa krūšu aortas disekciju, bet liela daļa no šiem pacientiem diemžēl neizdzīvo, ja netiek nodrošināta efektīva ārstēšana. Lielākā daļa šo pacientu ir vecumā līdz 50 gadiem, tādējādi radot mirstību darbaspējīgo Latvijas iedzīvotāju vidū.

Profesors teic, ka ieguvumi no hibrīdoperāciju zāles izveides asinsvadu operācijām būtu samazināta mirstība un invaliditāte no asinsvadu patoloģijām, efektīvāka ārstēšana un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Izmaksā 50 tūkst. eiro

Faktiski pašlaik finansējuma piešķīrums no valsts budžeta ir vienīgā iespēja šādas operāciju zāles izveidei; tā kā šāda pakalpojuma apmaksas modelī nav iekļautas aparatūras amortizācijas izmaksas, ārstniecības iestāde par saviem līdzekļiem šādas investīcijas veikt nevar. Aptuvenā šādas operācijas izmaksa Latvijā ir ap 50 tūkst. eiro. PSKUS kapitāldaļu turētājas Veselības ministrijas pārstāvis, Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis teic, ka kopumā šādu prasījumu atbalsta, tomēr uzsver, ka vēl ir nepieciešami detalizēti aprēķini par šādas operāciju zāles noslodzi un pacientu plūsmu. Taujāts, vai šādi līdzekļi varētu tikt rasti Veselības aprūpes departamenta budžetā, E. Miķītis pauda skepsi.