Sakārtojot kadastrālās vērtības, būtu iespējams runāt par zināmu neapliekamo minimumu, taču ne par pilnīgu vienīgā mājokļa atbrīvošanu no NĪN

NODOKĻI

Tāds ir DB aptaujāto ekspertu viedoklis par parakstu vākšanas iniciatīvu portālā Latvija.lv, kas paredz veikt grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), lai atceltu NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciemos līdz 1500 kvadrātmetriem, bet viensētās – līdz diviem hektāriem. Parakstu vākšanas norises laiks ir līdz šā gada 1. aprīlim, un pašlaik šo iniciatīvu ir parakstījuši 26 635 iedzīvotāji.

Pašvaldību nodoklis

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns, gan aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka nesakārtoto kadastrālo vērtību dēļ pašlaik neadekvāti lielu slogu nodokļa nomaksā rada tieši privātmāju apbūves zemes kadastrālās vērtības komponente, kas īpaši sāpīgi skar Jūrmalas un Pierīgas iedzīvotājus, kuri šajās vietās dzīvo vairākās paaudzēs. Līdz ar to Tieslietu ministrijas pārziņā esošajam Valsts zemes dienestam līdz 2019. gadam ir jāsakārto zemju kadastrālo vērtību sistēma. Kad tas būs izdarīts, būs iespējams strādāt pie neapliekamā minimuma noteikšanas. Tajā pašā laikā gan FM, gan J. Vucāns atzīst, ka pilnīga NĪN atcelšana vienīgajam mājoklim no ekonomiskā viedokļa būtu nepamatota.

Jāatgādina, ka NĪN ir pašvaldību nodoklis, jo 100% visi tā ieņēmumi nonāk pašvaldību budžetā, veidojot vidēji ap 15 līdz 20% ieņēmumu. Tādējādi, ja Saeima nobalsotu par minēto priekšlikumu, valstij būtu jādomā, kā līdzšinējos ieņēmumus no NĪN pašvaldībām kompensēt, kas, protams, ir papildu izdevumi.

Solis nevienlīdzības virzienā

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, komentējot minēto iniciatīvu, norāda uz vairākām ēnas pusēm. Vispirms jau nav skaidrības, kas ir saprotams ar terminu «vienīgais», jo nereti ar to saprot vienu no īpašumiem, kurā deklarēta dzīvesvieta, nevis vienīgo īpašumu. Tāpat FM ieskatā vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa būtu solis nevienlīdzības virzienā, jo piedāvājums pilnīgi nerisina nodokļa sloga problēmu personām, kuru īpašumā nav mājokļa, bet to īrē, savukārt savrupmāju īpašniekiem tas radītu būtisku nodokļu sloga samazinājumu.

Tāpat A. Kaļāne skaidro, ka, vērtējot no nodokļu teorijas aspekta, no NĪN ir grūtāk izvairīties nekā no ienākuma nodokļa. Līdz ar to valstīs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, lai nodrošinātu personas faktiskajam patēriņam atbilstošu nodokļu iekasēšanu, tiek ieteikts lielāku svaru likt tieši uz nekustamā īpašuma objektu aplikšanu ar NĪN. Tiek uzskatīts, ka personas īpašumā esošie nekustamie īpašumi daļēji atspoguļo personas faktisko maksātspēju.

Maksa par pakalpojumu

To, ka priekšlikums neaplikt ar NĪN vienīgo mājokli nav loģisks pēc būtības, norāda Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks, kurš uzsver, ka ienākumi no NĪN ir cieši saistīti ar pakalpojumu, kuru sniedz pašvaldība. Proti, jebkuram mājoklim – gan vienīgajam, gan ne vienīgajam – ir nepieciešama infrastruktūra, par kuru, loģiski, ir jāmaksā. Līdz ar to nav nekāda pamata atbrīvot kādu mājokļa īpašnieku no NĪN, jo tas nozīmē, ka netiek samaksāts par sniegto pakalpojumu.

Tajā pašā laikā M. Sprindžuks teic, ka ir jāsakārto kadastrālās vērtības un NĪN sistēma jāpadara mazāk progresīva un plakanāka. Proti, viņaprāt, nav pareizi, ja kadastrālā vērtība zemei Mārupē un Ventspilī atšķiras sešas reizes. Īpaši tāpēc, ka pašvaldības sniegtais pakalpojums Mārupē nav sešas reizes dārgāks par analogu pakalpojumu Ventspilī.

Jānosaka neapliekamais minimums

To, ka pēc kadastrālo vērtību sakārtošanas būtu jādomā par atsevišķu iedzīvotāju grupu aizsardzību, norāda gan M. Sprindžuks, gan SEB ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, gan bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Proti, Latvijas īpatnība atšķirībā no citām valstīm ir tā, ka ir gana daudz apdzīvotu vietu, kur cilvēki dzīvo vairākās paaudzēs, taču nekustamā īpašuma tirgus svārstību dēļ pāris gadu laikā zemes vērtība ir pieaugusi ļoti būtiski. Te var minēt daudz dzirdēto stāstu par jūrmalniekiem trīs paaudzēs, kuri nav vainojami pie straujās apbūves un citiem faktoriem, kas zemes vērtību palielināja neskaitāmas reizes.

D. Gašpuitis teic, ka pareizi būtu noteikt zināmu neapliekamo minimumu no nekustamā īpašuma vērtības, kas netiek aplikts ar NĪN, taču tam priekšnoteikums ir kadastrālo vērtību sakārtošana. Ekonomists arī uzsver, ka pašreizējā samērā mazkustīgajā nekustamā īpašuma tirgū cilvēkiem, kuriem ir nelieli mājokļi (kas, iespējams, pieder vairākās paaudzēs) uz dārgas zemes, varētu būt problēmas iegādāties citu īpašumu.

Savukārt M. Āboliņš klāsta, ka «ekonomistiem NĪN parasti patīk, jo tam atšķirībā, piemēram, no darbaspēka nodokļiem ir neitrāla ietekme uz ekonomisko izaugsmi un darba tirgu. Taču tas ir nodoklis, kas nepatīk cilvēkiem. Tādēļ izšķiršanās, ko darīt ar NĪN vienīgajam mājoklim, noteikti ir politiska, lai gan no ekonomiskā viedokļa to atcelt nebūtu pamatoti».