Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi

DB klubs

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Jāmaksā arī par infrastruktūru

Runājot par jauno tarifu izstrādes nepieciešamību un pamatojumu, I. Pētersone-Godmane skaidro, ka līdz šim klienti ir maksājuši tikai par dabasgāzes patēriņu, nemaksājot par dabasgāzes infrastruktūru. Pēc dabasgāzes tirdzniecības nodalīšanas no sadales un pārvades ir tikai likumsakarīgi, ka, tāpat kā elektrības gadījumā, ir jāmaksā arī par dabasgāzes sadali un pārvadi. «Dabasgāzes patēriņš kopš 2008. gadā ir samazinājies par vairāk nekā 30%, un jau 10 gadu spēkā esošais tarifs vairs nenosedz fiksētās izmaksas, kas veido 90% no sadales sistēmas uzturēšanas tēriņiem,» teic I. Pētersone-Godmane.

I. Pētersone-Godmane gan atzīst, ka daļa mājsaimniecību neizprot, kāpēc saskaņā ar jauno kārtību viņiem būs jāmaksā par dabasgāzi, ja tās patēriņš ir nulle. Atbilde ir ļoti vienkārša – tādēļ ka ir jāmaksā par rezervētajām jaudām un dabasgāzes sadales infrastruktūru.

Jaunā tarifa struktūra līdz ar to ir šāda: mainīgā daļa, kas atkarīga no dabasgāzes patēriņa, un fiksētā daļa. Jāuzsver, ka mājsaimniecībām mainīgā daļa ir atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un pie jaunajiem tarifiem tā samazināsies pret pašreizējo pakalpojuma tarifu. Savukārt fiksētā daļa būs lielākā tarifa komponente.

Uzņēmumiem fiksētā daļa ir atkarīga no atļautās slodzes atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un tiek noteikta individuāli katram lietotājam (piemērojot vienotu likmi par katru jaudas vienību grupas ietvaros). Pamatprincips fiksētā tarifa noteikšanai: efektīvi pieslēguma jaudu (atļauto slodzi) izmantojošie lietotāji maksā mazāk. Proti, jo mazāka ir pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte, jo maksājums ir augstāks. Šis princips ir vērsts uz to, lai dabasgāzes patērētāji izvēlētos tādu jaudu, kuru arī faktiski izmanto. Lai nav tāda situācija kā pašlaik, kad ir uzņēmumi, kuri rezervējuši maksimālo pieslēguma jaudu, bet izmanto tikai vienu trešdaļu no tās. Līdz ar to I. Pētersone-Godmane aicina uzņēmējus izvērtēt, cik liela pieslēguma jauda tiem ir nepieciešama un vai esošā jauda tiek efektīvi izmantota. Ieviešot maksimālo atļauto slodzi kā diferencējošo elementu, būs iespējams veicināt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu. Jo tas nozīmē, ka, pārskatot jaudas, daļa no tām atbrīvosies un būs vieglāk pieslēgt jaunus lietotājus.

Izveidots tarifu kalkulators

Atbildot uz jautājumu, cik klientu varētu atteikties no pieslēguma pavisam, I. Pētersone-Godmane lēš, ka, visticamāk, tās varētu būt aptuveni 20 000 mājsaimniecību, kuru aktuālais dabasgāzes patēriņš ir nulle. To, cik daudzi uzņēmumi izvēlēsies samazināt savu pieslēguma jaudu, gan vēl pāragri spriest. «Esošais tarifu modelis, kurā tiek ņemts vērā tikai patēriņš, neatspoguļo sadales sistēmas pakalpojuma būtību – nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila, sezonalitātes un īpatnībām,» uzsver I. Pētersone-Godmane.

Ja runā par drošību, kas ir viena no Gaso prioritātēm, tad tā ir saistīta ar tādiem riskiem kā, piemēram, eksplozijas. Lai visus riskus minimizētu, pakāpeniski ir jāatjauno infrastruktūra, jo ir gāzes cauruļvadi, kas ir 30 un pat 40 gadus veci. Līdz ar to ieņēmumi no jaunajiem tarifiem nodrošinās sadales sistēmas atjaunošanu un uzturēšanu, nodrošinot infrastruktūras drošību un samazinot bīstamu situāciju rašanās iespējas. I. Pētersone-Godmane uzsver, ka tā ir arī taisnīga pieeja, jo tie, kas patērē dabasgāzi, vairs nemaksās par tiem, kas to netērē, taču tāpat izmanto infrastruktūru, kaut vai rezervētu pieslēguma jaudu veidā.

Jāmin, ka Gaso savā mājaslapā ir izveidojis tarifu kalkulatoru, kurā katrs dabasgāzes lietotājs var aprēķināt savu aptuveno maksājumu par dabasgāzi. Tāpat Gaso sniedz individuālas konsultācijas juridiskajiem klientiem, informējot tos par dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņām un to plānoto ietekmi.

Zog lielie privātie patērētāji

Atbildot uz uzņēmējus interesējošo jautājumu par Gaso izmaksu samazināšanu, kas varētu ietekmēt arī tarifus, I. Pētersone-Godmane skaidro, ka tā noteikti ir viena no viņas prioritātēm, un viens no būtiskākajiem un efektīvākajiem izmaksu samazināšanas veidiem ir plašāka moderno IT risinājumu pielietošana. Jau pašlaik ar viedajiem skaitītājiem ir aprīkoti 562 objekti, kas patērē 75% no kopējā gāzes patēriņa. Tajā pašā laikā amatpersona atzīst, ka nav plānots ar viedskaitītājiem aprīkot visas mājsaimniecības, kas ir mazie patērētāji.

Tajā pašā laikā I. Pētersone-Godmane teic, ka sagaida arī pretimnākšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, proti, ka ietaupītos līdzekļus, kas iegūti, efektivizējoties un optimizējot izmaksas, uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā.

Savukārt, skaidrojot par plānoto gāzes vadu izbūvi, I. Pētersone-Godmane stāsta, ka iecerēti trīs virzieni: Rīga – Liepāja, Rīga – Daugavpils un Rīga Valmiera. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka gāzes vadi netiks vilkti uz vietām, kur nav ražojošu uzņēmumu, kas būtu dabasgāzes patērētāji. Bet, ja runā par pieslēguma izveides izmaksām ražojošiem uzņēmumiem, tad nākotnē tās varētu saistīt ar patēriņu.

Uz jautājumu par dabasgāzes zagšanu, I. Pētersone-Godmane teic, ka tie ir pārsteidzoši lieli, un turklāt šie zagļi nav omītes, kas dabasgāzi izmanto vien ēst gatavošanai, bet gan lielo privātmāju, kas apkurinātas ar dabasgāzi, īpašnieki.