Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva

Eksports

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Dominē eksports

Kopš 2012. gada uzņēmums Zviedrijā ir īstenojis 11 projektus, un pašlaik norit darbs pie pieciem; tie ir dzīvojamo ēku kompleksi. DB bija iespēja klātienē Stokholmā aplūkot vairākus BMGS objektus, redzēt, kā šie aktuālie projekti tiek īstenoti, novērtēt vairākas jau gatavas ēkas, kuru būvēšanā piedalījās BMGS, izmantojot saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas. Uzņēmuma Ražošanas un Zviedrijas projektu departamenta vadītājs Maksims Žaguļins stāsta, ka Zviedrijā uzņēmums strādā tikai pie civilo būvju, pārsvarā daudzdzīvokļu ēku, celtniecības. BMGS specialitāte ir saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, kas tiek ražotas divās rūpnīcās Latvijā, no kurienes tiek piegādātas uz objektiem Zviedrijā, kur tiek montētas. Proti, BMGS Zviedrijas tirgū strādā kā apakšuzņēmējs, kurš piedāvā saliekamo dzelzsbetona un metāla konstrukciju projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu.

M. Žaguļins stāsta, ka uzņēmums Zviedrijas tirgū darbojas kopš 2012. gada, un šā tirgus īpatsvars kopējā apgrozījumā ir 25 līdz 30%. Līdztekus Zviedrijai uzņēmums strādā arī Lietuvā, kur specializējas hidrotehniskajās būvēs. Pašmāju tirgus īpatsvars kopējā uzņēmuma apgrozījumā ir aptuveni trešā daļa, bet divas trešdaļas veido eksports.

M. Žaguļins eksporta lielo īpatsvaru skaidro ar to, ka Latvijas tirgus ir neliels, turklāt pēdējos gados tajā bija vērojams vispārējs būvniecības apjomu kritums, kas saistīts ar ES struktūrfondu finansējuma novēlotu ienākšanu nozarē. Tāpat Latvijā nav izplatīta prakse dzīvojamo ēku celtniecībā izmantot saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas. Savukārt Zviedrijas tirgū pārsvarā tiek izmantotas tieši šādas konstrukcijas un ir vērojams to deficīts. Turklāt šī Skandināvijas valsts būvē daudz un strauji. Līdz ar to BMGS ienākšana šajā tirgū ar savu produkciju faktiski ir likumsakarīga.

Uzbūvētas desmit ēkas

Uzņēmums pastāvīgi sadarbojas ar aptuveni pieciem lieliem klientiem (Zviedrijas lielākajām būvkompānijām), un, piemēram, par šo gadu jau pilnībā visi līgumi ir noslēgti. M. Žaguļins teic, ka Latvijas rūpnīcas, kurās konstrukcijas tiek ražotas, ir ieguvušas visus nepieciešamos starptautiskos sertifikātus un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem. Viņš stāsta, ka konstrukcijas no rūpnīcām Latvijā uz Zviedriju tiek nogādātas ar kravas mašīnām un prāmi; transportēšanas izmaksas ir ap 25% no kopējām izmaksām.

Jāpiebilst, ka saliekamo dzelzsbetona un metāla konstrukciju ražošanā uzņēmums konkurē gan ar zviedru ražotājiem, gan poļiem un lietuviešiem, kā arī tādām Latvijas kompānijām kā Skonto būve un UPB. Tajā pašā laikā pagaidām Zviedrijas tirgū darba pietiek visiem, tomēr, raugoties tālākā perspektīvā, M. Žaguļins neizslēdz, ka uzņēmums varētu specializēties nišas produktu ražošanā, kur ir mazāka konkurence.

Kopš 2012. gada līdz 2017. gadam uzņēmums Zviedrijā ir strādājis pie desmit dzīvojamo ēku kompleksu un vienas autostāvvietas izbūves. Projektu ietvaros BMGS veica saliekamo konstrukciju projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu.

Lai raksturotu pašlaik aktuālos projektus Zviedrijā, M. Žaguļins pastāsta par vienu no tiem – daudzstāvu dzīvojamo māju Poeten Stokholmā Solnas rajonā. Tas ir trīs ēku komplekss, kuras ir sešu līdz septiņu stāvu augstas, un katrā no tām ir divi pazemes stāvi. Kopējā platība ir 13 tūkst. kvadrātmetri. Ēku konstrukcijā izmantoti divslāņu sienu sendvičpaneļi, dzelzsbetona sienas paneļi un filigrānās pārseguma plātnes. Par jau īstenotajiem objektiem jāteic, ka tie nav tikai Stokholmā, bet arī, piemēram, Upsalā un Visbijā.

Akcents uz darba drošību

Taujāts par lielākajām atšķirībām starp Zviedrijas un Latvijas būvniecības procesu, M. Žaguļins kā pašu galveno uzsver zviedru lielo akcentu uz darba drošību. «Safety first jeb drošība pirmajā vietā – tas ir teju pirmais un galvenais teiciens, ko dzirdam, sākot strādāt ar klientu,» atzīst BMGS pārstāvis. Tāpat M. Žaguļins atzinīgi izsakās par Zviedrijas būvlaukumos esošo elektronisko darba laika uzskaiti, kas no pagājušā gada 1. oktobra ir obligāta arī lielajos būvobjektos Latvijā.

Vēl viena no Zviedrijas darba tirgus īpatnībām ir tā, ka darba algu regulē nozaru koplīgumi. BMGS pārstāvis stāsta, ja strādā pie ģenerāluzņēmēja, kas ir pievienojies nozares koplīgumam, tad tas ir saistošs arī apakšuzņēmējiem, līdz ar to arī Latvijas uzņēmums saviem darbiniekiem, kas strādā Zviedrijā, maksā atbilstoši koplīgumā noteiktajam. Interesanti, ka pārbaudēs būvlaukumā mēdz ierasties ne tikai kontrolējošās valsts institūcijas, kā tas ierasts Latvijā, bet arī arodbiedrības, kurām turklāt, ja tās konstatē pārkāpumus pret darbiniekiem, ir tiesības uz nenoteiktu laiku apturēt būvdarbus.

Rezumējot jāteic, ka, ņemot vērā Latvijas būvniecības tirgus svārstības un cikliskumu, eksporta pakalpojumu sniegšana ir būtiska visai nozares izaugsmei. Pērn eksports pieauga par 44%, sasniedzot vēsturiski augstākos rādītājus. Tajā pašā laikā Latvijas Būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda, ka visās valstīs, tostarp arī Latvijā, šajā nozarē dominējošais tomēr ir vietējais tirgus.