Telekomunikāciju uzņēmums LMT ir radījis jaunu IT risinājumu būvniekiem,

Tehnoloģijas ar kura palīdzību var nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos

Proti, tiek piedāvāti reālā laika dati par darbiniekiem un viesiem, kas atrodas objektā. Pašlaik šo risinājumu izmanto jau vairāki desmiti būvkompāniju. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas risinājums piedāvā iespēju pārvaldīt objektus interneta pārlūkā un/vai Android lietotnē, darbinieku reģistrēšanos un izrakstīšanos, izmantojot NFC (tuvā lauka savienojuma tehnoloģija) uzlīmi, viedtālruni vai pirksta nospieduma lasītāju. Tāpat iespējama darbinieku reģistrēšanās un izrakstīšanās vietas validācija pret definēto objektu teritoriju (atvērta tipa objektos). IT risinājums piedāvā arī paziņojumus par neatbilstībām un atgādinājumus (piemēram, kuri darbinieki līdz konkrētajam laikam nav reģistrējušies objektā vai atrodas tur pēc darbalaika). Tāpat ar risinājuma palīdzību iespējams noteikt dažādas piekļuves tiesības lietotājiem (apakšuzņēmējiem), kā arī paredzēts datu pārnesi Excel failā. IT risinājuma uzstādīšanas izmaksas ir līdz 5000 eiro, kas ietver arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi un darbinieku apmācību, savukārt ikmēneša maksa ir līdz 129 eiro mēnesī atkarībā no būv- objektu skaita.

Ievēro datu aizsardzību

LMT korporatīvo klientu daļas vadītājs Antons Liseckis un pārdošanas risinājumu vadītājs Kārlis Dorbe stāsta, ka viens no izaicinājumiem, veidojot jauno risinājumu, bija prasība ievērot datu drošību, jo elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā darbiniekiem ir jāreģistrējas ar savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, un pēdējais ir sensitīvi dati. Līdz ar to jaunais risinājums ir dizainēts saskaņā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā 25. maijā, un būvniekiem, kas to izmanto, nav jāuztraucas par to, vai netiek pārkāptas kādas normas par datu drošību, jo sodi par regulas neievērošanu ir gana lieli. LMT izstrādātais risinājums nodrošina konfidencialitāti datu uzglabāšanā, ir izveidota daudzpakāpju piekļuves sistēma.

A. Liseckis uzsver, ka klients ir tas, kas izlemj, kāda informācija un kāpēc tiks sistēmā glabāta, savukārt LMT kā datu operators nodrošina šo datu pienācīgu un drošu uzglabāšanu, kas notiek Latvijā, kā arī to, ka tiem nevar piekļūt trešās personas. Ģenerāluzņēmējs var arī noteikt, kādas piekļuves pakāpe datiem būs konkrētiem darbiniekiem un apakšuzņēmējiem. Taujāts, kāda ir kontrolējošo institūciju piekļuve sistēmai, A. Liseckis teic, ka tām ir jādod nepieciešamie dati, nevis piekļuve pašai sistēmai.

Vaicāts, kas LMT mudināja izstrādāt šādu risinājumu, viņš skaidro, ka tā pilnībā bija būvnieku iniciatīva, kuri vērsās pie uzņēmuma ar piedāvājumu izstrādāt šādu produktu. Runājot par investīcijām risinājumu izstrādē, A. Liseckis teic, ka tas ir sešciparu skaitlis, konkrētāk gan neprecizējot.

Piemērots arī atvērtiem objektiem

Atšķirībā no citu uzņēmumu izstrādātajiem risinājumiem LMT piedāvātais ir piemērots izmantošanai gan slēgta, gan atvērta tipa būvobjektiem. A. Liseckis stāsta, ka piedāvāto risinājumu izmanto arī tie būvnieki, kuriem saskaņā ar likuma prasībām nemaz nav obligāta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, taču viņi to izmanto savām vajadzībām, jo darba laiks jau tiek uzskaitīts teju visos uzņēmumos. Interesanti, ka piedāvāto produktu, kas sākotnēji dizainēts tieši būvnieku vajadzībām, sāk izmantot arī citu nozaru uzņēmēji, pārsvarā apsaimniekošanas nozarē un pakalpojumu nozarē (piemēram, apsardzē, uzkopšanā utt.).

Būvnieka pieredze

Viens no būvniecības uzņēmumiem, kas kopš oktobra izmanto šo produktu, ir Latvijas energoceltnieks (LEC). Uzņēmuma atbildīgais par elektronisko darba laika uzskaiti Gatis Salmiņš, teic, ka ar LMT piedāvāto risinājumu ir patiešām apmierināts. «Piedalījāmies risinājuma izstrādē, to testējot. Jāteic, ka LMT turpina darbu pie produkta uzlabošanas, ņemot vērā arī mūsu ieteikumus un priekšlikumus. Viena no lielākajām piedāvātā risinājuma priekšrocībām ir tā, ka tas ir piemērots atvērta tipa būvobjektiem. Mums, piemēram, ir darbi, kas notiek teritorijā no Talsiem līdz Dundagai. Līdz ar to ir labi, ka varam iezīmēt objekta lauku un redzēt, vai darbinieks iereģistrējas tā iekšpusē vai ārpusē,» stāsta G. Salmiņš. Viņš arī norāda, ka pozitīvi ir tas, ka piedāvātā sistēma noteiktos laika periodos sūta atgādinājumus. Proti, ir darbinieki, kas, aizejot no darba, aizmirst izreģistrēt sevi no sistēmas. Un tad var šķist, ka tie ir strādājuši teju 24 stundas no vietas. Taču sistēma pati noteiktos laikos atsūta atgādinājumu, cik strādnieku vēl ir iereģistrējušies objektā. G. Salmiņš teic, ka būvdarbu vadītājiem ir tiesības manuāli izreģistrēt darbiniekus, kas jau ir devušies mājās, taču aizmirsuši paši veikt šo funkciju.

Taujāts, vai šo iespēju uzņēmēji nevar izmantot ļaunprātīgi, proti, būvdarbu vadītājs pēc oficiālajām nostrādātajām stundām izreģistrē darbiniekus, lai gan tie faktiski turpina strādāt virsstundas, G. Salmiņš teic, ka no šādām ļaunprātībām, protams, izsargāties pilnībā nav iespējams. Tajā pašā laikā viņš domā, ka pašreizējos darbaspēka deficīta apstākļos šāda prakse ir maz izplatīta.

Lielajos – obligāta prasība

Jāatgādina ka elektroniskā darba laika uzskaite no pērnā gada 1. oktobra ir obligāta lielajos būvlaukumos. Tas ir efektīvs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, kas veiksmīgi darbojas teju visās Rietumvalstīs valstīs. Viena no pelēkās ekonomikas galvenajām iezīmēm būvniecībā ir tieši neuzskaitīts darba laiks, kas ļauj maksāt aplokšņu algas. Proti, negodīgi uzņēmēji mēdz norādīt, ka darbinieki strādā tikai, piemēram, pusslodzi, par kuru tiek samaksāta alga ar visiem nodokļiem, taču par pārējo de facto nostrādāto darba laiku tiek maksāts aploksnē. Lai pēc iespējas no šādiem gadījumiem izvairītos, būvlaukumos darbojas elektroniskā darba laika uzskaite, kas attiecas uz visiem būvlaukumā strādājošajiem.