Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

Tranzītnozare

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t. s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt problēmas ar piedzīvojošajiem, rezidentus apkalpojošo banku «tīrajiem» klientiem.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.

Smieklīgākais šajā stāstā ir tas, ka visi tranzītbiznesa treideri atbilst šādu augsta riska klientu un čaulas kompāniju pazīmēm, norāda kāds nozares spēlētājs, piebilstot, ka tādā veidā uzņemumi, optimizējot nodokļus, darbojas visā Eiropā. Kā piemēru viņš min Šveicē bāzēto Krievijas ogļu tirgotāju MIR Trade AG. Viņaprāt, Latvija gan ir jocīga zeme, jo Luksemburga mierīgi pateica, ka nevērs tur ABLV ciet, turpretī mums, iespējams, drīz visas nerezidentus apkalpojošās bankas tiks slēgtas. Latvijas pēkšņo apņemšanos padarīt banku biznesu pavisam caurspīdīgu un tai sekojošo neloģisko rīcību ar pārspīlētām prasībām viņš skaidro ar vēlmi pārdalīt tirgu, kur ieguvējas būtu skandināvijas bankas, pārņemot atlikušos, tīros klientus. Uz to norādot kaut vai Latvijas Komercbanku asociācijas teiktais, ka «četras lielākās Latvijas klientus apkalpojošās bankas apkalpo apmēram 90% Latvijas klientu, līdz ar to biznesa modeļu maiņa ietekmēs ļoti nelielu daļu banku sektora». Tas liekot domāt par vēlmi banku sektoru sašaurināt līdz četriem spēlētājiem.

Eksperts arī uzsver, ka amerikāņiem netīkama ir banku iesaiste Ziemeļkorejas vai Irānas apkalpošanā, un viņus tik ļoti daudz nesatrauc dažādi nodokļu optimizācijas jautājumi. Savukārt Latvijā cilvēki gibējuši izcelties. Tai pašā laikā viņš gan atzīst, ka, piemēram, ABLV pārvērtējuši savus spēkus, ignorējot vairākkārtējus amerikāņu brīdinājumus.

Dūmi un uguns

«Nez vai tā ir, tas pavisam noteikti ir pārspīlējums,» par to, ka skandināvu bankas varētu bez nopietna pamata slēgt tranzītbiznesa kompāniju kontus, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis, atbildīgais par kredītiem un riskiem Kārlis Danēvičs. Pēc viņa domām, šādas banku rīcības pamatā jābūt nodarījumam saistībā ar naudas atmazgāšanu vai nodokļu, piemēram, PVN, shēmām, vai neskaidru līdzekļu izcelsmei, neskaidru īpašnieku struktūrai u. tml. Parasti gan ir tā, ka lielākie kliedzēji paši nav bez vainas. Jāsaprot arī, ka banka nav policisti un izmeklētājus nenodarbina. Līdz ar to ir jābūt normatīvajos aktos skaidri noteiktām pazīmēm, lai kādam uzņēmumam slēgtu kontu. Vaicāts, vai tranzītbiznesam tuvākajos gados nevarētu pienākt gals, ņemot vērā Krievijas stratēģiju savas kravas maksimāli apkalpot caur savām ostām, K. Danēvičs uzsver, ka nevajag situāciju dramatizēt. Nozare turpināja darboties arī pēc tam, kad Ventspils naftas caurule palika sausa, kā arī pēc tam, kad Krievijai tika piemērotas sankcijas. Pēc viņa teiktā, šāda veida krīzes nav nekāda apokalipse, valstis tās piedzīvo regulāri. Ekonomikas maģija gan ir tāda, ka kaut kā viena atņemtā vietā nāk kaut kas cits, jauns, saka eksperts, citējot Ādamu Smitu. Šobrīd ir ekonomikas augšupeja un ir pateicīgs brīdis pārmaiņām. Grūtāk esot mainīties krīzē. Vaicāts, vai ir pamats nerezidentus apkalpojošo banku paustajām bažām, ka skandināvu banku interesēs Latvija pārcenšas ar banku sektora caurspīdīguma prasībām, vēloties pārņemt to klientus, K. Danēvičs uzsver, ka tā ir nepatiesa versija. Skandināvu bankas ir vērstas uz sadarbošanos ar vietējiem uzņēmumiem un vietējo sabiedrību. Patiesībā Latvijā pastāvot divas paralēlās banku pasaules, kuras savā starpā nepārklājas un arī nekonkurē. Viņš iesaka pēc kāda laika paskatīties skandināvu banku pārskatos un pārliecināties, ka klientu skaits nebūs ievērojami pieaudzis. Savukārt, komentējot situāciju ar ABLV Luksemburgā, eksperts atzīmē, ka tur varasiestādes bija veiksmīgākas uzraudzības jomā, turklāt atšķirība ir arī tā, ka Latvijā nerezidentus apkalpojošajā jomā nauda nenogulst, bet izskrien cauri, līdz ar to arī salīdzinājums nav adekvāts.

Pārcenšas abos krastos

Arī kādas nerezidentus apkalpojošas bankas pārstāvis DB norāda, ka skandināvu un citu banku ceļi īsti nešķērsojas, tostarp klientu sastāva ziņā, lai varētu apgalvot, ka notiek mērķtiecīga klientu pārņemšana. Turklāt Baltijas valstu tirgus skandināvu bankām esot samērā nenozīmīgs. Līdz ar to kontu slēgšana uzņēmumiem varētu būt kāda pārcentīga, bet tranzītbiznesa nozares specifiku nepārzinoša klerka darbs. Pēc viņa teiktā, reakcija no ārvalstu komersantu puses gan ilgi nebūs jāgaida un gan nauda, gan kravas no Latvijas aizies.

Komentējot amerikāņu norādes uz naudas atmazgāšanu un korupciju Latvijas banku sektorā, viņš pieļauj, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumu sastādījuši cilvēki, kuri vienkārši vēlējušies kaut kā izcelties, lai nezaudētu darbu prezidenta Trampa īstenotās valdības aparāta samazināšanas politikas dēļ. Jebkurā gadījumā esot skaidrs, ka tādu vai līdzīgu pārmetumu dēļ, kādi tika izteikti ABLV, banka nebūtu jāslēdz, jo citas – globālās – bankas vienkārši nomaksājušas soda naudas un turpinājušas darbu. Viņš ironizē, ka ziņojumā – vismaz publiskajā tā daļā – ietvertie pārmetumi, šķiet, sameklēti internetā, bet «sliktā» banka izvēlēta alfabētiskā secībā.

Kaut ko citu

«Nekā priecīga neredzu,» norāda Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot tranzītbiznesa nākotni. Proti, Krievijas ostu jaudu pieaugums rada problēmas, ko Latvija nevar atrisināt. Ja iepriekš transporta un uzglabāšanas sekotrs veidojis 11‒12% no IKP, tad šobrīd tas ir mazāks. Iekšzemes pakalpojumu apjoms lēšams ap 5‒6%, bet pakalpojumu eksports ap 4%. Pēc viņa teiktā, vienīgais, ko Latvija var darīt, ir attīstīt citus pakalpojumu eksporta veidus. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, transporta un uzglabāšanas sektora pievienotā vērtība (no IKP atšķiras ar to, ka nav ietverti nodokļi, bet ir subsīdijas) 2017. g. bija 2,15 miljardi eiro, kas bija 9,2% no kopējās tautsaimniecības vērtības. Tostarp pasažieru transporta pienesums bija 341,3 milj. eiro, kravu transporta – 699,7 milj. eiro, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – 1,05 miljardi eiro, bet pasta un kurjeru darbība – 55,8 milj. eiro. Savukārt kravu transporta segmentā dzelzceļš deva 165,1 milj. eiro, auto – 502,4 milj. eiro, bet pārējie transporta veidi – 32,2 milj. eiro.

DB jau rakstījis, ka nozares spēlētāji pauž bažas, ka ogļu tranzīta zaudēšana līdz minimumam ir vairs tikai dažu gadu jautājums. Vairāki tranzīta jomas spēlētāji gan atzīmē, ka, piemēram, Somijai ar Krieviju gan retorika politiskā līmenī, gan bizness ir sakārtoti. Tādēļ NVS valstu dzelzceļa pārvadājumos iesaistītie nesaprotot, kāpēc gan Latvija nevarētu rīkoties līdzīgi. Tāpat, kā redzams pēc Krievijas dzelzceļa vadītāja paziņojumiem, jaunu dzīvību guvusi ideja NVS platuma dzelzceļa (1520 mm) infrastruktūru izveidot līdz Vīnei, turklāt projektā iesaistīta ne tikai Austrija un Slovākija, bet arī Ukraina, kam taču saspīlētas attiecības ar Krieviju.

Savukārt satiksmes ministra Ulda Auguļa rīcībā neesot informācijas par to, ka tranzīta nozares komersantiem būtu problēmas ar bankām, kuras prasītu komersantu kontu slēgšanu, DB apliecināja Satiksmes ministrijā.