Visvairāk nodokļos Latvijas valsts uzturēšanā samaksājuši degvielas tirgotāji, enerģētikas kompānijas; lielāko nodokļu maksātāju virsotnē pārmaiņu faktiski nav

Nodokļi

To rāda SIA Lursoft apkoptie dati pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas. Šodien paredzēts VID Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Aprēķinā par 2017. gadā veiktajiem nodokļu maksājumiem sarakstā iekļauti 176 097 komersanti, 2016. gadā – 180 858 , bet 2015. gadā – 180 324. Tas, ka dāsnākā valsts budžetam ir bijusi degvielas mazumtirdzniecība, nav liels pārsteigums, jo tā maksā gan pievienotās vērtības, gan arī akcīzes nodokli. Vairāki DB aptaujātie šo situāciju uzskata par adekvātu, taču aicina ņemt vērā, ka akcizēto preču tirgotāji būtībā ir sava veida nodokļu iekasētāji no tiem, kuri to patērē – transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas, un tas ir sava veida savienoto trauku princips nodokļu apmērā. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielo nodokļu maksātāju virsotnē ir arī enerģētikas kompānijas AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze, kā arī dzelzceļa transporta AS Latvijas Dzelzceļš.

Transports virsotnē

Savukārt lielākie darbaspēka nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) maksātāji ir transporta kompānijas AS Latvijas Dzelzceļš un SIA Rīgas Satiksme. Tāpat šo nodokļu lielāko maksātāju pulkā ir arī pašlikvidāciju pieteikusī AS ABLV Bank, kā arī IT kompānijas Accenture Latvijas filiāle. Programmēšanas uzņēmuma iekļūšana šajā sarakstā tiek uzskatīta par loģisku, jo attiecīgā līmeņa speciālistiem tiek maksātas augstas atlīdzības, no kurām arī tiek samaksāti visi nodokļi. Uzņēmēji arī apsveic to, ka nodokļu nomaksa tagad ir publiski zināma ikvienam, kurš to vēlas zināt, vienlaikus tiek aicināti vērtēt uzņēmumus ne tikai pēc samaksātās naudas apjoma miljonu izteiksmē, bet arī vērtēt, cik lieli nodokļi tiek maksāti uz vienu strādājošo, vienlaikus no šīs summas atskaitot akcīzes nodokļa apmērus un atsevišķos gadījumos arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, kas, piemēram, produkcijas un pakalpojumu eksportētājus nostāda «mazāku» nodokļu maksātāju lomā, kaut arī no šo uzņēmumu veiksmēm un neveiksmēm ārvalstu tirgos ir atkarīgs tas, cik daudz šie uzņēmumi iegādāsies preces un pakalpojumus Latvijā un cik būs vajadzīgi darbinieki, kas savukārt ietekmēs iekšzemes patēriņu un vienlaikus arī nodokļu nomaksas apmērus.

+ 440 milj. eiro

Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro jeb par 7,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 30,59% no kopējās nodokļu summas veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet vēl 18,11% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. DB jau vēstīja, ka nodokļu reformas rezultātā – akcīzes nodokļa likmju pieaugums, minimālās algas palielināšana – būtībā paaugstinās maksājamo nodokļu apmērs.