Amatniecība Krišjāņa Grīnberga radītie naži Karl Walter tools ir apceļojuši gandrīz visu pasauli

Karl Walter tools zīmolu viņš radījis 2016. gadā. Meistara amatu jaunais vīrietis nav nekur mācījies, bet gan iedvesmojies no Youtube video un nolēmis pats pamēģināt.

Tīmeklī redzētais iedvesmo

«Ja paskatos atpakaļ uz to, ko es taisīju sākumā, tad tie galīgi nebija naži. Tagad jau tie pamazām sāk izskatīties un arī uzvesties kā naži,» saka zīmola idejas autors un nažu meistars Krišjānis Grīnbergs. Jaunais meistars ar sievu Cēsu pusē sācis atjaunot senu īpašumu un, kā pats saka, uz pusslodzi strādā vecāku zemnieku saimniecībā, bet atlikušajā laikā darina nažus, no kuriem daži jau apceļojuši gandrīz visu pasauli. «Plāns ir šeit palikt un nekur citur nedoties. Pilsētā dzīvot es negribētu, man daudz labāk patīk lauku miers. Šis reģions un rajons man ir labi pazīstams, un te es jūtos ērti un labi.» Kā vienu no privilēģijām strādāt savā labā Krišjānis min iespēju pašam veidot savu dienas kārtību. Viņš cer laika gaitā nažu izgatavošanu pārvērst par pilna laika nodarbi un primāro ienākumu avotu. Par to, kā radusies ideja radīt nažus, viņam ir trīs stāsti. Krišjānis noskatījies kāda vīrieša Youtube video, kurā tas taisījis nažus, un nolēmis pamēģināt. «Pirmais nazis bija diezgan šausmīgs veidojums, bet izveidojās atkarība pamēģināt vēl un vēl,» atzīst meistars. Viņam visu dzīvi ir bijusi vēlēšanās kaut ko radīt ar rokām. Sākumskolā un pamatskolā puisis iesaistījies dažādos pulciņos, taču vēlāk aktivitātes tika atstātas novārtā. Vidusskolā un augstskolā sanācis vairāk studēt matemātiku un ekonomiku, tāpēc pie nažiem nonācis pavisam nejauši. Nažu taisīšana izveidojās kā hobijs. «Draugi ieraudzīja, noticēja un teica – patiešām skaisti, uztaisi mums arī! Patiesībā jāpateicas Instagram, jo tā bija vieta, kurā ievietoju savu pirmos nažu attēlus.»

Šobrīd Krišjāņa nodarbošanās ir pārvērtusies pusslodzes uzņēmējdarbībā. «Ir lietas, ar kurām naudu var nopelnīt daudz vienkāršāk un ātrāk, bet šis ir darbs, kas piepilda. Paliek kaut kas ārkārtīgi paliekošs. Es varu uztaisīt cilvēkam nazi, viņš to var lietot pats vai uzdāvina kādam citam, un tas reāli ir nododams mantojumā.»

Karl Walter tools naži ir aizceļojuši uz dažādām valstīm. Krišjānis nevar apgalvot, ka viņa radītie naži ir visos kontinentos, taču pasūtījumi ir bijuši no ASV, visas Skandināvijas, Eiropas rietumdaļas, kas ir maksātspējīgāka. Tomēr lielākā daļa klientu ir latvieši vai ārzemju latvieši. «Viņiem kaut kā patīk, ka tas ir izgatavots šeit, ar rokām, pa īstam un kārtīgi. Zinu sievieti, kura strādāja kādā no Rīgas restorāniem, paņēma pauzi no darba un tad braukāja pa visu pasauli, līdzi ņemot manis darinātu nazi. Tagad tas nazis ir izbraukājis Austrāliju un visu pasauli.» Zīmolam ir arī neliels e-veikals Etsy platformā, taču vairums klientu Krišjāņa darinājumus atrod ar Instagram vai Facebook starpniecību.

Materiālus pasūta no ārvalstīm

Veidojot nažus, materiālu izvēle ir ļoti dažāda. Šobrīd meistars pievērsies domai par atkārtotu materiālu izmantošanu. Bijis gadījums, kad klients atnācis ar sava vectēva vīli un vēlējies kaut ko no tās izveidot. «Tas ir viens no variantiem, kurā es redzu jēgu. Tiek paņemts kvalitatīvs, sens materiāls, tas tiek notestēts, lai pārliecinātos, ka no tā sanāks labs instruments, un pēc šīs pārbaudes tiek kalts nazis. Pēc tam tas tiek noslīpēts, pabeigts un arī tad tas tiek pārbaudīts, vai ar to viss ir kārtībā, vai tas ir tik ciets, kādam tam ir jābūt,» skaidro Krišjānis. Tomēr tiek pirkti arī jauni materiāli, piemēram, tēraudu viņš pasūta no Vācijas un Skandināvijas. Meistaram sanācis izmantot arī japāņu tēraudu.

Krišjānim tuva austrumu nažu filozofija. Tās ietvaros naži tiek veidoti delikāti un asi. «Tie varbūt nebūs tik neiznīcināmi, bet, ja nažus lieto ar prātu, tad tie noteikti ir tā vērti. Pretstatā japāņu tradīcijām pēdējos gadu desmitos Rietumu virtuvē ir izveidojies paradums, ka nazim ir jāspēj atvērt kokosriekstu un tajā pašā laikā izfilēt zivi. Tas nav īsti normāli, ja viens nazis ir domāts visam. Tas, kas ir universāls, manuprāt, nekad nebūs izcils kādā specifiskā jomā.» Nažu rokturiem tiek izmantots gan koks, gan sintētiskie materiāli. Viens no tiem ir tekstolīts – audums, kurš speciāli epoksīda masā zem spiediena sapresēts. Tas šo materiālu izveido īpaši izturīgu, tajā pašā laikā ar to ir samērā viegli strādāt. Tas ir materiāls, kurš būs visu mūžu un varētu pat izturēt ilgāk nekā pats nazis. Klientiem saistošākie šķiet krāsainie koka rokturi. Rokturos tiek izmantots arī korians, kas ir sintētisks materiāls, kuru izmanto augstas kvalitātes virtuves virsmās. Vairums rokturu materiālu tiek pasūtīti no ārvalstīm, jo Latvijā tos neražo un nepārdod. «Individuāli izgatavoto nažu industrija mums ir ļoti maza. Iespējams, ka uz abu roku pirkstiem ir saskaitāmi meistari, kas kaut ko tādu dara. Es laikam esmu viņu vidū viens no jaunākajiem, jo ir tādi, kas to dara gadus desmit un divdesmit,» zina stāstīt Krišjānis.

Ieguldījums, nevis izdevums

Par konkurenci nažu meistars nesūdzas, katram meistaram ir sava niša, taču viņam vairāk traucē lielveikalu un degvielas uzpildes staciju akcijas. «Pircējs ierauga paciņu, kurā ir četri naži, kas maksā 20 eiro. Tad viņš paceļ manu nazi un vaicā, kāpēc tik dārgs, piemēram, 150 eiro? Vai tas vispār ir salāgojams? Lūk, kur man ir četri, bet, tos paņemot, neko īsti nogriezt nevar, bet viņam ir sajūta, ka ir četri naži,» pieredzē dalās uzņēmējs.

Ir gadījumi, kad cilvēki pie Krišjāņa ierodas ar saviem nažiem, lai tos uzasinātu vai uzlabotu. «Cilvēks atbrauc ar Ebay nopirktu nazi par varbūt desmito daļu no tās cenas, par kādu tiek tirgoti manējie, un viņš saprot, ka ar to nazi neko nogriezt nevar. Bildē izskatās forši, bet asmens ģeometrija ir tik ārkārtīgi slikta, ka tur nekas nevar sanākt.» Cenu atšķirība pastāv, taču Krišjānis uzskata, ka, nopērkot individuāli darinātu nazi, tas ir ieguldījums, nevis izdevumi. Mazo nazīšu cena sākas ap 110 eiro, bet lielie virtuves naži var maksāt līdz pat 350 eiro. Nažiem, kuri paredzēti līdzņemšanai dabā, Krišjānis pats uzšuj arī ādas ietvarus. Pieprasītākais ir mazais rietumnieku šefa nazis. Ar vienu griezienu to var brīvi izstumt cauri lielam kāpostam, un šāds nazis to izdarīs bez piepūles, ar vienu rokas kustību. Zīmolam izveidota arī atpazīstamības zīme. Lai Krišjāņa radītos nažus nevarētu sajaukt ar kāda cita veidotajiem, radīts zīmogs – KW. Tas ir akronīms no Kārlis Valters, un tā sauca Krišjāņa vecvectēvu, kurš bija kalējs, bet par to puisis uzzināja tikai pēc tam, kad jau sāka darboties ar nažiem. «Es nekad neesmu viņu saticis, jo viņš nomira pirms manas dzimšanas, par viņu neko daudz nezināju, bet par godu viņam ir tapināts šis zīmols. Tagad Kārļa Valtera vārdu pasaulē nes naži.»

Fokusēsies uz vienu lietu

Pagaidām naži top vienā no dzīvojamās mājas telpām, senas saimniecības ēkas galā. Tomēr līdz nākamajai ziemai plānots uzbūvēt darbnīcu un to iekārtot. Darba ir daudz, taču papildu darbiniekus Krišjānis neplāno pieņemt. «Ja es lieku virsū savu senču vārdu, man tomēr liekas, ka tur ir jāpiedalās tikai man,» viņš spriež.

Šajā pavasarī uzņēmējs ir plānojis sākt projektu, kura laikā pāris dienās interesentiem būs iespēja kopā ar Krišjāni darboties darbnīcā un izveidot pašiem savu nazi. Par veikalu tā klasiskajā izpausmē kā noieta kanālu meistars vēl šaubās, taču tiks attīstīts interneta veikals un mājaslapa. Galvenais mērķis ir radīt labu produktu, fokusēties uz vienu lietu un darīt to ļoti labi. Ir cilvēki, kas Krišjānim jautā - kā tik īsā laikā iespējams tik tālu tikt? Un viņš atbild: «Ja tas tiešām interesē un aizrauj, tad var daudz ko sasniegt arī pāris gados. Ar vārdu «sasniegt» es nedomāju virsotnes ārzemju žurnālos. Pirmais nazis izskatījās ārkārtīgi neglīts, taču šie jau ir tādi, ka paņem rokās un kļūst silti ap sirdi. Redzēt, ka tas ir tuvu perfektam, un sajust, ka tas ir veidots ar rokām, tas ir patīkami.»