Valsts maku visvairāk piepilda nozares, kuras vairāk strādā uz Latvijas iekšējo patēriņu, nevis eksportu, kaut arī pēdējās ir tās, kuras «atved naudu» no ārzemēm un ģenerē pirmo ienākumu; uzņēmēji gan pauž bažas, ka valdības politikas rezultātā vairāki nodokļu balsti valstī kļūs vājāki

Nodokļi

SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm, rāda, ka pirmajās vietās pēc valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoma nemainīgi ierindojas tirdzniecība. Tādējādi valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tas nozīmē, ka būtībā valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda. Akcizēto preču tirgotāji būtībā ir sava veida nodokļu ievācēji no tiem, kuri to patērē – transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas, par to saņemot lielāko nodokļu maksātāju laurus.

Tirgotāju dominance

Lursoft aprēķinājis, ka 2017. gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare – mazumtirdzniecība. Ievērojamo nozares nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam lielākoties palīdzējusi nodrošināt tieši nozares ietilpība, kā arī atsevišķi rekordisti. Lursoft pētījums atklāj, ka tirdzniecības nozarē strādā teju 36 tūkstoši uzņēmumu un tie 2017. gadā nodarbinājuši 137,3 tūkstošus darbinieku. Raugoties no vidējā nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, 2017. gadā vairumtirdzniecība ierindojusies vien saraksta 18.pozīcijā ar 92,87 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu, bet mazumtirdzniecība – tikai 36. vietā (2017. gadā katrs mazumtirdzniecībā strādājošais uzņēmums nodokļos valsts budžetā samaksājis vidēji 48,87 tūkst. eiro). Savukārt, rēķinot pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu strādājošo, 2017.gadā vairumtirdzniecība ieņem sarakstā 3. pozīciju ar 31,71 tūkst.eiro uz vienu nozarē strādājošo darbinieku, bet mazumtirdzniecība – 14. vietu ar 10,84 tūkst. eiro uz vienu darbinieku.

Dzērienu ražotāju izrāviens

Rēķinot pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu strādājošo, pirmajā vietā 2017. gadā izvirzījušies dzērienu ražošanas uzņēmumi. Balstoties uz VID sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka dzērienu ražotāji pagājušajā gadā, rēķinot uz vienu darbinieku, nodokļos valsts budžetā samaksājuši 59,81 tūkst. eiro. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 15,22%. Par 6,98% palielinājies arī vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (32,80 tūkst.eiro uz vienu darbinieku 2017. gadā).

Lursoft izpētījis, ka visstraujāk kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoms uz vienu darbinieku gada laikā pieaudzis citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē, kurā darbojas tādi uzņēmumi kā SIA Blue Shock Bike, SIA UAVFACTORY utt. Kopumā šajā nozarē darbojas 146 uzņēmumi, un tie nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 6,86 milj.eiro, par 81,16% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku palielinājies no 1,92 tūkst.eiro 2016. gadā līdz 4,04 tūkst.eiro pērn.

Raugoties, kuri uzņēmumi 2017. gadā, rēķinot uz vienu darbinieku, valsts kopbudžetā veikuši vislielākos IIN maksājumus, dzērienu ražošanas nozare ierindojas vien saraksta 26. pozīcijā. Lursoft aprēķinājis, ka visaugstākie IIN maksājumi uz vienu nozarē nodarbināto pērn bijuši apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē (5,65 tūkst. eiro), teju tikpat – 5,46 tūkst.eiro uz vienu darbinieku – samaksājušas finanšu pakalpojumu darbību jomā strādājošās kompānijas. Ar 4,83 tūkst.eiro lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku saraksta trešajā vietā ierindojušies gaisa transporta uzņēmumi. Visas iepriekš nosauktās nozares ierindojas arī pirmajās vietās pēc 2017. gadā samaksātajām VSAOI uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozarē tie pagājušajā gadā bijuši 8,22 tūkst.eiro uz vienu darbinieku, finanšu pakalpojumu darbību sfērā – 7,29 tūkst.eiro uz vienu strādājošo, bet apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē – 6,10 tūkst.eiro uz vienu darbinieku.

Lursoft pētījums parāda, ka visaugstākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu valsts kopbudžetā 2017. gadā tāpat kā iepriekšējos gados bijuši azartspēļu un derību nozarē. Lai gan šī nozare ir viena no skaitliski vismazāk pārstāvētajām (tajā darbojas 30 uzņēmumi), 2017. gadā azartspēļu un derību uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 64,92 milj.eiro jeb katrs vidēji 2,16 milj.eiro. Teju trīs reizes mazāku summu pagājušajā gadā nodokļos samaksājis katrs dzērienu ražošanas jomā strādājošais uzņēmums. Dati liecina, ka 2017.gadā katrs dzērienu ražošanas uzņēmums nodokļos samaksājis vidēji 782,18 tūkst.eiro, savukārt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas uzņēmumi – katrs vidēji 693,19 tūkst.eiro, ierindojot nozari trešajā vietā pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu.