Ražīgs gads ar augošām izmaksām
Projekti Šis gads ceļu būves nozarei vēl solās būt gana ražīgs pirms gaidāmā Eiropas Savienības struktūrfondu būtiska sarukuma nākamgad un izbeigšanās 2020. gadā
Šā gada kopējais finansējums valsts autoceļiem ir 307 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni eiro ir Eiropas struktūrfondu finansējums.
Tirgus vēl tikai mostas
Šā gada sākumā jau ir izsludināti iepirkumi 52 būvniecības objektiem, no kuriem 43 tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, bet 9 – par Kohēzijas un ERAF līdzekļiem. Pagaidām vēl neviens no iepirkumiem nav noslēdzies, līdz ar to arī uzvarētāji nav zināmi. Savukārt, ja runā par autoceļu remontdarbiem, plānots, ka būvdarbi notiks 152 objektos, no tiem 26 būs ES fondu līdzfinansētie, 126 – no valsts budžeta. Vēl 9 objektos notiks atsevišķi satiksmes drošības paaugstināšanas darbi. Kopumā dažādu veidu darbi tiks veikti 1200 kilometros valsts autoceļu, bet kapitālieguldījumi plānoti 904 kilometros valsts autoceļu.
Vietējo autoceļu remonts plānots 396 kilometru garumā un notiks 96 jaunos objektos, kā arī turpināsies divi projekti no pērnā gada. Kopējais šā gada finansējums vietējiem autoceļiem ir 34,8 miljoni eiro, kas pilnībā nāk no valsts budžeta, kur 24,8 miljoni eiro ir ieņēmumi no akcīzes nodokļa, bet 10 miljoni eiro ir bāzes finansējums.
Līdztekus nozarē šogad ieplūdīs arī Interreg projektu nauda 6,1 miljona eiro apmērā, kas tiks novirzīta pierobežas autoceļu posmu sakārtošanai ar kopējo garumu 26,62 kilometru garumā.
Ceļinieki prognozē, ka šogad noteikti ceļu būves izmaksas palielināsies – gan darbaspēka izmaksu pieauguma, gan būvmateriālu izmaksu kāpuma dēļ, pieaugs arī tehnikas nomas maksa. Tajā pašā laikā ceļu būves firmas Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja uzsver, ka tirgus vēl tikai mostas, līdz ar to nav iespējams pateikt, cik liels šis izmaksu kāpums būs. Viņš teic, ka vismaz pagaidām uzņēmums nav nobažījies, ka izmaksu kāpums «iegriezīs» projektiem, kas sākti īstenot pērn un par kuriem līgumi jau noslēgti, jo iespējamā inflācija un cenu kāpums ir iecenots līguma gala summā.
Darba būs daudz
Viena no lielākajiem ceļu būves uzņēmumu grupas A.C.B. operatīvais vadītājs Armands Sviķis, taujāts, kuri ir lielākie projekti, kuru īstenošanā piedalīsies, stāsta: «Viens no lielākajiem ir jau sāktais Krievu salas infrastruktūras attīstības projekts, kur ir veikts ievērojams darbs resursu piesaistē. Ir atrisināti galvenie projektēšanas un izbūves jautājumi un notiek aktīva tā realizācija. Reģionos apjomīgākais būs A12 Latgales reģionālā ceļa atjaunošanas projekts, savukārt Rīgā tie šogad plānoti divi – Salu tilta un Brīvības ielas atjaunošanas projekti. Kopumā jāteic, ka šogad darba būs ļoti daudz.»
A. Sviķis uzsver, ka viens no aktuālajiem izaicinājumiem ir esošā izmaksu līmeņa noturēšana, jo patiesi resursu cenas pieaug un tas rada grūtības saglabāt līdzšinējās projektu izmaksas. «Uzņēmumā aktīvi strādājam, lai vēl precīzāk definētu inženiertehnisko resursu izmantošanu un lēmumu pieņemšanas procesu padarītu elastīgāku, tādējādi spējot efektīvāk reaģēt dažādās situācijās,» teic uzņēmuma operatīvais vadītājs.
Savukārt Aigars Sēja stāsta, ka šomēnes Binderam darbi atsākušies uz autoceļa P62 Krāslava–Preiļi–Madona, kur gandrīz 12 kilometru garā posmā tiek pārbūvēts ceļa segums. Tāpat šajā sezonā Latgales pusē noslēgsies arī vairāk nekā divu kilometru pārbūve uz autoceļa P65 Stropi-Krauja. Savukārt Daugavpilī šajā sezonā tempu uzņems pērn iesāktā Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada būvniecība ar pievadiem. Šā apjomīgā projekta ietvaros Binders rekonstruē topošā pārvada piegulošajā teritorijā esošās ielas un maģistrālos inženierkomunikāciju tīklus. Darbu apjomam jābūt izpildītam 2019. gada maijā. Turpat Daugavpilī uzņēmums sācis arī 2,5 kilometru garas jaunas tramvaja līnijas būvniecību posmā 18.novembra iela–Veselības iela–Stropu ciems.
Rēzeknē šosezon noslēgsies Latgales un Daugavpils ielas posmu pārbūve. Gan turpinājuma, gan noslēguma stadijā ir vairāku militārās infrastruktūras būvniecības projektu īstenošana Ādažu militārajā poligonā. Šajā būvniecības sezonā sāksies autoceļa P111 Ventspils (Leči)–Grobiņa 20 km gara posma pārbūve un seguma atjaunošana autoceļu P112 Kuldīga–Aizpute–Līči un P119 Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne posmos. Binders objektu klāstā šajā sezonā būs arī autoceļu brauktuves seguma atjaunošana. Apjomīgākie darbi notiks uz autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava gandrīz 4 km garā posmā, bet vēl lielāki darbu apjomi šovasar gaidāmi uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), kur brauktuves atjaunošanas remontdarbi paredzēti 33 km garā posmā.
Rūpes par kvalitāti
Viens no jautājumiem, kas ceļiniekus satrauc visvairāk, ir pieaugušās elektrības izmaksas saistībā ar OIK reformu. Kā norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs, jaunie rēķini ir par 40% līdz 100% augstāki nekā iepriekš. Tiesa, visa OIK reforma pašlaik ir valdības dienaskārtībā, un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir norādījis, ka līdz šā gada 1. augustam ir jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai.
Pasūtītāju rūpe vienmēr ir bijusi ceļu būvniecības kvalitāte. Jāmin, ka 2017. gadā Latvijas Valsts ceļi jaunās testēšanas iekārtās investēja teju 325 tūkst. eiro. No 135 novērtētiem objektiem 27 tika atklātas neatbilstības – granulometrijā, līdzenumā, poru saturā. Pērn būvniekiem tika piemēroti 16 līgumsodi, pārsvarā par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem.
Tajā pašā laikā kvalitāte ir būtiska prioritāte arī pašiem būvniekiem. Tā A. Sēja teic: sen vairs nepaļaujamies tikai uz pasūtītāja īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem būvniecības procesā. Lai kontrolētu situāciju un savlaicīgi identificētu problemātiskās pozīcijas, uzņēmums veic iekšējos paškontroles pasākumus. Uzņēmuma ietvaros strādā sertificēta ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija. «Mums ir visi nepieciešamie resursi kvalitātes kontrolei. Paši testējam gandrīz visus ceļu izbūves parametrus, sākot no materiāliem un izejvielām un beidzot ar jau izbūvētā asfalta parametriem,» viņš uzsver.
Līdzīga pieredze ir arī uzņēmumā A.C.B. «Mūsu realizētie projekti ir veikti augstākajā līmenī, taču, attīstoties tehnoloģijām, paaugstinās arī kvalitātes standarti. Lai būtu tiem soli priekšā, uzņēmuma grupas līmenī esam izstrādājuši jaunu iekšējo kvalitātes standartu. Tas nosaka, ka katra veicamā darba specifikai tiek atrunāti konkrēti kvalitātes nosacījumi, un mūsu noteiktie standarti paredz, ka tie ir augstāki nekā valstī pēc likumdošanas noteiktie. Esam izstrādājuši arī papildu kvalitātes kontroles un uzraudzības procesus visā līnijā,» informē A. Sviķis.