Ceļu būve ir nozare, kas pilnībā atkarīga no publiskā finansējuma, un tās nākotne pagaidām krāsojas diezgan drūmās krāsās

Finansējums

Tajā pašā laikā būvnieku cerības ir saistītas ar tādiem projektiem kā Rail Baltica un Ķekavas apvedceļš, ko iecerēts īstenot kā publiskās privātās partnerības projektu, un iepirkums tiks izsludināts jau šā gada laikā.

Gadā vajag ap 700 miljoniem

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 miljoniem eiro saruks līdz 78,2 miljoniem eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta.

Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, raksturojot situāciju, stāsta, ka nākamgad ES fondu līdzekļi, kas bija atvēlēti autoceļiem, būs izbeigušies, un pieejamā finansējuma apjoms samazināsies, ja netiks pieņemti kādi lēmumi, kuri mainīs situāciju. Patlaban zināms, ka 2019.gadā valsts autoceļiem būs pieejams 271 miljons eiro, bet 2020. gadā – 191 miljons eiro. Kā redzams, finansējums sarūk, kas nozīmē, ka samazināsies arī būvdarbu apjoms un kopējais autoceļu stāvoklis pasliktināsies. Lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

Ministrijas piedāvājums

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tiesa, tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ, stāsta U. Augulis, Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam. 2020. gadā tie būtu 45% no kopējiem pieminētajiem ieņēmumiem, kas pakāpeniski pieaugtu, līdz 2030. gadā sasniegtu 70%. Tas nozīmē, ka kopējais valsts autoceļu finansējums 2020. gadā būtu 433,12 miljoni eiro, kas pieaugtu līdz 590,6 miljoniem eiro 2030. gadā. Tiesa, nav zināms, kā uz šo priekšlikumu raudzīsies jaunā Saeima un jaunais finanšu ministrs.

Cer uz Rail Baltica un eksportu

Finansējuma samazinājums satrauc nozarē strādājošos uzņēmumus; vairāki no tiem izeju redz savu pakalpojumu eksportā, piemēram uzņēmumu grupa A.C.B.

Ceļu būves uzņēmumu grupas A.C.B. operatīvais vadītājs Armands Sviķis teic: «Mūs uztrauc jautājums par nozares attīstību pēc Eiropas Savienības (ES) fondu projektu pārtraukšanas. ES struktūrfonda un Kohēzijas fonda projekti ir daudz devuši infrastruktūras attīstībai valstī, taču, lai tos realizētu, uzņēmums ir veicis arī būtiskas investīcijas. Skatoties nākotnē, ļoti ceram uz valdības tālredzību investēt infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā arī bez Eiropas fondu līdzdalības. Runājot par nākotnes projektiem, aktīvi sekojam līdzi valsts lielo pašvaldību plāniem. Viens no lielākajiem projektiem Baltijas līmenī būs Rail Baltica izbūve – šis projekts varētu palīdzēt nozarei saglabāt stabilitāti arī pēc ES fondu līdzekļu izsīkšanas. Protams, vērtējam arī savas iespējas tajā piedalīties. Aktīvi sekojam līdzi un apsveram eksporta iespējas, jo kā uzņēmuma grupai ar 870 darbiniekiem mums ir liela sociālā atbildība un ir būtiski nodrošināt pastāvīgu darba apjomu.»

Arī ceļu būves firmas Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja savas cerības vērš Rail Baltica virzienā, kā arī tajā, ka no sastinguma punkta izkustējies arī Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, kas tiks īstenots pēc publiskās un privātās partnerības principa. «Mūsu skatījumā, tas ir viens no attīstāmiem modeļiem, kā trūcīga finansējuma apstākļos saglabāt ceļu remontdarbu apjomu,» piebilst A. Sēja.