Atpakaļ no sapņa par viesnīcām un biznesa centru pie ostas darbības

Osta pilsētā

Tā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātās izmaiņas Eksportostas un tai piegulošo teritoriju lokālpānojuma teritorijas funkcionālajā zonējumā vērtē procesā iesaistītie un ieinteresētie. Pirms 10 gadiem (19.12.2007.) DB rakstīja, ka jaunais Andrejostai piegulošās teritorijas detālplāns un apbūves noteikumi paredz šo apkārtni attīstīt kā sabiedrisku teritoriju ar dažādu funkciju ēku izvietojumu tajā: «Pirmajā attīstības posmā projektējamā teritorija pamatā nodrošinās apkalpi prāmjiem un kruīzu kuģiem. Andrejsalas līcī saglabāsies jahtu osta. Turpmākajā attīstībā šīs teritorijas īstenos jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu apbūvi, jo bez termināļiem un administrācijas telpām Jūras pasažieru ostas un jahtkluba funkciju veiksmīgai attīstībai jāattīsta viesnīcas, biroji un citas darījuma iestādes.» Sekoja krīze, kas sagrāva grandiozās ieceres par teritorijas attīstību.

Atpakaļ uz zemes

«Galvenais ieguvums ir sakārtots juridiskais un tiesiskais pamats šo teritoriju tālākai apsaimniekošanai,» DB norāda Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš atzīmē, ka spēkā esošie plāni paredz šajā centru apbūves teritorijā būvēt sapņu pilis. Pirms krīzes bijusi doma, ka šī vieta būs kā otrā Dubaija ar jahtu piestātnēm, viesnīcām, uz kurām dārgos limuzīnos brauks nopietni klienti. Taču tagad, ņemot vērā esošo situācijas attīstību, nākas atgriezties uz zemes, beidzot būvēt sapņu pilis un debesskrāpjus. Jāparedz, ka teritorija ir industriālā zona, tikai bez piesārņojošu darbību (atklātas ogļu pārkraušanas) veikšanas. Citiem vārdiem sakot, lai teritorija varētu nākotnē tiesiski attīstīties, nepaliktu degradēta, bet iegūtu grūdienu attīstībai pēc ogļu pārkraušanas pārcelšanas uz Krievu salu, bija nepieciešamas iecerētās izmaiņas.

Patlaban tur ir centru apbūves teritorija, kas tiek izmantota neatbilstoši esošajam plānojumam, norāda Pilsētas attīstības departamenta Lokālplānojumu nodaļas vadītāja Zinta Miķelsone. Pirmskrīzes laika ieceres neīstenojās, ostas uzņēmumi turpināja darbu, un ar lokāplānojumu paredzēts sakārtot to, lai ostas komersanti drīkstētu turpināt uzņēmējdarbību ar izņēmumu, ka nevar pārkraut birstošus, putošus materiālus (ogles). Savukārt tur, kur šobrīd ir dzīvojamās mājas starp Kaķsēkļa dambi un Mazo Vējzaķsalas ielu, paredzēts noteikt jauktu centra apbūvi. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs turpināt tur dzīvot, bet jaunu dzīvojamo ēku būvniecība nebūs atļauta. Pēc viņas teiktā, nākamais solis būs domes lēmums, pēc kura lokālplānojums tiks nodots publiskai apspriešanai. Viņa lēš, ka dažādām institūcijām un infrastruktūras turētājiem iebildumu nebūs, jo tie tagad ir ņemti vērā, un dome lolālplānojuma galaversiju varētu apstiprināt ap Jāņiem. Izmaiņas varētu stāties spēkā septembrī, jo tās vēl divu mēnešu laikā var apstrīdēt, un mēnesi tās var vētīt Vides ministrija.

Ir jautājumi

Galvenais jautājums ir, ko pilsēta darīs nākamā gada 1. janvārī, ja ostas komersanti nepaspēs līdz šā gada beigām pārcelt visas ogļu pārkraušanas operācijas no labā uz kreiso krastu, norāda ogļu pārkraušanas termināļa Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Iepriekš domes un brīvostas vadības pārstāvji norādījuši, ka no 2019. gada sākuma ogles centrā vairs pārkrautas netiks. Taču kāds procesos iesaistītais DB norādīja, ka gadījumā, ja termināļi nepaspēs pārvākties, tomēr varētu tikt dots kāds pārejas laiks. Proti, būtu saprātīgi, ja komersantiem attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, nepiemēroti klimatiskie apstākļi) ļautu termināļos esošo ogļu pārkraušanu pabeigt. Jaunu ogļu kravu ievešana pa dzelzceļu Daugavas kreisajā krastā gan nākamgad pieļauta netiks. V. Makarovs arī atzīmē, ka iepriekš bijušas neskaidrības ar aizsarg- zonām ap Latvijas propāna gāzi, kas varētu ierobežot Strek darbību Krievusalā. Z. Miķelsone gan atzīmē, ka šobrīd aizsargjoslas netiek mainītas.

Atpakaļ nākotnē

Tomēr žēl, ka iecere šo rajonu pārveidot tā arī neīstenojās, jo citviet vecos ostas rajonus mēdz pārveidot par dzīvojamo un rekreācijas zonu, saka transporta eksperts Tālis Linkaits. Viņaprāt, ja reiz dome piekāpusies, tad nākotnē vairs neko mainīt nevarēs, tiks sabūvēti industriālie objekti, kurus ārā dabūt vairs nevarēs. Ne tik pesimistisks ir kāda ostā strādājoša termināļa pārstāvis. Viņaprāt, visdrīzāk, ir pareizs lēmums ļaut teritorijā attīstīties uzņēmumiem. Labāk, lai komersanti strādā, kaut ne uz pilnu jaudu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus. Uzņēmumi tur varētu vairāk attīstīt, piemēram, konteinerizēto, pārtikas, ģenerālravu pārkraušanu. Savukārt pēc ilgāka laika perioda, piemēram, 2030. gadā, pie teritorijas izmantošanas jautājuma atkal varētu atgriezties, un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas zonējumā. Esot gan skaidrs, ka vismaz 10 gadus šāda vajadzība diezin vai radīsies.

Iecerētās izmaiņas

Teritorijas (~130 ha) lokālpānojuma paskaidrojuma rakstā minēts, ka būtiskākā nepieciešamība pēc teritoriju pieejamības un darbības paplašināšanas iespējām ir transporta, loģistikas un ražošanas uzņēmumiem. Tie nereti atzinuši – paplašināšanas iespējas apgrūtina spēkā esošajā Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā atļautā izmantošana apkārtējās teritorijās, kas ir pretrunā ar uzņēmuma darbības specifiku. Šobrīd tur stividoru, termināļu un kravu apstrādes, ekspedēšanas, kā arī infrastruktūras un nekustamā īpašuma pārvaldības pakalpojumus sniedz, piemēram, Strek, Rīgas Tirdzniecības osta, Rīgas 1. Saldētava, Juta Termināls, PortRailTrans, Ogļu Termināls, PortRail, Rīgas Centrālais termināls, Riga Container terminal, RTO Elektrotīkli, Vagonu serviss, Skonto metāls.

Pilsētas attīstības komitejas atbalstītās lokālplānojuma funkcionālā zonējuma izmaiņas paredz, ka Mazās Vējzaķsalas dzīvojamā rajona teritorija, kas šobrīd spēkā esošajā plānojumā ir noteikta kā centra apbūves teritorija, tiek noteikta kā jaukta centra apbūves teritorija, kur nav pieļaujams realizēt jaunu dzīvojamo apbūvi. Kā tehniskās apbūves teritorija tiek noteikta noliktavu apbūves attīstībai domātā teritorija starp vēsturiskā centra teritoriju un plānoto Ziemeļu transporta koridoru, kā arī esošajām un plānotajām rūpnieciskās ražošanas un ostas teritorijām uz dienvidiem no plānotā Ziemeļu transporta koridora trases. Uz ziemeļiem no plānotā Ziemeļu transporta koridora būs rūpnieciskās apbūves teritorija, kas paredzēta rūpniecības uzņēmumu darbībai. Teritorijā atļaus izvietot un attīstīt ražošanas un ar ostas darbību saistītus uzņēmumus, aizliedzot veikt ogļu kravu pārkraušanu un/vai uzglabāšanu. Savukārt transporta infrastruktūras attīstībai noteiktās teritorijas paredzētas ceļu, pievedceļu, ielu un dzelzceļa turpmākai attīstībai, tostarp plānotajam Ziemeļu transporta koridoram un tā infrastruktūras attīstībai.

Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi atļauj labiekārtot un/vai pārbūvēt esošo piestātņu infrastruktūru piestātnēs Nr. EO7, EO8 un EO9, nodrošinot iespēju apkalpot ne tikai kravas kuģus, bet arī pasažieru, tostarp kruīza kuģus, un ro-ro tipa kuģus.

Visā lokālplānojuma teritorijā ir noteikts vienots maksimālais apbūves augstums – līdz pieciem stāviem, šobrīd spēkā esošo piecu, deviņu un 17 stāvu vietā, kā arī noteikti vienoti apbūves tehniskie rādītāji rūpnieciskās apbūves un tehniskās apbūves teritorijās, samazināta apbūves intensitāte jaukta centra apbūves teritorijā.

Lokālplānojuma risinājumi saglabā jau iepriekš plānotos transporta koridorus un arī turpmāk paredz jaunu publisku ielu – Eksporta ielas turpinājuma un Ziemeļu transporta koridora – un jaunas dzelzceļa līnijas uz Kundziņsalu izbūvi lokālplānojuma teritorijā.