Ir divas iespējas – vai nu jūs cenšaties konkurēt ar robotiem, vai esat tie, kas šos robotus ražo

DB klubs

Tā nākotnes perspektīvu iezīmē LMT prezidents Juris Binde, viesojoties DB Uzņēmēju klubā ar lekciju «Piektā elementa pasaule: Atmiņas par pasauli». Kā jau noprotams, piektais elements ir 5G tīkls un tā ir atsauce uz Lika Besona filmu ar Milu Jovoviču galvenajā jomā. Prezentāciju J. Binde iesāk, sakot, ka par 5G runā teju visi, taču reti kurš saprot, ko tas īsti nozīmē. «Atbildot uz jautājumu, kas ir tehnoloģijas, es teiktu, ka tās ir materializētas zināšanas. Tās rada vidi, kurā iespējams saņemt un apstrādāt informāciju. Sākot no 2013. gada, globālais mobilo datu patēriņš līdz šim laikam ir ar eksponenciālu pieaugumu. Īpaši tas jāteic par LTE vidi (4G tīkls). 63% no visiem radītajiem un pārraidītajiem datiem ir mobilajos bezvadu tīklos, un 51% no tiem rada dažādas ierīces,» skaidro J. Binde.

Apstrādāti 10%

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti 90% datu, taču apstrādāti ir tikai 10%, uzsver LMT prezidents. Ko iesākt ar pārējiem datiem, pašlaik nevienam tā īsti nav skaidrs. Atgriežoties pie 5G saistībā ar datiem, J. Binde teic, ka tā ir jaunākā datu apstrādes vide, kas ļauj šajā sistēmā iekļaut dažnedažādas ierīces. Respektīvi, var runāt par internetu visur jeb Internet of Everything. Rezumējot, J. Binde skaidro, ka 5G ir vide, kurā dati ar cilvēka saprāta un mākslīgā intelekta palīdzību tiek pārvērsti jaunos produktos. 5G raksturo datu pārraides ātrums, kas ir līdz 10 gigabitiem sekundē, un aizkavējums jeb datu aizture, kas ir viena milisekunde. Līdzšinējie tīkli ir ar radiālu arhitektūru, kur visi lēmumi tiek pieņemti vadības centrā. Tas nozīmē, ka informācija vairākas reizes ceļo no bāzes stacijas uz vadības centru un atpakaļ. Līdz ar to datu aizture var būt samērā liela. Piemēram, Vācijā tās ir 43 milisekundes, Latvijā – 12 līdz 17 milisekundes.

Lai sasniegtu kavējumu viena milisekunde, kā tas ir 5G tīklā, attālums no bāzes stacijas līdz vadības centram (datu apstrādes vietai) nedrīkst pārsniegt 100 kilometrus. Tieši tāpēc, kā stāsta J. Binde, 5G tīkls ir veidots pēc izkliedētās jeb dispersās arhitektūras, kur bāzes stacija ir daļa no vadības centra, un arī bāzes stacijās notiek daļa no datu apstrādes. Tā ir principiāla 5G atšķirība no pašreizējiem tīkliem, ka datu apstrāde notiek bāzes stacijās. 5G tīkla pārklājums un jauda arī ir daudz vienmērīgāka. Līdz ar to nelielie attālumi starp bāzes stacijām nodrošina arī lielu datu caurlaidību. Sensoru apjoms ir ļoti liels, līdz ar to ražošanas izmaksas ir samērā zemas.

Lietu internets

Pārejot pie lietu interneta, J. Binde stāsta, ka runa ir, piemēram, par vadības sistēmām, kas tiek izmantotas industrialajā vidē, piemēram, automātiskās noliktavas. Tāpat var runāt par droniem, pašbraucošajām mašīnām, dažādām audiovizuālām iekārtām. Līdz ar to LMT prezidents aicina visus uzņēmējus un nozares domāt par to, kā datu pārraidi var izmantot sava biznesa pilnveidošanai, efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai. Tieši sadarbība ar dažādām nozarēm ļaus datu pārraidi pacelt jaunā kvalitātē. Pirmo lietu internetu un sensoru sistēmu LMT izveidoja 1998. gadā kopā ar VAS Latvijas Valsts ceļi, kad uz autoceļiem tika uzstādītas pirmās meteo stacijas, kas pārraidīja GSM sistēmā. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, uzsver J. Binde, jābūt prasmei gan 5G tīklu uzbūvēt, gan izmantot. Latvijai šī māka ir. Latvija pēc mobilo datu patēriņa OECD pētījumā ir ierindota otrajā vietā, tūlīt aiz Somijas. Tā ka mums ir visi priekšnoteikumi, lai varētu īstenot 4. industriālo revolūciju. Ir būtiski pieaudzis arī datu pārraides ātrums, un 2020. gadā mēs ceram, ka spēsim nodrošināt 10 gigabaitus sekundē. Skaidrs, ka praksē tāds ātrums gan nevienam nav vajadzīgs.

J. Binde stāsta, ka mobilo datu apstrādes modelis tiek izmantots, lai kartētu iedzīvotāju aktivitātes, kas var palīdzēt vadīt cilvēku un automašīnu plūsmas, mazināt sastrēgumus, saprast, kur izvietot stāvvietas utt. Tāpat var piedāvāt dažādus risinājumus, kas uzlabo iedzīvotāju drošību. LMT prrezidents uzsver, ka tādējādi tiek iegūta klientu vajadzībām pielāgota imformācija, kas pilnībā atbilst ES Datu regulas prasībām.

Piedāvājumi uzņēmējiem

Runājot par LMT piedāvātājiem risinājumiem uzņēmumiem, J. Binde teic, ka viens no tādiem ir automatizēta saziņa starp iekārtām. Tas ir risinājums, kas nodrošina reālā laika informācijas nosūtīšanu un saņemšanu starp iekārtām, kas pieslēgtas internetam. M2M (Machine to Machine) izmanto skaitītāju mērījumu nolasīšanai, kravu atrašanās vietas noteikšanai, preču uzskaites automatizēšanai, apsardzes sistēmās un daudz kur citur. Uzņēmējam tas nozīmē produktīvāku darbu, jo iekārta uzrauga un brīdina par uzpildes vai apkopes nepieciešamību. Piemēram, ar telemetrijas iekārtu aprīkots tirdzniecības automāts nosūta datus par preču un naudas atlikumu. Tāpat iekārtas, kas pārraida informāciju bez cilvēka līdzdalības, rada pilnīgi jaunas datu vākšanas, analīzes un procesu automatizācijas iespējas.

Viens no piedāvājumiem ir arī uzņēmuma autoparka un personāla pārvaldības GPS sistēma, kas nozīmē uzņēmuma transportlīdzekļu un personāla darbības efektivitātes datu uzskaiti un pārraudzību Ecofleet interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Tas ir efektīvs instruments darba uzdevumu nodošanai darbiniekiem, kas atrodas kustībā. Izmantojot Auto GPS lietotni, darbinieks viedtālrunī var redzēt savus darba uzdevumus un mainīt uzdevuma statusu. Tāpat tiek saņemtas atskaites par uzņēmuma transportlīdzekļu nobrauktajiem kilometriem, izbraukšanas un ierašanās vietu adresēm, braukšanas un stāvēšanas laiku, braukšanas ātrumu un iztērēto degvielu.

LMT sadarbībā ar būvniekiem ir arī izstrādājusi risinājumu elektroniskā darba laika uzskaites sistēmai, kas lielajos būvobjektos ir obligāta no pērnā gada 1. oktobra. Risinājums nodrošina nodarbināto personu darbalaika uzskaiti un informāciju par viesiem un apakšuzņēmējiem atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām prasībām. Datu apstrāde notiek atbilstoši Personas datu aizsardzības likumam un ES Regulai.

J. Binde ir pārliecināts, ka 5G tehnoloģijas izmantos arī viedās pilsētas – lielo datu analīzi un mākslīgo intelektu. Cilvēku ikdienas dzīvē ienāks viedās auto stāvvietas, ielu apgaismojumi, kas darbosies ar kustību sensoru palīdzību, gudrie luksofori un ērti saziņas risinājumi ar pašvaldību. Paredzams, ka 5G tīkls dos pusmiljonu izglābtu dzīvību uz ceļiem, jo 90% avāriju cēlonis ir cilvēciskas kļūdas. Turklāt, pateicoties 5G, cilvēki iegūs divas brīvas stundas dienā, kamēr bezpilota auto brauks uz vajadzīgo galamērķi.