Darbības rezultāti Būvniekiem ir iestājušies labie laiki – daudziem uzņēmumiem pērnais gads ir bijis izcils, un arī šis sola veiksmi; problēmas var radīt tas, ka pieprasījums nupat sāk pārsniegt piedāvājumu

Vairāki būvniecības uzņēmumi DB atzīst, ka 2017. ir bijis rekorda gads to pastāvēšanas vēsturē, vērtējot pēc apgrozījuma un peļņas rādītājiem. Tā, piemēram, būvkompānija Merks, kas 2016. gadu beidza ar zaudējumiem, pērn gadu noslēdza ar rekordaugstu peļņu – 17,5 miljoniem eiro. Savukārt, pēc neauditētajiem datiem, konsolidētais apgrozījums UPB grupai bija 149 miljoni eiro, kas ir līdz šim lielākais apgrozījums grupas vēsturē.

UPB ir rekordists pēc apgrozījuma absolūtos skaitļos, bet pērn lielākais apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu bija uzņēmumam LNK Industries – teju par 195%.

Citi uzņēmumi atzīst, ka jau pērnā gada vidū bija sasnieguši maksimālo darbības jaudu. Tajā pašā laikā intensīvo darba apjomu pavada jau tradicionālās «blaknes» – darba roku trūkums un būvniecības izmaksu kāpums. Vēl no būtiskām nozares aktualitātēm noteikti ir pieminama elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana lielajos būvobjektos no pērnā gada 1. oktobra.

Nozares izaugsme saistāma ar Eiropas Savienības struktūrfondu naudas ieplūšanu, proti, beidzot sākti īstenoti Eiropas finansētie projekti. Pērn starp lielākajiem projektiem varētu nosaukt Mežaparka Lielās estrādes pārbūvi, daudz- funkcionālā centra Akropole būvniecību, VEF ražošanas korpusa 1. kārtas rekonstrukciju, VEF Kultūras pils pārbūvi un renovāciju, kā arī tirdzniecības centra IKEA būvniecību. Savukārt no šā gada lielajiem projektiem vērts pieminēt to, ka sāksies Rail Baltica projekta Rīgas centrālās stacijas un transporta mezgla izbūve, kā arī notiks Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecība.

Vienlaikus 38 objekti

Būvkompānijas RERE grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš teic: «Negatīvais aspekts, kas būvniecībā iezīmējās 2017. gadā un izpaužas joprojām, ir īsi realizācijas termiņi. Darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ tas radījis nepieciešamību meklēt arvien efektīvākas darba organizācijas metodes un kāpināt produktivitāti. Nozares pieprasījums un piedāvājums ir lēkājis kā pa celmiem, kā rezultātā bija vērojams gan darbu deficīts, gan 2017. gada vidū sasniedzām savu jaudu maksimumu, vienlaikus strādājot 38 objektos. Jāatzīst gan, ka naudas izteiksmē liela daļa objektu bija mazāki nekā iepriekšējos gados – tie drīzāk iezīmējās ar projektu specifiku un īpašām meistaru prasmēm. Daudz tika strādāts pie jaunu zināšanu apguves un likšanas lietā, piemērs tam ir ēku «atveseļošana» pēc mitruma radītiem bojājumiem un mūsdienīgu žāvēšanas tehnoloģiju izmantošana, par ko pērn novembrī, daloties zināšanās un iegūtajā pieredzē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā rīkojām semināru sadarbības partneriem. Tāpat atjaunojām mūsdienu būvniecībā reti izmantotas un teju izzudušas prasmes, veicot Klaušinieku mājas Turaidas muzejrezervātā restaurācijas darbus.

Uzņēmuma lielākais objekts, pie kā strādājām pērn un darbojamies joprojām, ir Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonas pārbūve un estrādes pielāgošana šovasar gaidāmajiem Dziesmusvētkiem.»

Privāto pasūtījumu pieaugums

Savukārt pērnā gada peļņas rekordista Merka valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš stāsta, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 77% un noslēgti jauni līgumi 178 miljonu eiro vērtībā. Kā lielākos īstenotos objektus viņš nosauc Akropoles būvniecību, multifunkcionālā centra Z-towers pabeigšanas darbus, tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu un Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāli būvniecību. Līdztekus jaunajiem objektiem pagājušā gadā Merks pabeidza un nodeva ekspluatācijā interjera un dizaina kvartālu Decco Centrs un viesnīcu Relais le Chevalier.

Merks ir arī viena no kompānijām, kas aktīvi piedalās jauno dzīvojamo objektu attīstīšanā un būvniecībā. Pērn ekspluatācijā nodota projekta Skanstes Parks 2. kārta, kurā izbūvēti 77 jauni dzīvokļi, un sākta dzīvojamā projekta Gaiļezera nami veidošana Mežciemā, uzceļot pirmās trīs deviņstāvu mājas ar kopumā 95 dzīvokļiem un labiekārtojot piegulošo teritoriju.

«Tendence, ko redzam savu līgumu portfelī, ir privāto pasūtījumu īpatsvara pieaugums – pērn 83% no apgrozījuma veidoja tieši privātie pasūtījumi, bet no jauna slēgtajos darījumos privātā kapitāla īpatsvars bija 99%. Tirgū aizvadītā gada laikā bija vērojams straujš būvniecības cenu kāpums, ko visvairāk ietekmēja pieaugošās darbaspēka izmaksas un kvalificētu speciālistu trūkums. Būtiskākais jaunievedums būvniecības nozarē pērn bija elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kuras patieso nozīmi un sniegtās iespējas pelēkās zonas mazināšanai, visticamāk, varēsim novērtēt vien pēc kāda laika,» secina O. Ozoliņš.

Savukārt uzņēmumam UPB, kuram pērn bija augstākais konsolidētais apgrozījums vēsturē, līdztekus diviem objektiem Latvijā – Liepājas Olimpiskā centra manēžai un IKEA tirdzniecības centram – ļoti veiksmīgs gad bijis ārvalstu tirgos. Ievērojamākie projekti bija 28 stāvu jeb 115 metru augstā biroju ēka Stockholm New Stokholmā, Zviedrijā; biroju ēka Blenda Gēteborgā, Zviedrijā, kas saņēma balvu skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 nominācijā Būve ārzemēs; biroju un dzīvojamā ēka Sorkedalsveien Oslo, Norvēģijā; biroju ēka Umestan Ūmeo, Zviedrijā, kas saņēma šīs valsts labākās stikla ēkas balvu konkursā Glaspriset 2018; 2017. gadā paplašināts inženieru birojs Baltkrievijā un izveidots inženieru birojs Lietuvā, kura atklāšana sagaidāma šā gada maijā.

Tirgus nervozitāte

Pērn vēsturiski augstākais apgrozījums bija arī būvuzņēmumam Arčers – 60 miljoni eiro. Lielākie pabeigtie objekti bija VEF ražošanas korpusa 1. kārtas rekonstrukcija, kas skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 ieguva 1. vietu kategorijā Pārbūve; vairāki Latvijas un starptautisko militāro spēku pasūtījumi; NBS Aviācijas bāzes kazarmas būvniecība Lielvārdē; pasaulē pirmās full-led gurķu siltumnīcas Getliņos būvniecība; reproduktīvās medicīnas centra Embrion telpu pārbūve un citi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis sniedz arī savu vērtējumu aizvadītajam gadam: «Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu vērtējam kā praksē sarežģītu, taču nozīmīgu soli nozares sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un ceļā uz godīgas konkurences apstākļiem būvniecībā. Apsveicama ir arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, kuras biedri esam, iniciatīva noslēgt nozares ģenerālvienošanos, kas paredzētu ievērojami augstāku minimālo algu būvniecībā nodarbinātajiem un citas prasības. Šīs aizvadītā gada tendences atstās pozitīvas, paliekošas sekas ilgtermiņā – mazāks ēnu ekonomikas apmērs, lielāki valsts budžeta ieņēmumi un sociāli nodrošināti daudzi tūkstoši būvniecības nozares darbinieki. Taču vienlaikus ar darbaspēka trūkumu tas nozīmēs ievērojamu cenu kāpumu ne tikai nozarē kopumā, bet arī mazu un vidēji lielu objektu būvniecībā, īpaši privātajā sektorā, kam līdz šim lielā mērā izdevās izvairīties no uzraugošo iestāžu kontroles.»

Savukārt būvfirmas Velve valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns, runājot par nozari kopumā, teic, ka, viņaprāt, tirgus ir kļuvis ļoti nervozs. Šajā laikā ievērojami audzis gan pasūtījumu skaits, gan būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas, kas neļauj droši un pārliecināti lūkoties nākotnē. Turklāt arvien redzamāks kļuvis akūtais darbaspēka trūkums – šobrīd tirgus dalībniekiem savā starpā ir teju jācīnās, lai iegūtu savam uzņēmumam tik nepieciešamās darba rokas.

Tāpat nozarē notiekošo ietekmējusi nesenā nodokļu reforma, kā arī citi pasākumi, kas orientēti uz tirgus sakārtošanu, tostarp elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, izmaiņas Fizisko personu datu aizsardzības likumā, plānojamā būvniecības nozares ģenerālvienošanās un citi politiski jautājumi.

Velvēm pērnā gada nozīmīgākie projekti ir VEF Kultūras pils pārbūve un renovācija, Latvijas Nacionālā teātra fasādes renovācija un piebūves būvniecība, Rīgas Stradiņa Universitātes dienesta viesnīcas būvniecība, kā arī Rīgas BioEnerģijas katlu mājas Rencēnu ielā un Depo veikala būvniecība Lietuvā.

Noslogots un intensīvs gads

Runājot par šo gadu, aptaujātie ir vienisprātis, ka tas būs noslogots un intensīvs, taču daļa kompāniju prognozē, ka apgrozījums pieaugs, daļa – ka saruks. Piemēram, UPB prognozē apgrozījuma pieaugumu par 10%, savukārt Arčers valdes priekšsēdētājs J. Markulis ir pesardzīgāks, sakot, ka 2018. un 2019. gads būs izmaksu pieauguma un publiskā sektora nogaidīšanas periods pirms apjomīgajiem Rail Baltica projektiem. «Uz to skatāmies ar piesardzību un sagaidām plānotu apgrozījuma kritumu. Privātajā sektorā visos segmentos turpināsies būvniecības apjomu pieaugums, ko sekmē vidējā termiņā paredzamā ekonomikas augšupeja,» viņš pauž.

Tam, ka pieaugs privātā sektora īpatsvars, piekrīt arī O. Ozoliņš. «Arvien vairāk palielināsies privāto pasūtījumu īpatsvars, neraugoties uz Eiropas fondu naudas apguvi valsts un pašvaldību pasūtījumos. Rīgā nākamgad noteikti turpināsies jaunu dzīvojamo māju projektu attīstība, jo galvaspilsētas dzīvojamais fonds ir ļoti novecojis, jaunu dzīvokļu piedāvājums tirgū joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām. Arī Merks plāno sākt vēl viena jauna dzīvojamā kompleksa būvniecību Rūpniecības ielā. Iespējams, Rīgā šogad sāksies arī vairāku jaunu biroju ēku būvniecība un turpināsies Skanstes kā modernā centra attīstība,» viņš pieļauj.

Runājot par nozari kopumā, jāteic, ka tā šogad ir lielu pārmaiņu priekšā, jo beidzot tiks noslēgta ģenerālvienošanās nozarē, kas noteiks nozares minimālo algu vairākām amatu kategorijām.

Galvenais izaicinājums ir nevis prasmes un tehnoloģijas, bet gan darbaspēks – kā to atrast un pēc tam motivēt palikt šajā nozarē, teic G. Āboltiņš-Āboliņš.

«Ceru, ka šajā ziņā līdzēs izstrādātā ģenerālvienošanās par minimālajām algām būvniecībā. Kad tā tiks pieņemta, darbiniekiem būs radītas sociālās garantijas, bet uzņēmumiem – vienlīdzīgi spēles noteikumi, kam būtu jāsekmē ēnu apkarošana. Kopumā, šķiet, šobrīd būvniecībā ir sācies jauns cikls – to noteicis ievērojami lielāks pieprasījums pēc šīs nozares pakalpojumiem, tomēr piedāvājums joprojām ir ierobežots,» viņš rezumē.