Būvizmaksas Viens no lielākajiem būvniecības nozares izaicinājumiem un pat problēmām ir būvizmaksu straujais kāpums

Šā gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, valstī kopumā būvniecības izmaksas palielinājušās vidēji par 3,5 %. Vismaz divreiz straujāk aug darba samaksa, atgādina RERE grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tas saistīts gan ar būvmateriālu un būvtehnikas cenu kāpumu, gan algu pieaugumu. Tas nelabvēlīgi skar gan pasūtītājus, gan pašus būvniekus. Pēdējiem problēmas var radīt pirms kāda laika noslēgtie līgumi, pie kuriem darbs vēl turpinās, ja būvizmaksu kāpums nav iecenots līgumā.

Dempinga cenām neseko

Būvkompānijas Velve valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns norāda, ka to projektu, par kuru īstenošanu jau ir noslēgts līgums, veiksmīga realizācija lielā mērā ir cieši saistīta ar uzņēmuma riska vadības spējām, kā arī konkrētā projekta attīstības stadiju un līguma nosacījumiem. «Protams, augošās cenas rada papildu spriedzi, tomēr, pārzinot tirgu un veicot savlaicīgu materiālu pasūtīšanu, rezervēšanu un laikus noslēdzot līgumus ar atsevišķo darbu veicējiem (apakšuzņēmējiem), potenciālos riskus var būtiski samazināt. Tāpat, lai nodrošinātu projekta realizāciju ar pēc iespējas mazāku izmaksu pieaugumu līguma ietvaros, ne mazāk svarīga ir cieša sadarbība ar pasūtītāju, izvērtējot un saskaņojot iespējamos risinājumus. Jāpiebilst, ka, būvniecības izmaksām turpinot augt, nozarē aktualizēta varētu tikt šobrīd maz pielietotā un teju piemirstā izmaksu indeksācija,» skaidro A. Leitēns.

Tam, ka būvizmaksu pieaugums ir problēma, piekrīt arī Arčers valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis: «Jau iepirkuma izsludināšanas brīdī vērtējam, vai vispār ir iespējams iekļauties paredzamajā līgumsummā. Gadījumos, kad šādu iespēju neredzam, konkursā nepiedalāmies – dempinga cenas nav politika, kurai sekojam, jo uz kvalitātes rēķina peļņu gūt nevēlamies. Otrs risinājums ir sadarbība ar darbuzņēmējiem, par kuru kvalitāti un darbaspēka pieejamību nešaubāmies. Ierasts, ka šādā tirgus situācijā ir daudz jaunu būvuzņēmēju, bet daļa no tiem pie tirgus pārkaršanas vai ekonomikas lejupslīdes pazūd, un tādā situācijā ilgtspēju ir grūti saglabāt.»

Savukārt G. Āboltiņš-Āboliņš piebilst, ka lielākais risks ir novērojams projektos, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek līdzi plānotajam grafikam. «Daļa no izmaksu kāpuma ir saistīta ar spekulāciju, daļa ar īstermiņa resursu pieejamības deficītu strauja pieprasījuma pieauguma apstākļos. Ir jābūt skaidram, kāpēc šodien par vienu un to pašu pakalpojumu ir jāmaksā krietni vairāk nekā pirms pusgada vai pāris mēnešiem.

Arī objektīvi sadārdzinājumi, kas saistāmi ar nozares pašattīrīšanos no ēnu ekonomikas, dod un turpinās dot papildu spiedienu uz izmaksām. Nenoliedzami pašreizējos apstākļos izšķiroša ir uzņēmēju spēja izmaksu kāpumu paredzēt un ar to rēķināties, gatavojot piedāvājumus,» skaidro uzņēmējs.

Būs ieguvēji

To, ka darbaspēka izmaksu kāpums ir objektīvs un saistīts arī ar gaidāmo ģenerālvienošanos nozarē, apstiprina būvfirmas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. «Būvniecības cenu pieaugumu pēdējā laikā visvairāk ietekmējušas strauji augošās darba spēka izmaksas. Tas saistīts gan ar kvalificēta darba spēka trūkumu, jo daudzi nozares profesionāļi labāka atalgojuma dēļ devušies strādāt ārpus Latvijas, gan ar to, ka arvien vairāk uzņēmumu atsakās no tā saucamajām aplokšņu algām. Iespējams, ka tieši algu legalizēšana un iespēja nopelnīt pietiekami daudz Latvijā būs par iemeslu vismaz daļai meistaru atgriezties mājās. Lielākais izaicinājums nozarei tomēr būs tas, kā kāpināt arī darba ražīgumu un efektivitāti, nevis tikai darba spēka izmaksas,» viņš uzsver.

Darbaspēka izmaksu kāpumu līdz saprātīgam līmenim un ģenerālvienošanos lielie būvnieki vērtē pozitīvi. «Domāju, ka būvniecība kopumā būs ieguvēja – uzņēmējiem kļūs skaidrāk, vai tie, kas sevi dēvē par profesionāļiem, tādi ir arī patiesībā un cik par viņu darbu būtu jāmaksā. Līdz ar to būs vieglāk prognozēt pakalpojuma izmaksas, un negaidīti kāpumi būs retāki,» norāda G. Āboltiņš-Āboliņš.