Ražošana AS Liepājas papīrs eksporta Krievijas daļu aktīvi pārorientē uz Eiropu

«Pirmais, ko cilvēks iedomājas saistībā ar vārdiem «uzlīme» un «etiķete», ir Liepājas papīrs,» tā uzņēmuma nākotnes vīziju vienā teikumā izsaka uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš. Lai gan daļai iedzīvotāju Liepājas papīrs aizvien asociējas ar papīra ražošanu, tomēr poligrāfijas uzņēmums ražo uzlīmes un etiķetes. Šogad tas svinēs 120 gadu pastāvēšanas jubileju, lepojoties, ka ir Latvijas uzņēmums, kas pieder latviešiem, turklāt visus šos gadus izdevies izdzīvot bez ārvalstu kapitāla un turpināt attīstīties.

Krievija par sarežģītu

Uzņēmuma ražotās produkcijas klāsts ir, sākot no ķīmijas, laboratoriju, pārtikas, alkohola, bezalkoholisko dzērienu produktu etiķetēm, līdz pat tādām, kas paredzētas medicīnas iestādēm, bērnu pārtikai un ekskluzīviem produktiem. Uzņēmuma eksports sasniedz aptuveni 50% no saražotās produkcijas. Otra puse paredzēta Latvijas tirgum. Lielākais produkcijas eksports vēsturiski bijis uz Lietuvu un Krieviju. «Mūsu eksporta Krievijas daļu esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Šis eksporta apjoms tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta – muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis. Eiropā atkal ir savas grūtības – ir ļoti grūti uzsākt sadarbību, īpaši, ja tā ir Skandināvija. Viņi labāk drukā par augstāku cenu pie sava kaimiņa, ar kuru sadarbība ilgst jau 20 vai pat 50 gadus. Toties, ja izdodas uzsākt sadarbību, tad tā ir stabila un ilgstoša,» stāsta A. Gabaliņš. Eksotiskākie sadarbības projekti bijuši ar Jamaiku un Meksiku.

Divas tehnoloģijas

A. Gabaliņš ir pārliecināts, ka etiķetēm ir nākotne, jo arī turpmāk ūdens, alus vai jebkurš cits produkts tiks atšķirts ar etiķeti. Liepājas papīrs arī seko tehnoloģiju attīstībai un veic nepieciešamās izmaiņas ražotnē. Jau šajā mēnesī plānots nomainīt desmit gadus vecu iekārtu. Etiķešu un uzlīmju ražošanā tiek izmantotas divas galvenās iespiedtehnoloģijas – fleksogrāfija un digitālā druka. Pirms diviem gadiem ir iegādāta digitālās drukas iekārta, iepriekš izmantotajai fleksogrāfijai pievienojot jaunu ražošanas opciju. A. Gabaliņš pastāsta, ka, ļoti abstrakti runājot, digitālā druka ir kā liels printeris – datorā tiek ieinstalēta bilde un izprintēta. Savukārt fleksogrāfijā tiek izmantota klišeja, kurā tiek ielieta krāsa un ar katru rotāciju tā tiek uznesta etiķetes materiālam. Arī klišejas tiek izgatavotas uzņēmumā uz vietas. Turklāt etiķetes jau sen vairs negatavo tikai ar krāsām – tām tiek pievienotas dažādas ekstras, kas palīdz tās izcelt, ja nepieciešams, var iestrādāt pat Braila rakstu. Tāpat tiek izmantota karstspiede, aukstspiede, sietspiede, reljefspiede un laminācija, kas aizsargā etiķeti pret sauli un berzi.

Pieprasītas krājuzlīmes

Ražošanā tiek izmantoti tikai augstas kvalitātes izejmateriāli. «Katru dienu saņemam e-pastus no Ķīnas vai Korejas, un varētu jau atrast kaut ko lētāku un vienkāršāku, bet mēs šo ceļu neejam. Mums nepieciešama kvalitāte,» teic A. Gabaliņš. Ir dažādu etiķešu veidi, piemēram, wrap around – etiķete, kura pielīmēta pie produkta tikai vienā vietā. Arī tā saucamie slīvi jeb termosavelkošās etiķetes, kuras ieņem jebkura produkta formu. Iekausējamās etiķetes ir pieprasītas kosmētikas ražotājiem. Ja uz produkta ir daudz informācijas, tad izmanto trīs līdz piecu slāņu etiķetes, kas ir atveramas kā grāmatiņas. Pieejamas arī abpusējas etiķetes, piemēram, alkohola pudeļu etiķetēm no vienas puses ir dizains, ko redz cauri pudelei, bet otrā pusē ir tehniskā informācija. Ļoti populāras ir reklāmas uzlīmes, piemēram, krāj- uzlīmes veikaliem Maxima, Rimi, degvielas uzpildes stacijai Circle K. Piemēram, 90% Maximas tīkla krājuzlīmes tiek ražotas Liepājā. Medicīnas iestādēm, IT uzņēmumiem un mobilajiem telefoniem tiek pasūtītas uzlīmes-hologrammas. Tiek ražotas arī dažādas tirdzniecības biļetes.

Iepakojumu ražošanā ļoti aktuāla šobrīd ir plastmasas problēma un vides piesārņojums. «Iepakojumi kļūst videi draudzīgāki, tāpat arī etiķetes, kuras ir pārstrādājamas. Protams, Eiropa ir aizgājusi daudz tālāk, bet Latvija tai seko salīdzinoši lēnām. Ja mēs redzam, ka mums nav pat atgriezeniskās taras tirdzniecības vietās, tad mums vēl ir tāls ceļš ejams,» uzskata Liepājas papīra pārdošanas direktors.

Papīru vairs neražo

Liepājas poligrāfijas uzņēmums spēj nodrošināt pilnu pakalpojumu ciklu, tomēr tas nefokusējas uz maziem pasūtījumiem. «Mēs varam nodrukāt arī vienu uzlīmi, bet tas izmaksās tikpat daudz, cik 1000 uzlīmju. Ar ļoti maziem etiķešu ražošanas apjomiem darbojas reklāmas aģentūras, piemēram, mūsu meitas uzņēmums Fortius.

Mūsu lauciņš sākas no 1000 līdz 10 000 etiķetēm, kuras izgatavojam, izmantojot digitālo druku. Savukārt no 10 000 etiķetēm parasti sākam izmantot fleksogrāfiju, un tad tirāža var sasniegt arī vairākus miljonus,» stāsta A. Gabaliņš. Latvijā un Lietuvā uzņēmums piegādi veic pats, bet tālākām valstīm izmanto gan kurjeru, gan ostas pakalpojumus. Papīra ražošana uzņēmumā ir gandrīz tuvu nullei. «Viss, kas saistās ar kartonāžu, papīra izstrādi un bukletiem, vairs nav mūsu lauciņš. Jau 20 gadus vairs neražojam rūtiņu burtnīcas un zīmēšanas blokus,» paskaidro uzņēmuma pārstāvis.