DB konference airBaltic gandarīts par Bombardier jauno lidmašīnu ieviešanu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis, kurš konferencē stāstīs par kompānijas pieredzi, jau gadu ieviešot flotē jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas. «Lidojumu uzsākšana ar CSeries ir bijusi ļoti veiksmīga un labāka, nekā bijām plānojuši,» viņš secina. Proti, no grūtībām vai riskiem, ka airBaltic bijusi pirmā, kas jauno lidaparātu izmanto, kompānija neesot cietusi. Gluži pretēji, uzņēmums spējis no tā gūt labumu, jo mūsu reģiona pasažieriem un kompānijas darbiniekiem ātrāk bijusi iespēja jauno lidaparātu izmantot. Tāpat airBaltic ar šo lidaparātu startē visos lielajos aviācijas šovos.

Salīdzinot CSeries ar airBaltic esošo floti un līdzvērtīgiem modeļiem tirgū, ietaupījums ir 15‒20%. Proti, runa ir gan par degvielas ekonomiju, gan izmaksām uz sēdvietu. Tāpat tiek ietaupīts laiks, jo lidmašīna lido ātrāk, tāpēc to var vairāk izmantot. Lidmašīna ir vieglāka, kas ļauj taupīt par tās izmantošanu Eiropas gaisa telpā pārlidojumos un nosēšanās maksās. Pērnajā vasarā airBaltic veicis visus ieplānotos lidojumus ar CS300, kaut arī bijuši brīži, kad lidmašīnas tiek piegādātas agrāk vai vēlāk, nekā paredzēts. «Bijām patīkami pārsteigti, ka jaunās lidmašīnas precīzi, droši, ērti un uzticami pildījušas savu darbu, jo sākumā bijām paredzējuši grūtības.» Vaicāts, kā beigušies sarežģījumi ar dzinēju detaļu laicīgu nomaiņu, P. Cālītis saka, ka šobrīd viss ir atrisināts. Tā kā lidmašīna ir jauna, pirmajos mēnešos aviokompānija, ražotājs un citi partneri sazvanījušies teju katru dienu, apspriežot daudzus jautājumus, ko un kā darīt. Šobrīd sazvanīšanās notiekot ik pa divām nedēļām. Pēc viņa teiktā, pērnvasar bijis neticams nolidojuma cipars, proti, 17‒19 stundas dienā.

Lielākie un asākie jautājumi, kas saistīti ar jaunu modeļu t. s. bērnības kaitēm un parādījušies jau pirmajā gadā, šobrīd ir likvidēti vai neitralizēti, vai arī ir plāns, kādas izmaiņas veikt nākamajās lidmašīnās, uzsver P. Cālītis. Jebkurai jaunai lidmašīnai gan paiet vairāki gadi, kad «kaut kas var parādīties», taču ražotāji un lidsabiedrības komanda ar to tiekot galā. Tā kā lidojumā saskaras cilvēki, tehnika un ārējie laika apstākļi, tad nevar izslēgt iespēju, ka kaut kas atgadīsies. Taču, piemēram, nesenais incidents ar Southwest Airlines Boeing 737, kam dzinēja bojājuma dēļ tika izsists lidmašīnas logs un gāja bojā pasažiere, labā gaismā parāda apkalpes locekļu sagatavotību, kas paveica to, kam bija apmācīti.

Gan stjuarti, gan jo īpaši piloti ir apmierināti ar savu jauno darba vietu ne tikai tādēļ, ka kabīnē ir labāki darba apstākļi (plašāk, lielāki logi, labāka gaisa cirkulācija utt.), bet arī jaunāko tehnoloģiju dēļ, kuras uzlabo drošību un samazina riskus. Pirms reisa plānotais maršruts datorā ir ļoti rūpīgi jāsaprogrammē. Iepriekš vairāk bijis fiziski jāpārliecinās par slēdzīšu stāvokli. Tas gan nenozīmē, ka tagad lidmašīna autopilotā darītu vairāk nekā iepriekš.

Vaicāts, vai Swiss un Korean Air, kas arī ievieš Bombardier jaunās lidmašīnas, tagad nemēģina pārpirkt airBaltic izskolotos pilotus, P. Cālītis norāda, ka šobrīd tam lielu risku nesakata, bet risks ir lielāks attiecībā uz citiem lidmašīnu tipiem, piemēram, Boing 737, kas ir daudz izplatītāka. Ar Swiss uzturēti cieši kontakti, gatavojoties CSeries izmantošanai, un sadarbība turpinās joprojām. Tāpat laba sadarbība ir ar nākamo CSeries pircēju, proti, amerikāņu Delta, un airBaltic un Swiss, balstoties iegūtajā pieredzē, sniedzot ierosinājumus Bombardier, kas pēc tam veic izmaiņas savās rokasgrāmatās. Tāpat pie sarunu galda ir Air Canada, kas nopietni gatavojas CSeries izmantošanai. Sākumā lidmašīnu apkalpošanai airBaltic bijis jāizmanto arī ārpakalpojums, taču tagad pamatā to dara pašu personāls, izņemot kādus īpašus darbus.

Simulators būs

«Situācija ir sarežģīta,» saka P. Cālītis par pilotu pieejamību tirgū. Ir vairāki faktori, kas nosaka, kur pilots izvēlas veidot karjeru, jo atalgojums nebūt nav vienīgais. Lielu lomu spēlē attīstības iespējas, proti, cik ātri iespējams no otrā pilota kļūt par kapteini. Tāpat piloti vērtē, ar kādām lidmašīnām būs jālido. Tiek izvērtētas arī kompānijas. airBaltic ilgāk savu karjeru veido Baltijas valstu piloti (vairāk nekā 50% no teju 300 pilotiem), un ir mazāka varbūtība, ka viņi meklēs darbu citur. Līdz ar to airBaltic vēlas palielināt vietējo pilotu īpatsvaru, un Pilotu akadēmija ir viens no veidiem, kā to plānots darīt. Pirmie 12 studenti jau ir uzsākuši mācības, un vasarā tiks komplektēta nākamā grupa. Svarīgi bijis atrisināt to, kā pilots, kam ir visa nepieciešamā motivācija un kvalifikācija, var finansēt apmācību. Tas, ka airBaltic Training ir pieredze un reputācija un airBaltic devusi darba garantiju studentiem pēc Pilotu akadēmijas beigšanas, palīdzējis viņiem tikt pie bankas finansējuma. Kad akadēmijas beidzēji būs stājušies pilotu rindās, kompānija sagaida lielāku atsaucību no citām bankām. Aprīlī mācības uzsākušie studenti jau 2020. g. vasarā būs airBaltic otro pilotu rindās. Lai kļūtu par kapteini, pēc tam gan nepieciešams nolidot vēl vismaz trīs gadus.

«Nekas vēl nav nokavēts,» atbild P. Cālītis uz norādi, ka pagaidām jau piloti tiek apmācīti Boeing, nevis CSeries simulatorā. Pēc viņa teiktā, Bombardier simulators nākotnē airBaltic mācību centrā būs. Pirmie simulatori parasti gan esot ļoti dārgi, un jau tagad redzams, ka tie ir par 20‒30% lētāki nekā sākumā.

Patlaban airBaltic flotē ir astoņas CS300 un drīzumā gaidāma devītā, līdz gada beigām flotē būs jau 14 lidmašīnas, bet 2019. g. - pēdējās sešas. Vaicāts, kas vēl bez maršrutu tīkla un jaunās flotes varētu ieinteresēt stratēģisko investoru, vērtējot airBaltic, viņš atzīmē, ka tai ir labākā precizitāte pasaulē un labi finanšu rādītāji.

Izmantot Liepāju

airBaltic Training jau šovasar būs četras Diamond lidmašīnas, kas esot labākās mācību vajadzībām. Daudziem lidojumiem jānotiek lidostas zonā, lai apgūtu pacelšanās un nosēšanās iemaņas. Rīgas lidostas izmantošana nebūtu ērta ne Pilotu akadēmijai, jo būtu lieli gaidīšanas laiki, ne pārējai satiksmei. Tā kā arī Liepājā ir sertificēta un labi aprīkota lidosta, kas turklāt ir pretimnākoša, airBaltic plāno to izmantot kā bāzi un veikt mācību lidojumus tur, veicot maršrutu lidojumus uz Rīgu, Lietuvu un Ventspili. airBaltic Liepājā būs nepieciešamas telpas, kā arī šo mazo lidmašīnu apkope. Vaicāts, vai aviokompānija plāno turpināt lidot Rīgas‒Liepājas maršrutā, viņš norāda, ka ziemas sarakstā šie reisi jau ir iekļauti.