Eiropas Komisija sola apgrozījuma slieksni un noteiktu lietotāju skaitu

Finanses

Arvien straujāk attīstoties digitālajai ekonomikai un pieaugot digitālo biznesu īpatsvaram, aktuālāks kļūs arī jautājums par to aplikšanu ar nodokli.

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē DB norāda, ka EK priekšlikumā digitālais nodoklis tiek veidots, ņemot vērā godīgumu un izaugsmi. Proti: godīgums ir saistīts ar to, ka visiem biznesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli, ir jāmaksā nodokļi. Savukārt izaugsmes aspekts saistīts ar to, ka šis nodoklis veidots tā, lai nekļūtu par šķērsli inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem un start up.

Kā norāda EK, ja pirms desmit gadiem tikai viena no divdesmit pasaules lielākajām kompānijām, vērtējot pēc tirgus kapitālizācijas, bija digitāla, tad pašlaik tādas jau ir 9 no 20. «Digitālizācija ir pavērusi neskaitāmas iespējas un devusi daudz pozitīva. Taču tā arī prasa tai pielāgot mūsu nodokļu sistēmas, jo pašreizējā šādu kompāniju peļņas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem, ir pārāk liela. Tas nav taisnīgi un godīgi,» norādījis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Savukārt viņa kolēģis, Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovici ir izteicies, ka «mūsu pirms interneta laika likumi neļauj dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem tās digitālās kompānijās, kuras tur nedarbojas fiziski un tām nav pastāvīgas pārstāvniecības».

Lai to mainītu, ir tapis EK priekšlikums par digitālo nodokli, kas ļaus dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem uzņēmumu peļņu, kas radīta konkrētajā valstī, lai arī bez fiziskas uzņēmuma klātbūtnes. Tajā pašā laikā V. Mutaljē, uzsverot labvēlību izaugsmei un konkurētspējai, norāda, ka digitālais nodoklis attieksies tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz 750 miljonus eiro, un ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko uzņēmums gūst Eiropas Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz 50 miljonus eiro. Nodoklis uzņēmumiem būtu jāmaksā tajā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kur atrodas to piedāvāto pakalpojumu lietotāji.

V. Mutaljē īpaši uzsver, ka nav pamata bažām par dubulto aplikšanu ar nodokļiem, jo uzņēmums katrā valstī maksās tikai par tajā gūto peļņu. Turklāt nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja konkrētajā dalībvalstī gada ieņēmumi pārsniedz 7 miljonus eiro, ir vairāk nekā 100 000 lietotāju un noslēgti vairāk nekā 3000 biznesa līgumi.

Ar nodokļiem tiks aplikti ieņēmumi no online reklāmas laukumu pārdošanas, kā arī ieņēmumi no platformām, kas «saved kopā» pircēju un pārdevēju, tāpat arī ieņēmumi, kas gūti no datu pārdošanas, kurus sniedzis lietotājs. V. Mutaljē skaidro, ka nosacījumi skaidri liecina: digitālais nodoklis nebūs saistošs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī, piemēram, blogeriem.

Līdztekus digitālajam nodoklim vēl viena aktualitāte ir Uzņēmuma ienākumu nodokļa konsolidētās nodokļu bāzes (CCTB) ieviešana. V. Mutaljē skaidro, ka priekšlikums saistīts ar vēlmi Eiropas Savienību padarīt pievilcīgāku lielajiem investoriem un vienkāršot nodokļu normas, lai starptautiskam investoram, kurš vēlas darboties vairākās dalībvalstīs, nebūtu jāmeklē, kas tiek aplikts ar nodokli katrā no tām, bet visā Eiropas Savienībā būtu vienāda ar nodokli apliekamā bāze. V. Mutaljē skaidro, ka CCTB attieksies tikai uz lielajiem biznesiem, kuru gada apgrozījums ir, sākot no 750 miljoniem eiro. «CCTB ir konkurētspējas un izaugsmes instruments, tieši tādēļ ir paredzēti atvieglojumi kompāniju izdevumiem pētniecībai un attīstībai. Tāpat domājam par biznesa finansējuma pieejamību un neitralitāti. Proti, pašlaik uzņēmums kredītam var piemērot atvieglojumus, savukārt pašu kapitālam, kas investēts, – nē. Tā ir problēma,» teic V. Mutaljē. Viņš arī norāda, ka ar nodokli apliekamā bāze nav jāuzskata tikai par ieņēmumu avotu, bet arī par izaugsmes un konkurētspējas avotu, līdz ar to «dalībvalstīm uz to vajadzētu raudzīties ne tikai ar finanšu ministra, bet arī ar ekonomikas ministra acīm».

Kad CCTB varētu tikt ieviests, V. Mutaljē atsakās prognozēt, sakot, ka vislielākās diskusijas būs tieši par nodokļu bāzes konsolidāciju, kur, protams, dalībvalstīs rēķinās ieguvumus un zaudējumus.