Db konference Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori. «Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Vēl neesam lielvalsts

Viena no nozares aktualitātēm Eiropā šobrīd ir droša bezpilota gaisa kuģu satiksmes vadība, lai dronus varētu integrēt gaisa telpā, proti, t. s. U-Space jautājums, norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas komunikāciju vadītājs Ilmārs Ozols. Viņš forumā runās par to, ka droni ir uzskatāmi par daļu no aviācijas, jo izmanto vienu gaisa telpu, tādēļ iesaisītajām pusēm ir jāstrādā roku rokā, lai droni to varētu likumīgi izmantot. Diemžēl realitāte Latvijā ir tāda, ka ir gan spēkā jomu regulējoši Ministru kabineta noteikumi, taču neviens īsti par to pārkāpšanu sodīts netiek, neviens sevi neuzskata par aviācijas daļu, līdz ar ko cilvēkiem nav vēlmes iedziļināties šajā jautājumā sīkāk. Nozares redzējums ir, ka droni ir jāintegrē aviācijā viegli saprotamā veidā, visticamāk, ar aplikācijas palīdzību, kurā būtu redzams, kur drīkst un nedrīkst lidot, kur var reģistrēt lidojumu, pieprasīt autorizāciju, bet otrā pusē cilvēks to ar klikšķi var apstiprināt, ja drona lietotājs ir pārbaudīts. Vaicāts, kā Latvijai sokas ar nepieciešamā regulējuma veidošanu, viņš atzīmē, ka nevarētu teikt, ka atpaliekam no Eiropas, taču mēs varētu iet soli tālāk, nebaidoties no inovācijām. Proti, ne visas ES dalībvalstis esot sajūsmā par to, kāds būs kopīgais regulējums. Līdz ar to patlaban esot grūti pateikt, kāds būs gala variants. Tādēļ Latvijai vajadzētu sakārtot procedūras, lai atļaujas iegūšana lidojumiem šobrīd neaizņemtu vairākas nedēļas, ja kaut kas iziet ārpus MK noteikumu nosacījumiem.

Par dronu lielvalsti I. Ozols Latviju saukt gan negribētu, jo neviens tomēr ražošanas sektorā ķīniešus (DJI) nepārspēs, kaut arī mums ir globāli zināmi uzņēmumi, kas katrs vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas savā nišā, – UAV Factory (fiksēto spārnu droni), Aerones (jaudīgi droni industriālajām vajdzībām), Airdog (pašsekojoši bezpilota lidaparāti), UGCS (izstrādā programmatūru). Vaicāts, kurās jomās tuvākajā nākotnē Latvijā varētu tikt izmantoti droni, I. Ozols norāda, ka jau tagad uzņēmumi tos izmanto savām vajadzībām, piemēram, mežu apsaimniekošanas vai enerģētikas jomās, taču skaļi to nereklamē. Problēma ir tā, ka īsti nav procedūras, kā lidojumus varētu veikt ārpus redzamības, un pie šī jautājuma risināšanas tad arī iesaisītajām pusēm – nozarei, VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS), Civilās aviācijas aģentūrai (CAA) – arī vajadzētu kopīgi strādāt. Savukārt attiecībā uz cilvēku pārvadājumiem, pēc viņa teiktā, arvien nav atrisināts drošības jautājums un droniem ‒ taksometriem, ko plāno ieviest, piemēram, Dubaijā, nav pietiekamas aizsardzības pret hakeriem.

Tehnoloģiski efektīvi

Tā kā gaisa satiksmes apjomi ik gadu pieaug par apmēram 5%, tad līdz 2035. g. virs Eiropas centrālās daļas var rasties kapacitātes problēmas, ja vien laikus tam netiek rasti tehnoloģiskie risinājumi, savu darbības jomu raksturo kopuzņēmuma SESAR (Vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte) regulatīvo jautājumu eksperte Māra Dāme. Viņas pārziņā vairāk ir sadarbība ar nacionālajām institūcijām, piemēram, Latvijas CAA un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA), jo jebkurš jauns tehnoloģisks risinājums, piemēram, dispečeru darba automatizācija, kaut kādā veidā ietekmē drošību. Risinājumu centrā ir vienkāršais ES pilsonis, kas daļēji to visu finansē kā nodokļu maksātājs un pasažieris. Skatoties no ES pozīcijas, gaisa telpa ir ļoti fragmentēta, saistīta ar valstu suverenitāti, drošību un militāro sfēru. Tā kā katra valsts to cenšas pārraudzīt pati, neizbēgamas ir problēmas, piemēram, pasažieru reisu aizkavēšanās gadījumos, kad kādai valstij trūkst gaisa telpas kontrolieru. SESAR gan neiejaucas valstu politikā, bet meklē tehnoloģiskus risinājumus efektīvākai gaisa telpas pārvaldībai. Eiropas Komisija ir mēģinājusi liberalizēt gaisa satiksmes pārvaldības tirgu, taču tas nav sevišķi izdevies dalībvalstu iebildumu dēļ.

Vaicāta par Brexit iespējamo ietekmi uz aviācijas nozari, M. Dāme atzīmē, ka gadījumā, ja netiks panākta nekāda speciāla vienošanās, smagāks trieciens varētu būt Lielbritānijas, nevis ES pakalpojumu sniedzējiem. Taču jau tagad britu operatori sāk reģistrēt kompānijas ES.

Forumā viņa plāno runāt par droniem ne tik daudz no politiskā, cik no izpētes aspekta: «Redzam, ka šis tirgus Eiropā varētu attīstīties.» Līdz ar to ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara ne tikai regulējuma, bet arī biznesa jomā, lai nepalaistu garām radušās iespējas. Ja nekas netiks darīts, tad droni arvien vairāk apdraudēs citus gaisa telpas lietotājus un cilvēkus uz zemes, līdz ar ko jādomā par drošības tehnoloģijām, integrējot dronus gaisa telpā, bet neaizmirstot arī par ekonomiskajiem ieguvumiem. Vaicāta par to, kādā stadijā ir tehnoloģijas, kas ļautu droniem redzēt un izvairīties no šķēršļiem, viņa norāda, ka nevarētu teikt, ka tās ir gatavas 100%. Tāpat izstrādes procesā ir izsekošanas pakalpojumi, kas palīdz noteikt, kur drons atrodas. Šajā gadījumā būtu nepieciešams, lai drons komunicē ar LGS sistēmām. Sarežģītāks jautājums ir par kapacitātes vadību, pieaugot dronu skaitam, proti, kā tie varētu savā starpā sazināties. Attiecīgās tehnoloģijas gan vēl nav pilnīgi gatavas. Pēc M. Dāmes teiktā, pastāv iespēja, ka dronu jomā pakalpojumus varētu sniegt arī telekomunikāciju kompānijas, izmantojot 5G tehnoloģijas, bet tādā gadījuma vajadzētu papildu regulējumu.

Nekaitēt attīstībai

Runājot par Latvijas pieeju salīdzinājumā ar citām valstīm, viņa norāda, ka te ir pārāk lielas bailes un uzsvars uz ierobežošanu, kamēr, piemēram, Igaunijā un Somijā ļoti cenšas atbalstīt jaunuzņēmumus. Kaut arī visdrošākā gaisa telpa, protams, būtu, ja tajā nekas nelidotu, jāsaprot, ka droniem ir ekonomisks potenciāls, kas paver iespējas jauniem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri varētu ienest jaunas idejas arī aviācijas jomā: «Ja tikai aizliegsim, tad ierobežosim iespēju attīstīt šo nozari.» Lielie spēlētāji – lidsabiedrības, lidosta, LGS ‒ gan negaidot dronus ar atvērtām rokām drošības jautājumu dēļ. Viņa tomēr cer, ka visas iesaistītās institūcijas, tostarp policija un armija, necentīsies bremzēt nozares attīsību, bet šos jautājumus risinās. Bailes no jaunā un nezināmā gan jūtamas arī citās Eiropas valstīs, tiklīdz ir kāds ar dronu saistīts incidents. Taču ES jārēķinās ar industrijas konkurētspējas zudumu, ja nekas netiks darīts normālas ekosistēmas, tostarp normatīvo aktu, izveidošanai, jo, piemēram, Ķīnā un Japānā šī joma tiek aktīvi atbalstīta.