eiropa 9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Vai pēc 2020. gada tiešām iestāsies apokalipse un Latvijai ES fondu nauda būtiski samazināsies?

Noteikti nē. Es varu tikai brīnīties par šādiem mītiem un to izplatīšanu. Nav tā, ka Eiropa vairs nevēlas kohēziju un naudas tai vairs nebūs. Protams, pēc Lielbritānijas, kas ir viena no lielākajām donorvalstīm, aiziešanas ES budžetā būs robs, taču tas nenozīmē, ka vairs nebūs ES budžeta. Struktūrfondi nevar nebūt, cita lieta, ka var mainīties fondu piešķiršanas nosacījumi.

Tajā pašā laikā, piemēram, Satiksmes ministrija visu laiku uzsver, ka pēc 2020. gada ES finansējuma ceļiem vairs nebūs.

Tas ir atkarīgs no Latvijas valdības, kas lems, kādiem mērķiem ES nauda izlietojama. Taču tāda EK uzstādījuma, ka jaunā budžeta nauda nevar tikt izmantota ceļiem, noteikti nav. EK dalībvalstīm dos aploksni, kas paredzēta sociālai un ekonomiskai kohēzijai, arī transporta tīkliem, un tas, kam konkrēti šī nauda aizies, jau ir Latvijas valdības izšķiršanās.

Vai varam teikt, ka nākamā perioda aploksne Latvijai būs mazāka?

Pašlaik neviens nezina, cik liela tā būs. Tas atkarīgs no tā, vai visas dalībvalstis būs gatavas palielināt iemaksas budžetā. Latvija tam ir gatava, kas ir saprotams, jo mēs esam saņēmēja valsts un, pat iemaksājot vairāk, pretī dabūsim daudz vairāk – šobrīd uz vienu ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem aptuveni četrus.

Vai piekrītat, ka Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES struktūrfondiem?

Nē, tā nav tiesa. Eiropas līdzekļi nenoliedzami palīdz ekonomikai attīstīties, taču mums ir pašiem savs budžets, savas kredītiestādes, privātie investori. No Eiropas ieplūst papildus investīcijas, un tas ir labi, taču nevar teikt, ka bez fondiem ekonomikas attīstība apstātos.

Runājot par ES budžetu, īpaši pēc Brexit, daudz tiek runāts par nepieciešamajām reformām. Kādas tās varētu būt, un kā tās ietekmētu dalībvalstis?

ES daudz tiek tiek runāts par to, kā kompensēt ES budžeta iztrūkumu, kuru radīs Lielbritānijas iemaksu zudums pēc tās izstāšanās no ES. Līdz ar to daudz tiek runāts par budžeta modernizāciju un reformām. Vispirms jau par to, ka daudz efektīvāk jāizmanto finanšu instrumenti. Domāju, ka Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda nozīme tikai pieaugs.

Tas gan nenozīmē, ka finanšu instrumenti aizvietos ES budžetu un grantu vairs nebūs. Tā nenotiks, būs ES aizdevumi, un būs arī granti. Līdztekus tiek domāts par lielāku budžeta elastību, jo budžets tiek pieņemts septiņiem gadiem un prioritātes var mainīties, tā ka doma ir padarīt procesu elastīgāku, lai neizmantotos līdzekļus vieglāk varētu «pārmest» uz aktuālākām prioritātēm.

Ir izskanējuši viedokļi, ka lauksaimniecība vairs nevar būt prioritāte, jo tai tiek atvēlēti proporcionāli lieli līdzekļi, kurus saņem neproporcionāli maz zemnieku.

Ja runājam par līdzekļiem kopējai lauksaimniecības un zivsaimniecības politikai, lai gan to īpatsvars vēl joprojām ir liels, tad tie pakāpeniski sarūk jau vairāku gadu garumā, un šī tendence turpināsies. ES dalībvalstu vairākums nekad neakceptēs, ka lauksaimniecība netiek uzskatīta par prioritāti.

Piemēram, Francija.

Jā, tajā skaitā. Tādēļ kopējā lauksaimniecības politika paliks kā prioritāte, taču ir arī jaunas, piemēram, drošība, aizsardzība, ārējo robežu stiprināšana.

Vai tiesa, ka mainīsies kohēzijas finansējuma piešķiršanas noteikumi, ņemot vērā ne tikai nacionālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju, bet arī citus rādītājus, piemēram, nodarbinātību, un kā īpaši svarīgs kritērijs tiek izcelts tiesiskums?

Viena no iespējamām pieejām ir zināmi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, kas saistīti ar Eiropas vērtībām, tostarp tiesiskumu. Mēs zinām, ka, piemēram, Polija mēdz ignorēt savas saistības tieslietu jomā pret ES, tajā pašā laikā no ES budžeta tā saņem visvairāk. ES piedāvā ierobežot piekļuvi ES finansējumam un tādā veidā aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiek konstatēti smagi trūkumi tiesiskuma jomā. Šādu pieeju atbalsta arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vēl viena diskusija ir par to, ka finansējuma piešķiršana jāsaista ar EK rekomendāciju izpildi.

EK katru gadu gatavo tā dēvētos Country Report. Un katru gadu mūsu valsts augstākās amatpersonas šos ziņojumus kritizē. Kādēļ, jūsuprāt, vienmēr ir šī pretimstāvēšana un EK ziņojums tiek uzņemts tik nelabvēlīgi?

Jā, kritika no Latvijas puses izskan katru gadu. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka EK ziņojums un tajā ietvertais valsts novērtējums daudzos aspektos ir kritisks, tajā nav tikai uzslavas. Ja ziņojums būtu slavas dziesma valdībai, tas tiktu uzņemts ļoti labvēlīgi, taču kritika nevienam nepatīk. Kad pacients nāk pie ārsta, viņš grib dzirdēt, ka ir vesels, nevis slims. Taču man jāpiekrīt, ka šogad EK kritika tika uzņemta ļoti sāpīgi, īpaši par nodokļu reformu. Jāteic, ka finanšu ministre to uzņēma ļoti personīgi, jo nodokļu reforma ir viņas izlolota, zināmā mērā to var salīdzināt ar bērnu. Manuprāt, ministre tīri emocionāli vēlējās, lai viņu paslavē, jo sabalansēt visu pušu intereses un atrast kompromisu nebija viegli. Tā vietā izskanēja kritiskas piezīmes. Tajā pašā laikā interesanti ir tas, ka šogad EK ziņojums ir pozitīvāks nekā pērn, jo šogad novērtējums bija, ka sasniegts zināms progress, kas ir par vienu pakāpi augstāk nekā pagājušā gada ierobežotais progress. Ja runājam par pārmetumiem saistībā ar kļūdainiem datiem, tad bija tikai viena neprecizitāte (nevis kļūda), kas saistīta ar tiesu sistēmas efektivitāti, kur nebija izmantota pati jaunākā informācija. Taču Tieslietu ministrija no savas puses nebija EK par to savlaicīgi informējusi. Neraugoties uz to, EK atvainojās par pieļauto neprecizitāti un to izlaboja.

Taču viens no finanšu ministres pārmetumiem ir, ka EK nav ņēmusi vērā valsts sniegtos faktus. Vai tāda situācija tiešām var būt?

Nē. EK ņem vērā visus iesniegtos faktus, taču tā tos var interpretēt citādi nekā Latvijas valdība. Faktiski runa ir par faktu interpretāciju un novērtējumu, kā arī prognozēm, kas EK ieskatā var būt atšķirīgi, jo ministri par faktiem var izdarīt vienus secinājumus, EK - citus. Ja mēs ar jums katra paņemsim pa konfektei, tas būs fakts, taču mūsu novērtējums, cik tā ir garšīga, mums var atšķirties.

Kā top šie ziņojumi par valsti, un kas tos gatavo?

Tas ir ļoti sarežģīts process, kas ilgst apmēram pusgadu. To veido ekspertu komanda apmēram 30 cilvēku sastāvā, kurā ir daudzi latvieši. Viņi pēta faktus, informāciju, sarakstās un tiekas klātienē ar Latvijas amatpersonām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajiem mācībspēkiem. Tā ka ziņojums top, balstoties gan uz «cietajiem» faktiem, gan sarunām un konsultācijām. Ziņojuma uzmetums tiek iesniegts Latvijas valdībai, un deviņu dienu laikā tā var sniegt savus komentārus un precizējumus. Tad jau tiek publicēta ziņojuma gala versija, kas netiek labota.

Ļoti sāpīgi tika uztverts EK vērtējums jaunam veselības aprūpes finansēšanas modelim, pasakot, ka tas samazinās pieejamību (runa ir par divu grozu ieviešanu, kur pilnais pieejams tikai sociālā nodokļa maksātājiem). Ja ir divi grozi, nevajag būt pārāk gudram, lai saprastu, ka mazākā groza saņēmējiem pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem ir ierobežota. Vai visi šie cilvēki tāpēc sāks veikt brīvprātīgos veselības apdrošināšanas maksājumus un apzināti maksāt nodokļus, to mēs nezinām. Ja Latvija skatās optimistiski, ka cilvēki veiks šīs brīvprātīgās iemaksas, tad EK uz to raugās piesardzīgi. Ir vairāku citu ES valstu piemēri, kas liecina, ka divu grozu sistēma samazina aprūpes pieejamību. ES ir arī ļoti izteikta sociālā dimensija, tāpēc nav brīnums, ka EK šis jautājums satrauc.

Par vērtībām. Vai var teikt, ka Baltijas valstis, ja runā par Centrālās Eiropas reģionu, ir patīkams izņēmums, jo esam daudz demokrātiskāki un mazāk izolacionistiski, kā arī, šķiet, vairāk mīlam Eiropu?

Jā, mēs esam izņēmums un samērā proeiropeiski noskaņoti. Taču nevaram domāt, ka tas tā ir uz mūžīgiem laikiem un mums nav pie tā jāstrādā. Populisms pieaug visā Eiropā, arī Baltijā. Ja paraugāmies uz atsevišķu partiju saukļiem, tad tajos nacionālisms un izolacionisms ir labi sadzirdams. Taču, ejot uz vēlēšanām, es ceru, ka vēlētāji neaizmirsīs, ka ES nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē. Eiropā ir augsti industriālie standarti un labs sociālais modelis. Tikai, šķiet, mēs ne vienmēr to novērtējam.

Vai jūs saprotat galvenos iemeslus eiroskepsei un populismam?

Tas ir saistīts ar pārdzīvotajām krīzēm, jo tās rada šaubas, vai kāds cits modelis tomēr nebūtu labāks. Turklāt runa ir ne tikai par finanšu, bet arī bēgļu krīzi. Eiropiešu noskaņojumu, protams, ietekmē arī notikušie terora akti, tā ka tas ir labvēlīgs fons nacionālisma un izolacionisma uzplaukumam. Tajā pašā laikā Francija par savu prezidentu izvēlējās pārliecinošu Eiropas vērtību aizstāvi.

Kuras, jūsuprāt ir galvenās Eiropas vērtības, un kāds ir jūsu vēlējums visiem eiropiešiem Eiropas dienā?

Galvenā vērtība ir brīvība visdažādākajās tās izpausmēs un ar to cieši saistītā liberālā demokrātija un cilvēktiesības. Vērtība ir noteikti arī mūsu sociālais modelis, kura centrā ir cilvēks. Savukārt novēlēt visiem es vēlos mieru un labklājību.