DB konference Pasažieru termināļa un pieguļošo teritoriju attīstību Rīgas lidosta veic pārdomātāk

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce, kura jau vairāk nekā gadu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja, bet jau kopš 2011. g. bijusi uzņēmuma valdes locekle un pusgadu arī valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja. «Ir, tvērums man ir par 100%,» tā viņa atbild uz jautājumu, vai pašai ir sajūta, ka tur lidostai roku uz pulsa. Kopš pagājušā gada vasaras atbilstoši attiecīgajai ES regulai viņa ir arī lidlauka atbildīgā vadītāja, kas nozīmē vēl lielāku atbildību – ne tikai par uzņēmuma darbību, bet arī Rīgas lidostas atbilstību starptautiskajām aviācijas prasībām.

Šī ir viņas labākā darba vieta, jo, atšķirībā no lidostas, citviet valsts pārvaldē var redzēt ne tik daudz sava darba augļus, cik papīrus. Savukārt lidostā redzams, kā pieņemtie lēmumi īstenojas, cik tie bijuši pareizi, cik jākoriģē, jo atgriezeniskā saite ir uzreiz: «Tas arī dod stimulu strādāt.»

Vairāk un vairāk

Vaicāta, vai pērnā gada finanšu rezultāti sekojuši pasažieru skaita pieaugumam (+12,9% līdz 6,1 milj.), viņa norāda, ka apgrozījums ir palielinājies par 8% līdz 54,6 milj. eiro, bet peļņa, kur gan divas trešdaļas kāpuma ir uz nodokļu reformas rēķina, pieaugusi līdz 3,5 milj. eiro. Savukārt šī gada pirmajos trijos mēnešos apgrozījums pieaudzis par 14%. Tas gan nav viens pret vienu ar pasažieru pieaugumu šajā laika periodā (+19,4% līdz 1,35 milj., kamēr Eiropas lidostu vidējais rādītājs ir 7,1%), bet korelācija ir. Atbilstoši vidēja termiņa stratēģijai pieciem gadiem lidosta vasarā lūgs valdību atbrīvot uzņēmumu no dividenžu izmaksas ar nosacījumu, ka 20% dividenžu tomēr tiek maksāts. Pretējā gadījumā nebūs iespējama iecerētā vērienīgā lidostas pasažieru termināļa publiskās daļas paplašināšana jeb 6. kārta, kura tiks īstenota par lidostas pašas līdzekļiem, jo finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem šādam projektam piesaistīt nav iespējams.

Straujo pasažieru skaita pieaugumu gada sākumā viņa skaidro ar jaunajiem galamērķiem, ar airBaltic jauno floti, jo CS300 lidmašīnām ir lielāks sēdvietu skaits, un arī ar lielāku reisu piepildījumu. Vaicāta par prognozēm gada griezumā, viņa norāda, ka jau pirmajā ceturksnī ir lieli plusi, kad parasti lidostas plānojot zaudējumus. Papildu pasažierus dos gan Latvijas simtgades pasākumi, gan Dziesmu svētki, taču reizē tas būs arī milzīgs izaicinājums esošajai infrastruktūrai. Ja iepriekš lidosta nav domājusi investēt pirms 6. kārtas īstenošanas, tad šobrīd, piedzīvojot straujo pasažieru skaita kāpumu, neinvestēt esošajā terminālī vairs nevar, lai nekristos apkalpošanas kvalitāte. Tāpēc lidosta vēl šogad ieguldīs līdzekļus, piemēram, bagāžas šķirošanas infrastruktūrā.

Jānozvejo ķīnieši

Runājot par šogad gaidāmajiem jaunumiem reisu ziņā, I. Līce atzīmē, ka jau šobrīd ir 12 jauni galamērķi, kopumā sasniedzot 100, kuru vidū ir arī t. s. sapņu jeb ceļotājiem atraktīvie galamērķi – Lisabona, Malaga, Soči, Kazaņa, Almati, Bordo. Šogad lidostā ienākusi Latvijā bāzētā Islandes aviokompānija Primera Air, kas piedāvās lidojumus uz Malagu. Lidosta arī intensīvi strādā ar Ķīnas gaisa pārvadātājiem, un I. Līce cer, ka, iespējams, rudenī varēs redzēt šī darba augļus pasažieru pārvadājumu jomā. Savukārt Ķīnas kravu pārvadājumu attīstība vairāk ir Latvijas Pasta lauciņā. Lidosta ir mainījusi savu pieeju darbam ar kravu sektoru. Agrāk tā bijusi samērā pasīva – ja vēlaties te lidot, piedāvāsim jums labākās iespējas. Turpretī tagad ir cieša sadarbība ar attiecīgajām aviokompānijām, ar Latvijas ražotājiem, labi saprotot kravu tirgus potenciālu, par ko liecina pirmā ceturkšņa rādītāji ‒ kravu pārvadājumu apjomi auguši par 68,2% līdz 7,9 tūkst. t.

Apkārtne attīstās

Runājot par citu komersantu infrastruktūras projektiem lidostā, I. Līce norāda, ka šogad varētu noslēgt zemes nomas līgumu ar DHL, kas iecerējis būvēt jaunu loģistikas parku eksprespasta vajadzībām. Savukārt Baltijas Kravu centram, kas lidostā sniedz kravu un pasta pakalpojumus, būs jālemj, kā attīstīties nākotnē, jo viņu teritoriju šķērsos topošā Rail Baltica trase. Uzņēmumam ir iespēja gan nomāt kādu citu angāru, gan arī būvēt savu angāru tajā lidostas teritorijas daļā, kur paredzēts attīstīt kravu apkalpošanas infrastruktūru.

Beidzoties 10 gadu sāgai, lidosta ir uzvarējusi tiesvedībā ar Rixport par lidostai pieguļošo teritoriju nomu, līdz ar ko ir atbrīvojusies platība biznesa parka attīstībai. Šogad lidosta izstrādās tā attīstības koncepciju, un nākamajā gadā būtu jāsākas tenderiem, piedāvājot komersantiem veidot, piemēram, viesnīcas, konferenču, izstāžu, ofisu centrus, kā arī, iespējams, rūpnīcas filiāles biznesiem, kuru loģistika saistīta ar aviokravām. Vaicāta, kas ir optimisma pamatā, jo pirms 10 gadiem bija vērienīgas ieceres, bet tad sākās krīze un projekti netika īstenoti, viņa norāda, ka lidosta ir mācījusies no kļūdām. Piemēram, pagājušo reizi visa lielā teritorija tika nodota vienam attīstītājam, šoreiz tas netiks darīts.

Runājot par tirdzniecības zonu lidostas terminālī, I. Līce saka, ka pēc pagājušajā gadā īstenotās vērienīgās tirdzniecības platību paplašināšanas jaunas platības nāks klāt tikai līdz ar 6. kārtas izbūvi. Palielinot tās šobrīd, konkurence kļūtu pārāk asa un komersanti to neizturētu. Lidosta nule kā ieviesusi jaunu pakalpojumu shop&collect, kur pasažieri var pirms lidojuma iegādātās preces atstāt veikalā un izņemt tās lidostas bagāžas glabātuvē, atgriežoties no ceļojuma. Tāpat lidosta ieviesusi bezmaksas busu klientu apkalpošanai – atvešanai uz lidostu no ilgtermiņa autostāvvietas.

Būvēdami būvē

Vaicāta par procesā esošajiem infrastruktūras projektiem, lidostas vadītāja atzīmē, ka ir jāpabeidz Kohēzijas fonda (KF) finansētā projekta otrā kārta, kas ES saskaņojuma aizkavēšanās dēļ pagarinājusies par pusotru gadu. Tajā paredzēts, piemēram, lidlaukā izbūvēt otro ātro nobrauktuvi 12,1 tūkst. m2 platībā, helikopteru nosēšanās laukumu, rekonstruēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kā arī atjaunot Muzeja ielu. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 23 milj. eiro, no tiem 10,8 milj. eiro finansē KF.

Savukārt 6. kārtas – termināļa publiskās daļas paplašinājuma ‒ īstenošanai varētu vajadzēt ap 45 milj. eiro, taču projekta izmaksas atkarīgas no uzkaršanas būvniecības tirgū. Iepriekš gan 5. kārtas piebūvei lidosta ieekonomējusi teju trīs milj. eiro salīdzinājumā ar aplēsēm, taču 2020. g., kad būs jāsākas 6. kārtas būvniecībai, vienlaikus tiks īstenoti vairāki KF līdzfinansēti projekti, kas var radīt būvniecības izmaksu kāpumu. Turklāt publiskās daļas paplašinājums ir jāsavieno ar Rail Baltica staciju. No pieejamo finanšu apmēra atkarīgs, vai tas viss uzreiz būs vienā terminālī, vai arī sākumā starp abiem objektiem tiks veidota gājēju pāreja. 6. kārtas projektētājs varētu būt zināms jūlijā, projektēšanai paredzot vienu gadu.

Uz jautājumu, vai tas, ka jau ir publiskots Latvijas Gaisa satiksmes jaunā torņa mets, neierobežos lidostas termināļa projektētājus, I. Līce uzsver, ka ne, jo torņa meta autors ir arhitekts Andris Kronbergs, kas lidostu ir projektējis no nulles 20 gadu garumā, ieskaitot 6. kārtas vīzijas vizualizāciju, kas būs pieejama arī projektētājiem. Viņa arī uzsver, ka lidostas speciālisti ir klāt visu trīs lielo projektu plānošanā. Jebkurā gadījumā trīs lielu būvniecības projektu vienlaicīga īstenošana, paredzot to pabeigšanu līdz 2023. g., būs liels izaicinājums iesaistītajām pusēm. Jau šobrīd tiek izstrādāti pasažieru loģistikas ceļi un risinājumi stāvvietām, taču ar zināmām neērtībām būs jārēķinās.

Turklāt interesanti, ka lielākos sarežgījumus radīs ne tik daudz būvniecības darbi, cik straujais pasažieru skaita pieaugums. Komentējot, vai šo pāris būvniecības gadu laikā Viļņas un Tallinas lidostas nevarētu Rīgai nocelt kādu klientu, viņa uzsver, ka jautājuma būtība ir: vai nu no šīm lidostām ir sasniedzami pasažieriem vajadzīgi un interesanti galamērķi, vai arī ne.

Pakaļ darbiniekiem

Attiecībā uz darbinieku pieejamību lidostai problēmas ir līdzīgas kā citiem nozares spēlētājiem – darbinieku trūkst. Runa ir par tiem darbiniekiem, kam nav nepieciešama īpaša kvalifikācija (piemēram, drošības dienesta darbinieki, reģistrācijas aģenti). Tā kā pilsētā aug darba algas, lidosta pieļauj, ka kādas no savām telpām pārveidos par kopmītnēm, lai piesaistītu cilvēkus no reģioniem, jo galvaspilsētas darba tirgus esot izsmelts. Pēc I. Līces teiktā, ne vienmēr gan alga ir noteicošais faktors un ir svarīgi, kā tiek saplānotas darba stundas, jo darbinieki mēdz strādāt divos darbos. Lidosta mēģina atvilināt arī no Latvijas emigrējušos, bet pagaidām lielu panākumu šajā ziņā neesot.

Vaicāta, kad varētu tikt sakārtots jautājums par lidostu apkalpojošajiem taksometriem, I. Līce saka, ka saskaņā ar tiesas spriedumu lidosta nekādā veidā nedrīkst organizēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Lai gan lidosta ir valsts stratēģisko interešu objekts, likumdošanā neesot instrumentu, kā par šo objektu rūpēties. Pēc viņas teiktā, zināmu gaismu tuneļa galā varētu nest normatīvās bāzes precizējumi, pie kuriem pašlaik strādā Civilās aviācijas aģentūra saistībā ar lidostas kā valsts kritiskās infrastruktūras objekta statusu.

Uz jautājumu, ko lidosta iegūs no Rīgas Aviācijas foruma, viņa atzīmē, ka Latvijas, tās biznesa piedāvājumu popularizēšanai ir svarīgs jebkurš Rīgā notiekošs pasākums. Tā pērn Rīgā sabraukuši visu Eiropas lidostu 70 komercdirektori, un bijis patīkami, ka, piemēram, Minhenes lidostas komercdirektors izcēlis Rīgas lidostā paveikto.

Aviācijas forums gan domāts nevis klientu zvejošanai, bet viedokļu līdera tēla veidošanai, proti, parādīt, ka Rīga un Latvija ir nozarei nozīmīgs Eiropas līmeņa spēlētājs, un veicināt lidostas atpazīstamību. Pēc viņas teiktā, lidosta šajos jautājumos sadarbojas gan ar Live Riga, gan vēl ciešāk ar LIAA, gan ar tūroperatoriem. Mūsu dienvidu kaimiņiem gan te esot zināmas priekšrocības, jo teju visi lielākie tūroperatori piederot lietuviešiem.