Jaunais gaisa satiksmes vadības tornis būs ieguvums dispečeriem un aviokompānijām

DB konference

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms šodien notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Pasākumā viņš stāstīs par jauno gaisa satiksmes vadības (GSV) torni un tajā ietvertajām tehnoloģijām, jaunajam objektam kļūstot par vienu no modernākajiem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada nogalei. Vecais tornis tiks atstāts kā rezerves tornis. Projekta izmaksas tiek lēstas ap 20 milj. eiro, un tās tiks segtas, piesaistot bankas kredītu uz septiņiem gadiem.

Projektēs un būvēs

Šobrīd ir noslēdzies projekta pirmais etaps – metu jeb torņa vizuālā tēla konkurss. Dalībnieki pārsvarā bijuši tandēms no vietējiem projektētājiem un ārvalstu kompānijām ar pieredzi šādu torņu izbūvē pasaulē. Starptautiska žūrija trīs dienas vērtējusi astoņus pretendentus, par pieteikumiem karsti diskutējot. Neskaitot vienu, visi projekti bijuši izstrādāti augstā līmenī ne tikai attiecībā uz vizuālo tēlu, bet arī funkcionālajām prasībām, taču «nebija tā, ka kāds no projektiem būtu ideāls». Piemēram, godalgu par oriģinalitāti ieguva no koka veidots projekts, taču pastāv risks, ka koks varētu nākotnē negatīvi ietekmēt GSV torņa funkcionalitāti. Balsojuma rezultātā visvairāk punktu ieguva arhitektu birojs Arhis Arhitekti, kas kā partneri bija piesaistījis vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām ASV un pasaulē Leo A Daly, kura veidojusi vairāk nekā 300 civilos un militāros GSV torņus.

Nākamais solis projektā ir sagatavot tehnisko uzdevumu projektēšanai un vēlreiz trīs mēnešu laikā izskatīt iesniegtos projektus kopumā, izvērtējot projektēšanas un provizoriskās būvniecības cenas, funkcionalitāti. Teorētiski pastāv iespēja, ka līgums par projektēšanu tiek slēgts ar jebkuru no sešiem godalgotajiem projektiem, taču, viņaprāt, vajadzētu būt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai neturpinātu sadarbību ar pirmās vietas ieguvējiem. D. Tauriņš cer, ka projektēšana tiks pabeigta līdz nākamā gada beigām, bet būvniecība, kam būs atsevišķs iepirkums, tiks uzsākta 2020. gada sākumā. Vaicāts, vai tornis zināmā mērā neierobežos lidostas jaunā termināļa un Rail Baltica stacijas arhitektu domas lidojumu, D. Tauriņš atbild, ka jebkurā gadījumā kopējais rezultāts būs moderna infrastruktūra, kas dos grūdienu aviācijas attīstībai.

Iegūs visi

LGS speciālistiem uzlabosies darba apstākļi, par ieguvumiem no jaunā torņa saka D. Tauriņš, piebilstot, ka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasības paredz, ka GSV kontrolieriem nepieciešama maksimāli komfortabla darba vide. Uzlabosies lidlauka pārredzamība, tornī tiks ieviestas jaunākās tehnoloģijas, piemēram, attālināta GSV citās Latvijas lidostās – Liepājā, iespējams, Tukumā un Spilvē, būs arī t. s. noteiktas precizitātes navigācija. Tiks izveidota ciešāka sadarbība ar lidostu, piešķirot darba vietas viņu virszemes dispečeriem. Tā kā uzlabosies darba vide, GSV dispečeri strādās ātrāk, drošāk un pārliecinošāk, no kā iegūs aviokompānijas, jo samazināsies to gaidīšanas laiks uz izlidošanu vai ielidošanu. Kopā ar lidsabiedrībām un lidostu tiek īstenots kopīgu lēmumu pieņemšanas (A-CDM) projekts, LGS veidojot kopīgu platformu, kur visi spēlētāji redz, kā kustas lidmašīnas uz ielidošanu un izlidošanu, kas ļaus maksimāli paātrināt pasažieru apriti.

Paši apmāca

Runājot par darbaspēka jautājumu, D. Tauriņš atzīmē, ka situācija nozarē ir mainīga. Pēdējos gados bijusi izaugsme, bet iepriekš kritumi, kas lielā mērā bijuši atkarīgi ne tik daudz no atsevišķas valsts, bet no globālās ekonomiskās sitācijas. Kopumā Latviju pārlidojošo vai Rīgā piezemējošos aviokompāniju skaits sasniedz 500, un uzreiz jūtams, kā attīstās situācija kopumā vai atsevišķos reģionos, piemēram, ja kaut kur notiek konflikti. Pērn un šogad lidojumu skaits palielinājies par 7‒10%, taču esošā intensitāte vēl nesasniedz «griestus», kad dispečeri nespētu lidojumus apkalpot. Ņemot vērā tirgus attīstību, LGS drīzumā noslēgs līgumu ar iepirkumā uzvarējušo somu kompāniju par 10 jaunu dispečeru apmācību. Viena cilvēka apmācība LGS izmaksās ap 50 tūkst. eiro, un jaunajiem dispečeriem būs pienākums vismaz piecus gadus nostrādāt LGS. Minētais apmācāmo skaits ir optimāls, jo dispečeriem jānodrošina darbs, lai viņi nezaudētu kvalifikāciju, saka D. Tauriņš. No 85 uzņēmuma gaisa satiksmes kontrolieriem tornī katru dienu vienā maiņā strādā apmēram 10.

Cipari aug

Interesanti, ka 2016. gadā auga uzņēmuma darba apjomi, bet kritās ieņēmumi, saka LGS vadītājs, jo lidmašīnu gan bija vairāk, taču tās bija mazākas. Savukārt pērn un šā gada pirmajā ceturksnī situācija mainījusies, un, palielinoties lidmašīnu skaitam, aug arī ieņēmumi, jo lidmašīnas ir lielākas. Pērn gan bijusi rekordliela peļņa (no ap 300 tūkst. eiro 2016. gadā līdz trīs milj. eiro pērn), taču LGS jābūt ļoti piesardzīgiem attiecībā uz plānošanu. Pat Eiropas aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) savās prognozēs par lidojumu intensitāti kļūdās, un ir grūti paredzēt, kā varētu mainīties situācija ekonomisku vai politisku iemeslu dēļ. Dažādi samiti vai sporta pasākumi gan biznesam palīdz.