ABLV Kamēr ABLV Bank gaida lēmumu par atļauju pašlikvidēties, lieta uzrāda problēmzonas visām bankām, kuras strādā ar lielu nerezidentu skaitu

Tādu viedokli DB pauž Liepājas pašvaldības vadītāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs, piebilstot, ka prasību pēc rezidentu un nerezidentu proporcijas maiņas citas kredītiestādes, izņemot likvidējamo ABLV Bank, var īstenot pakāpeniski. «Finanšu uzraudzības sistēma liek pārstartēties, atrast jaunas biznesa nišas. Uzņēmējiem, kas iesaistīti starptautiskās tirdzniecības darījumos, ABLV Bank lieta ir sagādājusi ļoti nopietnus izaicinājumus. Saskatu riskus citiem investīciju projektiem,» lietas ietekmes virzienus nosauc Ģ. Kronbergs.

Pastiprināti pārbauda

Ja biznesa modelis daudzu gadu garumā ir ļāvis strādāt ar ārējiem finansu resursiem, tad tagad šis modelis ir riska zonā. «Tas attiecas uz visiem norēķiniem eksportā un tranzītā. Korekcijas būs un ne uz labo pusi. Mainoties naudas plūsmas ceļam, var mainīties arī preču plūsmas ceļi. Daudzi par to ir uztraukušies. Trauksme šajā jautājumā tika celta jau februārī, un nav runa tikai par banku ietekmi, bet par investoriem no Austrumiem kopumā. Projekti, kuriem investori ir no Austrumiem, ir palikti zem lupas,» skaidro speciālists investīciju jautājumos. Situāciju dramatiskāku padara nišu banku reakcija uz ABLV lietu. Skandināvu bankas Austrumu reģionu nenoklāj, bet nišu bankas cenšas atbrīvoties no klientiem, lai neradītu aizdomas banku pārraudzītājos un sevi neapdraudētu, novērojis Ģ. Kronbergs. Uzņēmēji, kuri iesaistīti starptautiskos tirdzniecības tīklos, neizbēgami ir saistīti ar ārvalstu partneriem. «Piemēram, starptautiska kompānija nopērk preci vienā pasaules galā, pārdod otrā, bet norēķini notiek Latvijā, jo ir taču skaidrs, ka nevar pārdot preci tikai Latvijas klientiem. Šiem uzņēmumiem šobrīd ir jāiesniedz papildu dokumenti, kas apliecina darījumus, it sevišķi, ja kāds no uzņēmuma dibinātājiem ir no Austrumiem,» uz apgrūtinājumu norāda Ģ. Kronbergs.

Gaida rezultātu

«Zinu daudzus Austrumu uzņēmējus, kuri Latvijā iepriekš jutās labi, bet tagad ir apturējuši darbības un nogaida,» atzīst investīciju speciālists. Tas attiecas arī uz šo uzņēmēju citiem attīstības projektiem.

Iespējams, ka šo uzņēmēju nogaidīšanas periods beigsies un viņi izlems ieguldīt naudu darījumos Latvijā, ja ABLV Bank ļaus pašlikvidēties un resursu izmantošanai no Austrumiem būs skaidri kritēriji. Pati banka atzīst, ka pašlikvidācija būtu optimālākais variants, kas aizsargātu klientu un kreditoru intereses un ļautu 100 procentu apmērā ar visiem norēķināties. «Banka pieņēma ļoti gudru lēmumu,» paziņojumu par pašlikvidāciju vērtē Ģ. Kronbergs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sola lēmumu par bankas līdzekļu sadali un pārvaldīšanu paziņot tuvāko divu nedēļu laikā.